Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze publiski mierina, ka gatavošanās 2024.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām norit veiksmīgi un pēc iecerētā plāna. Bet kā ir patiesībā?

Par 32 reizes lielākām izmaksām PMLP nodrošinās 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

PMLP uzņēmusies 2024.g. EP  vēlēšanās nodrošināt balsošanu un programmu – Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR), lai vēlētāji varētu ērti nobalsot jebkurā, brīvi izvēlētā vēlēšanu iecirknī.

Iepriekšējās 14.Saeimas vēlēšanās minēto 2022.gadā šādu pakalpojumu – “Viss iekļauts!” nodrošināja programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” par kopējo līgumcenu 161 044 €. Savukārt šāda pakalpojuma nodrošināšanai 2024.gada EP vēlēšanās valdība atvēlējusi ~2.615 milj. €. Pēkšņi pakalpojuma izmaksas kļuvušas par 1623% dārgākas:

ETVR nodrošināšana 2022.g. Saeimas vēlēšanās – 161 044 €

ETVR nodrošināšana 2024.g. EP vēlēšanās ~2.615 milj. €

Iespēja nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, izmaksas uz 1 balsojumu:

2022.g. Saeimas vēlēšanās ~0.17€/balsojums

2024.g. EP vēlēšanās ~5.51€/balsojums

Zināms iespējamais 2024.g. EP vēlēšanu nodrošinātājs – programmēšanas uzņēmums SIA “ZZ Dats”

Vai Latvijā ir 1623% inflācija? Vai programmēšanas pakalpojumu cenas pēkšņi pieaugušas 32 reizes? Vai arī tā ir brutāla naudas apgūšana vēlēšanu aizsegā? Zīmīgi, ka iepirkums par šo pakalpojumu noslepenots valsts aizsardzības nolūkos.

Taču zināms, ka neveiksmēm apvītā valsts risinājuma e-veselība.lv ilggadējais izstrādātājs un uzturētājs SIA “ZZ Dats” slepeni tiekas ar PMLP un gatavojas izstrādāt ETVR 2024.g. EP vēlēšanām. Interesanti, kāda būs darbu kvalitāte? Vai kā e-veselība.lv un latvija.lv? Toties izmaksas būs kosmiski augstas, un tās PMLP tur slepenībā un neatklāj sabiedrībai, pamatojot to ar valsts aizsardzību.

Par 1 dokumentu – darba uzdevumu programmas ETVR izmantošanai 2024.g. EP vēlēšanās, ko gatavo SIA “Ernst & Young Baltic”, valdība maksās ~300 000 €.

Par 1 nedēļu lietotāju konsultēšanu programmas ETVR izmantošanai 2024.g. EP vēlēšanās valdība maksās ~1.042 milj. €.

Turpretī 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās visu minēto un vēl programmas ETVR izstrādi programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” ārpakalpojumā nodrošināja par kopējo līgumcenu 161 044 €. SIA “SOAAR” darbu izpildi, katru posmu uzraudzīja Valsts kanceleja, Satversmes aizsardzības birojs, Centrālā vēlēšanu komisijas, CERT.lv, PMLP, uzņēmuma darbiem veikti vismaz 6 auditi un pārbaudes, no kurām neviena nekonstatēja nekādus trūkumus vai neatbilstības. 14.Saeimas vēlēšanas sen noritējušas, par ko nevienam nav nekādu šaubu. Taču jau aptuveni 1 gadu valsts nav samaksājusi nevienu centu par SIA “SOAAR” darbiem.

PMLP nevis nodrošināja, bet gandrīz nogrāva iepriekšējās 2019.-2022.g. vēlēšanas

Iepriekšējās vēlēšanas PMLP uzdevums bija nodrošināt galvenos procesus – balsošanu vēlētājiem. Taču PMLP tos gandrīz nogrāva, un tikai par mata tiesu izdevās izvairīties no vēlēšanu katastrofām, ko faktiski novērsa programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR”. PMLP jau gadiem ilgi nespēj tikt galā ar virkni savu uzdevumu, kuru izpilde kavējas gadiem ilgi.

2022.g. un 2021.g. vēlēšanās PMLP nespēja nodrošināt vēlētāju datus no PMLP Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas (FPRIS), kas ir galvenais datu avots vēlēšanās. PMLP bija jānodrošina datu apmaiņa automatizētā veidā starp divām sistēmām FPRIS un ETVR. Taču PMLP to nespēja. Rezultātā visas Latvijas vēlētāju dati no vienas sistēmas uz otru tika pārkopēti parastā Excel failā, kas neiztur nekādu kritiku un neatbilst mūsdienu standartiem.

2019.g. PMLP tika piešķirti ~4.0 milj. € un 2 gadi minētā izpildei. 19.02.2019. PMLP noslēdza līgumu ar programmēšanas uzņēmumu A/S “RIX Technologies” par līgumcenu ~4.0 milj. € par FPRIS izstrādi (iepirkums Nr. PMLP 2018/12). Jaunajai FPRIS bija jābūt pabeigtai līdz 24.02.2021. Ievērojamie līdzekļi ~4.0 milj. € un 2 gadi bija vairāk nekā pietiekami, lai to kvalitatīvi paveiktu. Taču PMLP to nespēja.

Ne 2021.g. pašvaldību vēlēšanās, ne 2022.g. Saeimas vēlēšanās jaunā FPRIS nebija pabeigta, un datu apmaiņa starp sistēmām automatizētā veidā nebija iespējama. Tāpēc visas Latvijas vēlētāju dati tika pārkopēti no vienas programmas uz otru parastā Excel failā.

2022.g. Saeimas vēlēšanās PMLP nespēja nodrošināt personas dokumentu nomaiņu un izsniegšanu vēlētājiem, kam bija 10 gadi laika sagatavoties. Steidzamā kārtā, mēnesi pirms 14.Saeimas vēlēšanām PMLP atrada risinājumu – lūdza Saeimai mainīt likumu un atļaut vēlētājiem balsot ar nederīgiem dokumentiem, kuriem pirms 2 gadiem bija beidzies derīgums. Pretējā gadījumā ~300 000 vēlētāju nevarētu nobalsot. Tas ir prātam neiedomājams paradokss Eiropas valstī.

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1568/Lp13

2019.g. EP vēlēšanās PMLP nespēja izpildīt likumā noteikto vēlēšanu paziņojumu izsūtīšanu, kā rezultātā daudzi vēlētāji nenobalsoja un vērsās ar pretenzijām pret valsti, kas savukārt raisīja pamatu vēlēšanu atcelšanai. Minētais valstij radīja 532 724 € zaudējumus.

https://nra.lv/latvija/280794-sanemtas-neskaitamas-veletaju-sudzibas-par-nesanemtiem-pazinojumiem-par-ep-velesanam.htm

https://nra.lv/politika/eiropas-savieniba/280833-drosibas-dienests-vertes-situaciju-par-nesanemtajiem-ep-velesanu-pazinojumiem.htm

2019.g. EP vēlēšanās PMLP nespēja pienācīgi izpildīt savu uzdevumu – izgatavot vēlētāju sarakstus vēlēšanu iecirkņiem. 10% vēlētāju sarakstos no papīra viegli atdalījās dati (uzdrukātā informācija) un bija izplūduši tehniskie dati, kurus bija vēlēšanu komisijām bija apgrūtinoši nolasīt. Kā iespējamais iemesls tika minēts – nekvalitatīva druka, izmantojot uzpildītus (atjaunotus) izejmateriālus.

Diemžēl visi jau pieraduši, ka PMLP sniedz dārgus pakalpojumus, kuru kvalitāte raisa šaubas un daudz jautājumu. Turklāt augstāk minētās ir tikai dažas spilgtākās no problēmām vēlēšanās, ko radījusi PMLP.

Valsts uzrunāja SIA “SOAAR” atrast risinājumu un novērst PMLP radītās problēmas

2020.g., kad PMLP “smēlās mutē ūdens”, kopā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un citām iestādēm tās uzrunāja programmēšanas uzņēmumu SIA “SOAAR” un lūdza steidzami rast risinājumu PMLP problēmām vēlēšanās un izveidot tādu risinājumu, kas visu minēto atrisinātu un vēl atceltu likumā paredzēto individualizēto paziņojumu izsūtīšanu vēlētājiem, kas izmaksā ~500 000 €, speciālo vēlētāju sarakstu izgatavošanu, ļauti vēlētājiem brīvi nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī un atrisinātu un atrisinātu vēl virkni citus uzdevumus.

Minētajam 2020.g. PMLP atvēlēja 2 mēnešus laika un 228 000 €, kas bija ekstremāli nosacījumi. Taču SIA “SOAAR” ar minēto tika kvalitatīvi galā – izstrādāja jaunu un nebijušu risinājumu ETVR un nodrošināja 2021.g. pašvaldību vēlēšanas un vēlāk arī 2022.g. Saeimas vēlēšanas, par ko nevienam nav nekādu šaubu. Valstisku mērķu vārdā SIA “SOAAR” izpildīja to par zemākajām cenām tirgū:

ETVR izstrāde un 2021.g. Pašvaldību vēlēšanu nodrošināšana  – 228 000 €

ETVR izstrāde un 2022.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšana  – 161 044 €

Salīdzinājumam to pašu, bet ar citu pretendentu, iespējams, SIA “ZZ Dats” valsts nodrošinās:

ETVR nodrošināšana 2024.g. EP vēlēšanās ~2.615 milj. €

Šobrīd valsts brutāli atņēmusi SIA “SOAAR” risinājumu ETVR un līdzekļus

Šobrīd valsts PMLP un IDB (Iekšējās drošības birojs) iestāžu personā brutāli atņēmušas uzņēmumam visus līdzekļus par minēto pasūtījumu izpildi, kā arī pašu programmu ETVR, kā pamatu norādot IDB ierosinātu dīvainu un neparastu kriminālprocesu, par kuru IDB aizliedzis izpaust jebkādas ziņas.

IDB aizliedzis PMLP veikt samaksu uzņēmumam SIA “SOAAR” par ETVR izstrādi un 2022.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanu 161 044 € apmērā. Līdz ar to šie līdzekļi nav samaksāti. Taču vienlaicīgi nesamaksātos līdzekļus IDB nosaucis par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, pieskaitījis tiem klāt nodokļus un arestējis tos uzņēmuma kontos.

Tam ir grūti noticēt, ka kaut kas tāds iespējams Eiropas valstī. Bet tā ir realitāte.  Neiegūtus līdzekļus IDB nosaucis par noziedzīgi iegūtiem un arestējis, kam vēl klāt pieskaitījis nodokļus, ko arī arestējis. IDB varētu sniegt detalizētāku skaidrojumu par minēto.

Novērtē šo rakstu:

110
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi