Kā partiju dala divi dižvadoņi - Slava Dombrovskim un Gaismas Nesējs
Pietiek lasītājs01.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Kling klang. Tagad runā kremlis.” Tādas pārdomas atstāja jaundibinātās partijas “Republika” dižvadoņa Slava Dombrovskim sasauktā biedru sapulce pēdējā janvāra vakarā, kas tika rīkota cita dižvadoņa Sanda Gaismas Nesēja publiskai kaunināšanai. Jo, lūk, viņa huligāna daba un brīvdomātāja gars, kā arī neizsīkstoša vēlme cīnīties ar sliktajiem, korumpantiem un partiju karteli esot kompartijai apriebusies un nesakrītot ar Slavas konservatīsma idejām. Bet, galvenais, varētu kavēt viņa sapnim par ministra posteni jau nākamajā valdībā, ja partijā valda revolucionāru gars. Kā teikt – kādas pārmaiņas valstī, galvenais, lai būtu silta vietiņa premjera vai ministra krēslā, nu, sliktākajā gadījumā – Saeimas frakcijas vadītāja jeb dīlotāja krēslā.
Sapulce jau pati par sevi tika rīkota padomju nomenklatūras stilā. Uz to bija uzaicināti arī republikāņi, bet tikai īpašas atlases kārtībā – laikam tie, kuriem ausīs tāds pabiezāks sērs, lai slikti dzirdētu un pakautrētos kaut ko pajautāt. Čatu sistēma tika atslēgta, jo nav ko tur demokrātiju rīkot. Jautājumus drīkstēja uzdot tikai retais.
Runāja faktiski tikai viens pats dižvadonis, atgādinot vēl un vēl, cik slikts un pasaulei nevēlams ir dižvadonis Gaismas Nesējs. Daudz jau nebija, kas viņa runu papildina – nu varbūt viņa galma dāma Evija, kas arī sadusmojusies uz Gaismas Nesēju, jo tas apdraudot viņas izredzes atkal sēdēt Saeimā, un kur nu vēl viņai Slava Dombrovskim apsolītā ministra pozīcija.
Labi, ka nav viduslaiki, jo viņas runa gan vairāk vai mazāk atgādināja ķecerus un raganu dedzināšanu uz sārta. Un kaut kā galma dāmai pašai bija piemirsies, ka vēl nesen viņai Saeimā paspruka tāds purkšķītis attiecībā pret izglītības ministri Anitu Muižnieci: “Stulbene, tu neko nesaproti.” Bet tas jau nekas – tas nav salīdzināms ar visiem Gaismas Nesēja esošajiem un neesošajiem grēkiem.
Pēc vairāku biedru lūguma sēdes vidū dižvadonis Slava Dombrovskim beidzot sadūšojās dot vārdu dižajam Gaismas Nesējam, kurš nekautrējās pavaicāt, vai dižvadonim gadījumā nav amnēzija, jo tikai dažas dienas pirms viņa šmuces izskanēšanas „Nekā Personīga” tiesa Slava Dombrovskim flanga valdes loceklim par finanšu mahinācijām piespriedusi teja 200 tūkstošu sodu atmaksāt. Viņam kā advokātam neesot saprotams, kāpēc prasa viņa galvu, ja viņš nav pat apsūdzētais un viņu nekad netiesās, bet te ir notiesājošs spriedums, taču nekā. Bišķiņ Papam pieklibojot ar attieksmi.
Kā nu tur bija, iemeslu šādai sapulcei dižvadonis Slava ar savu galmadāmu Eviju sarīkoja ne jau kādas tur morāles un sirdsapziņas dēļ. Saprazdami, ka tikai vienreiz dzīvē varētu pavērties tāda iespēja tikt vaļā no konkurenta, kura popularitāte ar kaut kādu tur mistisku kustību dienu no dienas tautā pieaug, viņi sarīkoja paraugprāvu, kuras vienīgais mērķis bija paziņot – ka jātaisa biedru sapulce, kurā tiks leģitīmi likvidēts republikāņu flangs. Jo partijā var būt tikai viena dižvadoņa taisnība, un tā ir Slava Dombrovskim. Galu galā viņš esot patiesais partijas Papa, un tas ka dižais Gaismas Nesējs pats uzķērās un domāja, ka ir līdzvērtīgi dibinātāji un vadītāji, esot viņa problēma. Bija taču jāzina, kādās tradīcijās strādā prokremlieši.
Beidzot maskas bija kritušas, un nabaga dižvadoņa Gaismas Nesēja prātā atausa rīta apskaidrība par to, ka viņš ir bijis vajadzīgs tikai, lai piesaistītu dibinātājus un biedrus. Aizkulisēs jau sen visi runāja, ka dižvadonim Slava Dombrovskim nav nekādas dabiskās vilkmes uzrunāt tautu un pēc pusgada darba pavasarī un vasarā galīgi neveicās pat ar 200 cilvēku piesaisti sīkpartijas dibināšanai, kur nu vēl ar 500 biedru piesaisti partijai, lai kandidētu Saeimā. Bet te dižvadonis Sandis Gaismas Nesējs viens divi dabū ne tikai 200 cilvēkus, bet pat visus 500. Abrakadabra!
Pats nesaprazdams kādās lamatās iekļuvis, Sandis Gaismas Nesējs tagad var tikai stiprināties savā kustībā. Bet dižvadonim Slava Dombrovskim vien atliek baudīt republikāņu un tautas dusmas, kas jau izsenis gaida jauna dižvadoņa parādīšanos un atgriešanos sistēmā, lai to izpurinātu pa visām vīlītēm.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
