Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šoreiz par sabiedriskajiem medijiem. Pašreizējā situācijā tikai galīgs sliņķis nav izteicies par šo tēmu, bet mēģināšu saglabāt zināmu oriģinalitātes devu. Tātad ne vārda par Rīgas kungiem un TV pusdievietēm. Mediju dzīve attālā Latvijas nostūrī ir ne mazāk interesanta un pamācoša.

Piekrītu, ka tai nav tā globālā tvēriena, kas piemīt galvaspilsētas korifejiem. Arī tēmas ir krietni piezemētākas. Tajās nav ne Trampa miera plāna, ne aktuālā kriptovalūtas kursa, bet toties gandrīz katru dienu vairākas reizes dienā vari vērot, ko muld vietējais pagastvecis. Dienu pēc dienas, gadu pēc gada. Pa šo laiku dažs labs ir paspējis nosirmot, cits ir laidis pasaulē savus bērnus, kuri savukārt ir radījuši savējos, bet stūrī noliktajā TV kastē vēl arvien turpina šļupstēt tas pats pagastvecis.

Iesākumā mazliet teorijas. Tātad – kas ir ir medijs?

Kā māca Wikipedia, medijs ir plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese, u.c.). Par mediju dēvē jebkuru komunikācijas formu, kas nogādā informāciju līdz plašiem sabiedrības slāņiem. Tas ir informācijas un izglītošanas instruments, kas ir pieejams un domāts visiem, neskatoties uz viņu sociālo statusu vai tuvību valdošai šķirai. Lai mediju sauktu par sabiedrisko, tam ir jāizpilda noteikti kritēriji. Vissvarīgākais no tiem ir – sabiedriskajam medijam ir jābūt aizsargātam pret politisko un komerciālo iejaukšanos, respektīvi, tam jābūt neatkarīgam. Tāpat tam jākalpo sabiedrības interesēm. Tikai tad, kad medijs spēj izpildīt šos nosacījumus, to var dēvēt par sabiedrisko mediju.

Sensenos laikos vectētiņš Ļeņins teica, ka tiem kam pieder pasts un telegrāfs – tiem pieder vara. Kaut kā tā, bet lietas būtību tas nemaina.

Arī tagad pēc simt gadiem Ļeņina mantinieki – jaunā kreisi noskaņotā valdošā šķira lieliski saprot, ka kontrole pār masu manipulācijas līdzekļiem – TV, radio, presi un sociālajiem tīkliem, nodrošina pārticīgu un laimīgu eksistenci. Primitīvi izsakoties, dot iespēju čīgāt pirmo vijoli sādžā, piedodiet, valstī.

Kā šo kontroli panākt? Kā portālā nra.lv savā rakstā “Kolēģiem valdībā jāpalīdz atbalstīt Valaiņa piedāvājums likvidēt SIF monstru” raksta Māris Krautmanis, tad “tādas koalīcijas partijas kā “Progresīvie”, “Jaunā vienotība” un Saeimā nepārstāvētā “Latvijas attīstībai” gadu gadiem ir izmantojušas SIF (Sabiedrības integrācijas fondu) kā naudas plūsmas kolektoru uz savu sili un no savas siles uz uz ietekmes vairošanu, izplatot plašsaziņā savus naratīvus un norišu atspoguļojumus sev izdevīgā gaismā. SIF nauda caur Mediju atbalsta fondu(MAF) tiek iedalīta daļai plašsaziņas līdzekļu. Ar šo naudu atsevišķi politiskie spēki uzpērk medijus, kuri pabijuši gultā ar MAF, vairs nekādi nevar palikt objektīvi”.

Šoreiz nelēkšu Daugavas dzelmē, bet mēģināšu ilustrēt savu stāstu ar kādu piemēru. Sauksim to par skatu no provinces vai skatu no pāķiem. Lietas būtību tas nemaina.

Ir tāds „masu” informācijas līdzeklis kā Vidusdaugavas TV (www.jekabpilslaiks.lv).

Tas sevi pozicionē, ka ir vienīgais audiovizuālais medijs Jēkabpils un Līvānu novados. Lieku uzsvaru uz vārdu vienīgais. Tā programmas galvenais akcents ir informatīvais bloks „Jēkabpils laiks”.

Vidusdaugavas TV galvenais uzdevums ir veidot televīzijas programmu, kas informē reģiona iedzīvotājus par aktuāliem notikumiem un problēmām. Tik tālu viss ir skaisti!

Piebildīšu, ka šī programma tiek translēta Bite, Balticom, Netvision, Livas KTV un citos kabeļtīklos visā Latvijas teritorijā. Īpaši fanāti uz to var lūkoties arī internetā un ReTV.

Šis medijs veido arī iknedēļas Līvānu pašvaldības raidījumu “Līvānu novada pašvaldība informē”, kā arī atspoguļo dažādus, viņuprāt, svarīgākos notikumus Līvānu novadā.

Vismaz pēdējos pārdesmit gadus šī televīzija cītīgi apkalpo vietējo valdošo kliķi – Līvānu domi. Turklāt, pārfrāzējot klasiķi, to dara ar kvēliem saucieniem uz lūpām. Bez jebkādām šaubām un sirdsapziņas pārmetumiem, jo par to tiek dāsni maksāts no Līvānu novada domes kabatas. Turklāt tie nav pārsimt vai pāris tūkstoši eiro, kuri tiek pamesti kādam bezprincipu vaukšķim. Summas, dāmas un kungi, ir daudz lielākas! Pa ilgajiem kalpošanas gadiem Vidusdaugavas TV saimnieks ir nopelnījis krietni, krietni vairāk. Summa ir mērojama simtos tūkstošos. Turklāt tas viss ir darīts, dažādā veidā shēmojot un apejot iepirkuma procedūras.

Ieskatoties Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā (www.sif.gov.lv), varam redzēt, ka vismaz pēdējos gadus Vidusdaugavas TV no šī fonda ir saņēmusi vairākus desmitus tūkstošus eiro katru gadu. Turklāt 2025. gada 6. janvārī ir noslēgts līgums par projekta “Vidusdaugavas televīzijas satura veidošanas un pārraidīšanas modernizēšana” par summu 158 167 eiro. Šī projekta realizācija notiek ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu.

Veicot nelielu izpēti par pēdējiem gadiem, nevienā Vidusdaugavas TV veidotajā materiālā par Līvāniem jūs pat ar uguni neatradīsiet kādu sižetu vai rakstu, kurā būtu atspoguļots kāds viedoklis, kas būtu pretrunā ar domes kabinetos noformulēto vienīgo pareizo viedokli. Vienalga, vai tas būtu domes opozīcijas pārstāvju viedoklis vai nejauša garamgājēja teiktais uz pilsētas ielas.

Tomēr ir viens maziņš “bet”. Augstāk jau minēju, ka Vidusdaugavas TV apraida arī Jēkabpils novada teritoriju. Skatoties Vidusdaugavas TV veidotos sižetus par Līvānu pašvaldību un kaimiņu Jēkabpils pašvaldību, rodas sajūta, ka tie ir divi dažādi mediji vai dažādas pasaules. Līvānu pašvaldībā viss ir tik perfekti, ka pat Rožupes plušķa nejaušs purkšķis smaržo pēc baznīcas rožu dārza. Jēkabpils pilsētā valdošā elite tiek zākāta un kārta aiz mantības pie kauna staba, bet opozicionāri tiek visādi appuišoti, apmīļoti un celti saulītē. Savukārt, pat veidojot sižetu par bērnu rotaļu laukumu traģisko stāvokli Līvānos, skatītājam tiek mēģināts iegalvot, ka pašvaldība jau nav vainīga par savu bezatbildīgo rīcību, apsaimniekojot šos laukumus, bet vainīgs ir kaut kāds Rīgas kantoris, kas prāta aptumsuma brīdī piestādīja Līvānu domei aktu, kurā konstatēja pašvaldības nolaidību un ekspluatējamo iekārtu bīstamību.

Kādēļ tāda atšķirība? Bez šaubām tie ir tikai mani minējumi. Kā jau ierasts, mūsu valstī politiskā elite pamostas un sāk drudžainu rosību pirms kārtējām vēlēšanām. Vienalga, vai tās būtu Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas. Sākas kārtējie spalvu spodrināšanas svētki, kuriem noslēdzoties laimīgie uzvarētāji dala pīrāgu. Viens cikls beidzas, vinnētāji notrauc drupačas no lūpu kaktiņiem, noslauka sviedrus no skausta un sāk gatavošanos nākamajam vēlēšanām. Tā līdz bezgalībai.

Mūsu apskatāmajā gadījumā pietiek ielūkoties Uzņēmumu reģistra datu bāzē, un bilde jau iegūst konkrētākas aprises. SIA „Vidusdaugavas televīzija” valdes priekšsēdētājs Guntars Gogulis, loceklis Jāzeps Brencis. Dalībnieki: Jāzeps Brencis un SIA FRUITS. Skateboards. Patiesā labuma guvēji: Jāzeps Brencis un Patrīcija Mierkalne.

Kādreiz Rīgas kafejnīcās runāja par kāda uzņēmēja ciešo saistību ar valdošo partiju. Atliek tikai piebilst, ka Jēkabpilī premjeres partija sēž dziļā opozīcijā, bet Līvānos valdošā kliķe gatavojas startēt vēlēšanās no premjeres listes.

Tāda arī šim stāstam morāle: kas maksā, tas dzer šampanieti. Principā šeit vispārībā nav morāles. Vidusdaugavas televīzijas mājas lapu grezno skaists moto: „Labāk vienreiz ieraudzīt.” Šķiet, ka situācijai atbilstošāki būtu šādi saukļi: „Labāk vienreiz paņemt...” vai „Labāk vienreiz iedot...”. Galu galā šīs televīzijas saimnieku rosīšanās tiek atalgota pēc augstākās likmes, gluži kā elitāra eskorta nama meitenēm. Lūk tā!

Šis raksts nav neviena apmaksāts, un tā nav nekāda politiskā reklāma. Zvēru! Tikai vienkārša refleksija, refleksija, reflek...

Novērtē šo rakstu:

90
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi