Kā PARistu stukači vēršas pret vārda brīvību un ignorē Satversmes 100.pantu
Linda Liepiņa21.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manuprāt, šis Kirils Ķirsis ir reaģējis uz manā FB profilā 1.augustā nošērotu video, kura dēļ pie manis mājās ieradās policija un tagad ar grūtībām caur resorisko pārbaudi, tērējot nodokļu maksātāju naudu, mēģina uzburt kaut kādu lietu.
Dara, ko var, jo Iekšlietu ministrija ir tiešā viņu pakļautībā. Interesanti, vai Golubevas kundze arī par šo ir informēta vai arī ziņu nodošana, kam un ko darīt, šoreiz tiek nodota zemākā līmenī?
Video vēl joprojām “griežas” Facebook, netiek uzskatīts par agresīvu vai dezinformējošu, lai “rečekisti” vai kāds cits to aizliegtu.
Vai sūdzmanis tieši savu partiju būtu asociējis ar politiķiem - nodevējiem, ka noķerts tāds pāri darījums? Brīnums nebūtu.
Jaunais PARistu censonis savā FB profilā norāda, ka 2020.gada 8.augustā uzsācis mācības Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pabeidzis vienu kursu, visticamāk, attālināti, tādēļ vēl jo vairāk varu saprast neorientēšanos Krimināllikuma pantos, uz kā pamata, iespējams, tieši viņš lūdz pret mani Valsts policiju uzsākt izmeklēšanu.
Ķirša kungs, ja, iespējams, tieši Jūs esat vērsies policijā ar iesniegumu pret manis pausto viedokli, tad cerams, ka šādus iesniegumus esat sarakstījis par visiem 5697 cilvēkiem, kas ar šo video ir dalījušies.
Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Šādus jaunus “censoņas”, viņu nezināšanu un neirientēšanos likumos izmanto onkuļi un tantes. Gan jau tie paši, pie kuriem jaunais cilvēks strādā Saeimā! Veiksmi darbos!
Plašāks situācijas izklāsts un video atrodami ŠEIT.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
