Kā PARistu stukači vēršas pret vārda brīvību un ignorē Satversmes 100.pantu
Linda Liepiņa21.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manuprāt, šis Kirils Ķirsis ir reaģējis uz manā FB profilā 1.augustā nošērotu video, kura dēļ pie manis mājās ieradās policija un tagad ar grūtībām caur resorisko pārbaudi, tērējot nodokļu maksātāju naudu, mēģina uzburt kaut kādu lietu.
Dara, ko var, jo Iekšlietu ministrija ir tiešā viņu pakļautībā. Interesanti, vai Golubevas kundze arī par šo ir informēta vai arī ziņu nodošana, kam un ko darīt, šoreiz tiek nodota zemākā līmenī?
Video vēl joprojām “griežas” Facebook, netiek uzskatīts par agresīvu vai dezinformējošu, lai “rečekisti” vai kāds cits to aizliegtu.
Vai sūdzmanis tieši savu partiju būtu asociējis ar politiķiem - nodevējiem, ka noķerts tāds pāri darījums? Brīnums nebūtu.
Jaunais PARistu censonis savā FB profilā norāda, ka 2020.gada 8.augustā uzsācis mācības Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pabeidzis vienu kursu, visticamāk, attālināti, tādēļ vēl jo vairāk varu saprast neorientēšanos Krimināllikuma pantos, uz kā pamata, iespējams, tieši viņš lūdz pret mani Valsts policiju uzsākt izmeklēšanu.
Ķirša kungs, ja, iespējams, tieši Jūs esat vērsies policijā ar iesniegumu pret manis pausto viedokli, tad cerams, ka šādus iesniegumus esat sarakstījis par visiem 5697 cilvēkiem, kas ar šo video ir dalījušies.
Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Šādus jaunus “censoņas”, viņu nezināšanu un neirientēšanos likumos izmanto onkuļi un tantes. Gan jau tie paši, pie kuriem jaunais cilvēks strādā Saeimā! Veiksmi darbos!
Plašāks situācijas izklāsts un video atrodami ŠEIT.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
