Kā pareizi un “smalki” nosargāt smēķēšanas tradīcijas Saeimas komisijā
Pietiek lasītājs13.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot izskatīt iesniegtos priekšlikumus Tabakas aprites likumā, 7.februārī notika kārtējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā raisījās spraigas diskusijas. Tā bija izcila iespēja tautas kalpiem nodemonstrēt patiesas rūpes par iedzīvotāju veselību un pieņemt lēmumu, kas ļautu mums kā sabiedrībai doties virzienā uz pirmo nesmēķētāju paaudzi jau pēc pāris gadiem, gluži tāpat kā to pirms dažiem mēnešiem nolēma Jaunzēlande. Runa ir par tā saucamo “Jaunzēlandes modeli”, kas paredz, ka visiem, kas dzimuši pēc 2009.gada būtu aizliegts iegādāties (attiecīgi, tirgotājiem pārdot) tabakas produktus.. Bet… tā nenotika.
Tabakas aprites likuma grozījumu izskatīšanai cita starpā ir iesniegti divu deputātu – Armanda Krauzes (ZZS) un Ramonas Petravičas (LPV) pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada A.Krauzes piedāvātajā variantā vai 2009.gada R.Petravičas priekšlikumā.
A.Krauzes priekšlikums papildus paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, savukārt R.Petraviča savā priekšlikumā bija pielaidīgāka un aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.), kas atbilstu tam, ko pieņēmusi Jaunzēlandes valdība.
Šķiet, kas varētu būt cēlāks kā šo abu priekšlikumu atbalstīšana komisijā, ja atceramies kādu ātru un izlēmīgu rīcību demonstrēja deputāti vēl pirms pāris nedēļām lemjot par garšu un smaržu aizliegumu e-cigaretēm, jo tās taču esot kaitīgas, nav pietiekamu pētījumu par to, ka to lietošana palīdzot atmest tradicionālo cigarešu smēķēšanu un vispār būtu vienkārši aizliedzamas.
Kā pats galvenais arguments 24.janvāra komisijas sēdē cauri vijās rūpes par bērniem, kas pakļauti šai sērgai un arī smēķējot ecigaretes. Te gan jāatzīmē, ka šis produkts nekad nav bijis paredzēts kā bērniem domāts, savukārt tas, ka bērni pie tiem nokļūst un kādā veidā, jau ir cits stāsts un citu iestāžu kompetence.
Šajā brīdī, kad komisijai jālemj par šo abu priekšlikumu atbalstīšanu, sākas pats interesantākais. Aizmirstot visu ļauno, ko cilvēka veselībai nodara smēķēšana (un tajā skaitā tās pašas e-cigaretes ar savām patīkamajām garšām), komisijā tās vadītāja Inga Bērziņa (JV, attēlā) piedāvā veidot darba grupu, lai šo jautājumu pētītu!!!
Un argumenti pēkšņi ir visdažādākie, tā, piemēram, Edmunds Cepurītis (Progresīvie) šim priekšlikumam piekrītot, norāda: Es atbalstu priekšlikumu šos abus priekšlikumus izskatīt rūpīgāk darba grupā, es tomēr nevaru piekrist, ka viena likuma izmaiņas ir tās, kas mūs noved pie mērķa, pie no tabakas brīvas paaudzes. Un arī Jaunzēlandē, un es neesmu šī modeļa eksperts, bet tur ir blakus vairāki pasākumi, kas ir gan informatīvi, gan kampaņa, gan citā līmenī…
Viņam piekrīt arī deputāte Līga Kozlovska no ZZS, kas pati ir ārste: Jā, es arī uzskatu, ka šie priekšlikumi ir ļoti labi…, bet kādā veidā, vai mums ielikt šinī likumā… vai arī mēs tiešām veidojam darba grupu drusciņ ilgākā periodā, bet patreiz es arī tā nevaru uzreiz pateikt kāds tas būs, nu jāsaka… gan teiksim ekonomiskais, jāsaka, iespaids tas arī droši vien ir svarīgi, jo tad, ja mēs pilnīgi visu tagad, kā saka, no rītdienas vai parītdienas aizliedzam, tad tas varbūt arī nebūs īsti pareizi…
Savukārt Zane Skujiņa Rubene (JV) saka: Es arī piekritīšu Edmundam un Līgai, mums tomēr vajag šo papētīt dziļāk… un atcerēsimies, ka Jaunzēlande ir sala un tur šo kontroli ir vienkāršāk veikt nekā Eiropā, jo mums tomēr ir brīvais tirgus un no Eiropas Savienības mēs tomēr varam pasūtīt, ko mēs vēlamies, un to muita nekontrolē. Jaunzēlandē visas pakas, kas ienāk, principā tiek caur muitu muitotas, līdz ar to var izkontrolēt, tāpēc es domāju, ka šis ir jautājums tomēr jāskata padziļinātāk…
Komisijas vadītāja Inga Bērziņa (JV), uzklausot šīs rūpes pētīt un iedziļināties, ierosina: Jā, es arī atbalstītu, es dzirdēju to no vairākiem deputātiem, tad mums ir jānobalso par šiem priekšlikumiem, es tad rosinātu šobrīd viņus NORAIDĪT un skatīt to atsevišķā darba grupā… kur organizēt diskusiju par šo tēmu un skatīt to padziļinātāk un tad arī vairāk datos balstītu.
Izdzirdot visus šos iebildumus pret savu priekšlikumu, A.Krauze mēģina skaidrot: Viens arguments par atlikšanu – nu ja mēs kaut Petravičas kundzes priekšlikumu pieņemam, mums ir 2029 gads, kad pirmais aizliegums stātos spēkā, mums laiks ir daudz, kā Cepurīša kungs teica, ka mums vajag laiku, tad laika mums ir ļoti daudz, tā kā iestrādājot šādu normu, ir laiks izstrādāt MK noteikumus, jo šī jau ir konceptuāla norma … un otra lieta – no Eiropas Savienības atvedīs visu, tas arī nav arguments, atvedīs arī tās pašas e-cigaretes ar garšām un bez garšām, tā kā…
Taču, neļaujot pabeigt savu argumentāciju līdz galam, viņu pārtrauc komisijas vadītāja I.Bērziņa (JV), sakot: Tas tomēr prasa mazliet lielāku iedziļināšanos un mazliet lielāku izpratni, lai mēs varētu lemt par šo jautājumu…
Tādas, lūk, debates, bet kur tad slēpjas smalkums? No vienas puses, pats par sevi ierosinājums veidot darba grupu nav slikts, jo tā būtu iespēja patiešām padziļināti izpētīt un saprast to, kā un kādiem soļiem nonākt pie mērķa – nesmēķētāju paaudzes. No otras puses, šis ir lielisks veids, kā abus likuma grozījumu priekšlikumus atlikt uz ļoti ilgu laiku un tas, kas vissāpīgāk trāpītu tabakas industrijai, tradicionālo cigarešu ražotājiem, netiktu pieņemts, bet gan pētīts, apspriests un visādi citādi darba grupā apskatīts.
Savukārt likuma grozījumi, kas ierobežotu tiešos tabakas industrijas konkurentus, e-cigaretes un citas alternatīvas, tiktu pieņemti. Šādā veidā smēķēšanas tradīcijas būtu pasargātas vēl uz ilgu laiku, jo ir taču jāpēta, bet konkurenti būtu nolikti pie vietas caur naski pieņemtajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.
Atceroties to, cik izlēmīgi bija deputāti, kad bija jālemj par tabakas alternatīvo produktu ierobežošanu, nosakot garšu un smaržu aizliegumu vai samazinot nikotīna daudzumu produktos trīs reizes mazāku, nekā tas ir cigaretēs, smieklus raisa ārstes Līgas Kozlovskas teiktais, ka nebūs īsti pareizi visu aizliegt no rītdienas vai parītdienas. Bet kā tad ar garšām un smaržām? Kāpēc tad tās tādā triecientempā varēja aizliegt, bet tagad, kad runa par cigarešu aizliegšanu nākamajām paaudzēm, tad vajag tomēr rūpīgāk iedziļināties, datos balstīt lēmumus?
Kāpēc tad, kad runa ir par tabakas cigarešu aizliegšanu nākamajām paaudzēm, deputāte Z. Skujiņa Rubene saredz riskus dienestu (muita) nespējā izkontrolēt preču apriti, bet neiebilst tad, kad alternatīvo tabakas produktu tirgotāji norāda tieši uz šiem pašiem riskiem attiecībā uz savu produktu?
Darba grupas izveide nedos precīzu atbildi uz augstāk minētajiem jautājumiem, jo tāds nav tās patiesais mērķis. Ir pavisam skaidrs, ka jebkāda smēķēšana ir kaitīga veselībai, viena vairāk, cita mazāk, bet cīņa šoreiz notiek tikai ar alternatīvajiem produktiem. Nav nepieciešamības vēlreiz nonākt Saeimas komisijas organizētā darba grupā pie secinājumiem un atziņām, kuras jau sen zināmas un daudzos jo daudzos pētījumos pierādītas. Jēga no tā visa ir tikai tad, ja gribas vilkt laiku, lai šī lieliskā ideja par Jaunzēlandes modeļa ieviešanu dzīvē mūsu valstī nomirtu dabīgā nāvē kaut kur Saeimas kabinetos. Jāatzīmē, ka šis nebūtu pirmais gadījums, kad Saeimas komisiju darba grupu darbs beidzas ne ar ko.
Lai tautas kalpiem raitāks solis virzienā uz Jaunzēlandes modeļa pieņemšanu un ātrāk nāk apgaismība par smēķēšanas kaitīgumu un kā to ierobežot, atgādinājumam cienījamā ārsta Alvila Krama teiktais 24.janvāra komisijas sēdē: …Šis pats ir nonsenss vēsturiski, ka mēs varam ieiet veikalā un brīvi nopirkt, ja mēs runājam par klasisko smēķēšanu, produktu, no kā katrs otrais mirst legāli, katrs otrais nomirst priekšlaicīgi, 20 gadus ātrāk…
Atgādinājumam, Latvijā ir augstākā mirstība Eiropā no plaušu vēža. Saslimstība ar vēzi Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), turklāt salīdzinoši īpaši augstā tā ir vīriešu vidū. Vislielākā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir plaušu vēža gadījumā, liecina Eiropas vēža reģistra datu 2023.gada izdevums.
Tiek norādīts, ka smēķēšanas izplatība Latvijā ir trešā augstākā ES un īpaši augsta tā ir vīriešu vidū. Statistiski ES vairāk nekā Latvijā smēķē Bulgārijā un Grieķijā, tad seko Latvija, Vācija un Horvātija. Vismazāk ES smēķē Zviedrijā, Islandē, Somijā, Norvēģijā un Luksemburgā. Dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā vīriešu saslimstības līmenis ar vēzi bija augstākais ES, un dzimumu atšķirības bija otrā lielākā. Vīriešu saslimstības rādītājs bija par 24% augstāks nekā vidēji ES, bet sieviešu vidū – nedaudz augstāks nekā vidēji ES.
Dzimumu atšķirības plaušu vēža gadījumā bija ļoti lielas: saslimstības līmenis vīriešiem bija vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā sievietēm, kas atbilst lielai dzimumu atšķirībai smēķēšanas rādītājos. Kuņģa (kuņģa), nieru un kolorektālā vēža sastopamības biežums vīriešu vidū bija arī daudz augstāks nekā sieviešu. (https://www.oecd-ilibrary.org/sites/547f405e-en/index.html?itemId=/content/component/547f405e-en).
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
