Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju lielo interesi par aizvadītās nedēļas jaunumu, ka Latvijas valsts simtgades svinībām kopumā plānots iztērēt gandrīz 60 miljonus eiro, Pietiek šodien publicē Daces Melbārdes (attēlā) vadītās Kultūras ministrijas sagatavoto ziņojumu „Par Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plānu 2017. – 2021.gadam”. No apjomīgā dokumenta gan izriet – nekādi skaidri plāni un tāmes vēl nemaz nav sastādīti, pagaidām runa ir tikai par naudas „apgūšanu”.

Ievads

Informatīvais ziņojums „Par Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plānu 2017. – 2021. gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums) ir sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par Ministru kabineta 2015. gada 5. februāra rīkojumā Nr. 63 „Par Latvijas Republikas simtgades rīcības komiteju” 2. punktā Latvijas Republikas simtgades rīcības komitejai (turpmāk – Rīcības komiteja) dotā uzdevuma, saskaņā ar kuru Rīcības komitejai uzdots izstrādāt Latvijas Republikas simtgades svētku pasākumu plānu, publicitātes pasākumu plānu un finansējuma tāmi (norādot finansējuma avotu), izpildi. Svētku sagatavošana atbilst Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumu Nr. 275) 68. punktā valdības izvirzītajai darbības prioritātei.

Informatīvais ziņojums papildina 2016. gada 9. februārī Ministru kabineta sēdē (prot. Nr. 6 1.§) izskatīto informatīvo ziņojumu „Par gatavošanos Latvijas valsts simtgadei 2017.–2021. gadā” papildus iekļaujot jaunu informāciju par paveikto un plānoto simtgades svētku sagatavošanā.

Informatīvais ziņojums ir saskaņots Ministru kabineta 2015. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 63 „Par Latvijas Republikas simtgades rīcības komiteju” izveidotajā Rīcības komitejā, un tā uzdevums ir gūt konceptuālu atbalstu Rīcības komitejas sagatavotajam simtgades pasākumu plānam (turpmāk – Nacionālais pasākumu plāns) un nostiprināt visas valsts pārvaldes un sociālo partneru iesaisti un sadarbību valsts simtgades svinību sagatavošanā un norisē.

Latvijas valsts simtgades svinību mājaslapā www.lv100.lv tiek veidots kalendārs, kurā tiks apkopotas simtgades svinību norises. www.lv100.lv tiek atspoguļotas ar simtgades svinību sagatavošanu saistītas aktivitātes un sniedz ieskatu par valstiskuma veidošanās vēsturi un citu ar simtgadi saistītu nozīmīgu informāciju.

Nacionālais pasākumu plāns un norišu publicitātes plāns, kā arī nepieciešamā finansējuma aprēķini ir sagatavoti un saskaņoti Rīcības komitejā, kuras sastāvā ir Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Rīgas domes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Valsts izglītības satura centra, Valsts kancelejas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes pārstāvji.

I. Nacionālais pasākumu plāns

Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies vairāku gadu garumā no svinību atklāšanas 2017. gadā līdz 2021. gadam, lai aptvertu un atzīmētu galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus:

Latgales kongresa simtgade;

Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbības simtgade;

Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade;

Neatkarības kara (1919–1920) simtgade;

Nacionālas nozīmes institūciju dibināšanas simtgades;

Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure simtgade;

Latvijas Republikas Satversmes un Latvijas parlamenta simtgade;

Baltijas ceļa trīsdesmitgade;

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgade;

Janvāra barikāžu atceres trīsdesmitgade.

Nacionālajā pasākumu plānā iekļautās aktivitātes izvēlētas, balstoties uz Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmā noteiktajiem svinību mērķiem un kritērijiem.

Saskaņā ar Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmu, Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu valstij un mīlestību pret zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

Latvijas valsts simtgades svinību mērķi:

stiprināt valstiskuma apziņu, aktualizēt Latvijas valstiskuma vēsturi, godinot valsts dibinātājus un pieminot notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, tādējādi nostiprinot izpratni par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu;

apliecināt Latvijas kā nacionālas un eiropeiskas 21. gadsimta valsts vērtības;

cildināt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un latviešu valodu;

daudzināt Latvijas cilvēku talantus, izcilību, uzņēmīgumu un sasniegumus;

modināt sabiedrībā atbildības ētiku, atbildības uzņemšanos par sevi, savu ģimeni, kopienu un valsti;

stiprināt jauniešu radošo iniciatīvu un piederības sajūtu Latvijai;

radīt paliekošas 21. gadsimta Latvijas vērtības, simbolus un jaunrades darbus;

vēstīt par Latviju kā aktīvu un atbildīgu starptautisko un starpkultūru attiecību veidotāju.

Nacionālajā pasākumu plānā iekļaujamo norišu kritēriji:

norise spēj uzrunāt, iesaistīt un saliedēt lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju un tautiešu ārvalstīs;

norise rod aizsākumu vai inovatīvu risinājumu Latvijas valsts simtgades svinību laikā un nostiprinās kā paliekoša vērtība un tradīcija;

norise rada un uztur valsts svētku sajūtu;

norise rosina Latvijas iedzīvotājus un Latvijas draugus pievienot iniciatīvas un labos darbus kā īpašu dāvanu Latvijas dzimšanas dienas svinībām;

norise stāsta Latvijas stāstu, dod ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā.

Rīcības komitejā ir sagatavots „Latvijas valsts simtgades svinību Nacionālais pasākumu plāns 2017–2021”, kas pievienots informatīvajam ziņojumam (Pielikums Nr. 1), kā arī to pasākumu saraksts, kam, saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5. §) protokollēmuma 13. punktu tiek paredzēts finansējums budžeta apakšprogrammas „Latvijas valsts simtgades programma” ietvaros (Pielikums Nr. 2) un budžeta kopsavilkums Nacionālajā plānā iekļautajiem pasākumiem (Pielikums Nr. 3). Tāpat informējam, ka jau ir uzsākti virkne sabiedrības iniciatīvas projektu, kuri turpināsies Latvijas valsts simtgades svinību laikā. Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā „Latvijai – 100” atbalstītie projekti[1] un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas projekti[2]. Arī pašvaldības izskata iespēju iniciēt vai jau realizē dažādus finansējuma konkursus.

Nacionālais pasākumu plāns balstās uz Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmā iekļauto Latvijas valstiskuma vēsturisko veidošanās kontekstu, svinību konceptuālo pamatojumu, programmas mērķiem un uzdevumiem, tematisko strukturējumu, galvenajiem vēstījumiem un komunikācijas vadlīnijām.

Rīcības komiteja izskata priekšlikumus un pieņem lēmumu par pasākumu iekļaušanu Nacionālajā pasākumu plānā, ņemot vērā Latvijas valsts simtgades svinību Radošās padomes un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja (turpmāk – Latvijas valsts simtgades birojs) sagatavoto informāciju.

Nacionālais pasākumu plāns ir atvērts arī turpmākiem priekšlikumiem.

Latvijas valsts simtgades birojs veido simtgades svinību iniciatīvām atvērtu virtuālu pasākumu kalendāru, kurā tiek iekļautas Nacionālajā pasākumu plānā ietvertās norises, kā arī pašvaldību, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju veidotie un pieteiktie Latvijas valsts simtgades svinību pasākumi, ja tie atbilst Latvijas valsts simtgades svinību mērķiem.

II. Latvijas valsts simtgades svinību strukturējums

Svinību tematiskais strukturējums

Svinību tematiskajam strukturējumam izmantota līdzība ar dzimšanas dienas svinību rituālu, nosakot piecas savstarpēji saistītas un papildinošas svinību tēmas:

1) Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes: aicinājums izzināt Latvijas vēsturi, savas dzimtas saknes un vienlaikus celt godā spilgtas personības, kas dažādās nozarēs un laikos ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā un izaugsmē.

2) Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi: Latvijas izzināšana trīs laika dimensijās – pagātnē, tagadnē un nākotnē, aicinot atskatīties uz Latvijas valsts tapšanas procesu tuvākā un tālākā pagātnē, izvērtēt tagadnes ieguvumus un resursus un kopīgi plānot nākotnes Latviju.

3) Latvijas draugi un kaimiņi: veltījums un pateicība Latvijas draugiem, kaimiņiem – sabiedrotajiem un valstīm, kas iestājušās par Latvijas valsts izveidi un suverēnu pastāvēšanu, ar kuriem veidojam atvērtas, lietišķas un uz nākotni vērstas attiecības un kuri ar savu atbalstu, padomu un palīdzīgu roku vienmēr ir blakus.

4) Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana: aicinājums iesaistīties dzimšanas dienas gaviļnieces – Latvijas – vides sakopšanā un pilnveidē, kā arī dāvanu un cienasta gatavošanā.

5) Latvijas dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana: dzimšanas dienas un svētku svinības, kad notiek kopā sanākšana, uzgavilēšana jubilāram, dāvanu pasniegšana un svinības.

Latvijas valsts simtgades svinību laika dimensija

Lai nodrošinātu vienotu, laikā un telpā līdzsvarotu svinību norisi, Rīcības komitejas piedāvātais Nacionālais pasākumu plāns atklāj valsts izveides, nosargāšanas un attīstības soļus, uzsverot personību un organizāciju lomu, kā arī nozīmīgu procesu rašanos, attīstību un nobriešanu.

Katram valsts simtgades svinību gadam ir noteikta virstēma – atslēgas vārds, kas raksturo vēsturisko kopainu, kurā tapa Latvijas valsts. 2017. – Griba – Latvijas vēsturisko novadu – Kurzemes/Zemgales, Vidzemes un Latgales – zemes padomju skaidri paustais atbalsts Latvijas autonomijai, 2018. – Dzimšana – Latvijas Republikas dibināšana, 2019. – Varonība – Neatkarības karā izcīnītā Latvijas Republikas neatkarība un aktīvs darbs dibinot valsts pārvaldes, izglītības un kultūras institūcijas, Baltijas ceļa 30.gadadienas atzīmēšana, 2020. – Brīvība – Satversmes sapulces simtgade un trīsdesmitā gadskārta kopš vēsturiskās 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas, 2021.2022. – Augšana – Latvijas Republikas de iure starptautiskās atzīšanas simtgade, Janvāra barikāžu atceres 30. gadadiena, augusta „puča” 30. gadskārta, Latvijas Republikas Satversmes apstiprināšana un pirmā parlamenta ievēlēšana.

2017. gads – GRIBA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā: 

Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana „Apskauj Latviju”; 

Latgales kongresa simtgades svinības un norišu kopums;

Latviešu pagaidu nacionālās padomes deklarācijas par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu simtgades atzīmēšana;

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 95 gadu atzīmēšana;

Pasākumu cikls par 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma tautas atmodas spilgtākajām personībām un citi pasākumi.

2018. gads – DZIMŠANA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Akcijas – Latvijas karoga stāsts un Latvijas karoga ceļš pasaulē – noslēgums; izveidota vēstījumu grāmata ar novadu un tautiešu ārvalstīs iesaisti;

Latvija pošas svētkiem, tai skaitā iniciatīva „Katram savu tautas tērpu”, diskusiju cikls un norišu kopums par tematiku „Latvijas ainava”, iniciatīva „Brīvības ielu stāsts” un sakoptākās pašvaldības konkurss;

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki – Latvijas šūpulis;

Pasākumu kopums, atzīmējot Latvijas policijas simtgadi;

Novembris – dzimšanas dienas mēnesis, Latvijas valsts simtgades svinību kulminācijas pasākumi Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā:

Simtgades deju lieluzvedums „Arēnā Rīga” un pasākumi Latvijas reģionu centros;

18. novembra norises pie Brīvības pieminekļa un 11. novembra krastmalā Rīgā;

Svētku koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī un Valsts prezidenta pieņemšanas Rīgas pilī, kā arī augstāko Latvijas valsts apbalvojumu pasniegšana Rīgas pilī;

Jauniešu iesaistes pasākumi Latvijas Nacionālajā teātrī;

Festivāls „Staro Rīga” un iniciatīva „Staro Latvija”.

Dāvanas Latvijai, tai skaitā:

Latvijas filmas Latvijas valsts simtgadei;

Latvijas Nacionālā enciklopēdija;

Eseju krājums „Valstiskuma vēsture Latvijā”;

Programma „Latvijas skolas soma” atvēršanas svētki;

Likteņdārza izveides pabeigšana un svētku pasākumi;

Latvijas muzeju kopizstāde;

Jaundarbi dažādās nozarēs;

Koncertcikls „Dzimuši Latvijā”;

Ventspils mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju;

Dabas koncertzāle” pasākumu cikls Latvijas reģionos;

Jaunu infrastruktūras objektu, pieminekļu būve un citi pasākumi.

2019. gads – VARONĪBA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atvēršana Rīgas pilī;

Latvijas sargu stāsts, tai skaitā:

Latvijas armijai 100, Latvijas robežsardzei 100;

Cēsu kauju simtgade;

Bermontiādei 100 (Rīga, Jelgava);

Pagaidu valdības darba Liepājā atspoguļošana;

Baltijas ceļa 30. gadadienas atzīmēšana;

Nacionālo institūciju simtgades atzīmēšana;

Vispasaules latviešu saiets Cēsīs un citi pasākumi.

2020. gads – BRĪVĪBA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Pasākumu cikls „Latvijas Satversmei – 100”;

Pasākumu cikls „Ilgtspējīga Latvijas nākotne”;

Neatkarības atjaunošanas 30. gadskārta;

Mežaparka Lielās estrādes renovācijas projekta „Sidraba birzs” atklāšana, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un citi.

2021. un turpmākie gadi – AUGŠANA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Latvijas starptautiskai atzīšanai veltīti pasākumi Latvijā un pasaulē;

Projekta „Latviešu pēdas pasaulē” noslēgums;

Latvijas laikmetīgā mākslas muzeja atklāšana; 

Janvāra barikāžu atceres 30. gadadiena;

Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas un pirmā parlamenta ievēlēšanas atceres pasākumi;

Eiropas latviešu kultūras svētki un citi pasākumi.

III. Latvijas valsts simtgades svinību programma ārvalstīs

Valsts simtgades svinību starptautiskā programma

Latvijas valsts simtgades svinību programma ārvalstīs, apvienojot simtgades svinību starptautiskās kultūras programmas un publiskās diplomātijas projektus, tiek veidota ar mērķi aktīvi darboties noteiktos Latvijas ārpolitikas prioritārajos virzienos – Latvijas ekonomiskā izaugsme, Latvijas drošība, Eiropas Savienības (ES) vienotība un efektivitāte, aktīva darbība ES kaimiņpolitikā. Programma ārpus Latvijas ir sinerģiska, iekļaujot kultūras, ekonomisko, politisko un drošības dimensiju.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas vienotā komunikācija ārvalstīs, sadarbojoties Kultūras un Ārlietu ministrijām, Latvijas Institūtam, Valsts kancelejai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), veidos kopēju ietvaru konkrētiem savstarpēji papildinošiem pasākumiem ārvalstīs.

Tematiskās prioritātes valsts simtgades svinību norisēm ārvalstīs:

Ilgtspējīga Latvijas nākotne (Latvija kā perspektīvs sadarbības partneris ekonomikā, tūrismā, izglītībā un citās jomās visdažādākā formāta pasākumos);

Latvijas kā kultūras lielvalsts svinēšana;

Latvijas devums pasaulei (vēsturiskā un jaunāko laiku mantojuma un ieguldījuma konkrētajā ārvalstī atgādināšana un iemūžināšana).

Mērķa valstis simtgades svinību programmai

Mērķa valstis simtgades svinību programmai ārvalstīs ir Latvijas draugi, kaimiņi un sabiedrotie, valstis, kas politiski, morāli un praktiski iestājušās par Latvijas valsts izveidi un suverēnu pastāvēšanu.

Latvijas valsts simtgades svinību programma ārpus Latvijas tiks īstenota ar Latvijas vēstniecību, LIAA pārstāvniecību, kā arī Goda konsulu tīkla un latviešu diasporas organizāciju starpniecību, iesaistot:

48 Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kā arī Goda konsulu tīklojumu;

21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību;

Pasaules Brīvo latviešu apvienību un tās reģionālos biedrus, tostarp Latviešu apvienību, lielākās latviešu kopienas Apvienotajā Karalistē, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Beļģijā, Luksemburgā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Spānijā, Francijā, kā arī citās mītnes zemēs visur pasaulē;

Latvijas personības pasaules notikumu kontekstā.

Plānotās simtgades svinību norises ārvalstīs atbilst šādiem kritērijiem:

atbilstība simtgades svinību tematiskajām prioritātēm;

konkrēti definēti sasniedzamie mērķi un mērķauditorija;

sadarbība ar vismaz vienu  profesionālu vai ekspertu organizāciju notikuma norises valstī;

sadarbība ar vismaz vienu  profesionālu vai ekspertu organizāciju Latvijā;

sadarbības ilgtspējas potenciāls;

dalītas, paritāras, samērīgas pasākuma izmaksas;

publicitātes nodrošinājums.

Latvijas diplomātisko pārstāvniecību simtgades svinību programmas ietvars publiskās diplomātijas un starptautiskās kultūras programmas projektiem

„Latvijas vērtības un vēstures stāsti – Latvijas valstij 100”: Latvijas valstiskuma vēsturiskā veidošanās, identitāte, valoda, robežas, brīvības cīņas, starptautiskās attiecības, divpusējās valstu attiecības. Latvijas vēstures pētniecības institūciju, tai skaitā arhīvu, muzeju un bibliotēku, Latvijas valsts simtgades svinību kontekstā sagatavoto dokumentālo un informatīvo izstāžu un uzskates materiālu adaptācija starptautiskai auditorijai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un dizaina konceptus. Ārvalstu sadarbības partneri – valsts, reģionālās, pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas, muzeji, bibliotēkas, universitātes un citi.

„Ilgtspējīga Latvijas nākotne”: Latvijas valsts simtgades svinību vēstījumi un simtgades konteksts ekonomisko un uzņēmēju kontaktu stiprināšanā. Latvijas ekspertu dalība starptautiskos forumos, tematiskas konferences, semināri, diskusijas, prezentācijas sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu biznesa, pētniecības un kultūras organizācijām, Latvijas un ārvalstu augstskolām, bibliotēkām, fondiem, diasporas organizācijām.

Atbalsts Latvijas simtgades filmu programmas filmu dalībai Latvijas un Baltijas valstu filmu dienās ārvalstīs, starptautiskos kino festivālos, ārvalstu televīzijās, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kino centru, ārvalstu nacionālajiem kino centriem, starptautiskiem filmu festivāliem un medijiem.

Atbalsts Latvijas valsts simtgades svinību vēstījumiem starptautiskos literatūras, zinātnisko publikāciju, pētījumu projektos (sagatavošana, tulkošana, atbalsts izdošanai):  Latvijas daiļliteratūras tulkojumi un atbalsts grāmatu izdošanai mērķa valstīs, Latvijas valsts vēstures un Latvijas ārlietu dienesta darbības pētījumi un prezentācijas simtgades kontekstā, Latvijas pārstāvniecība literatūras un dzejas festivālos sadarbībā ar ārvalstu grāmatizdevējiem.

Atbalsts mūzikas projektiem Latvijas valsts simtgades zīmē: sadarbība ar profesionālajiem Latvijas mūziķiem, kas uzturas ārvalstīs, diasporas organizācijām un vietējo latviešu māksliniekiem. Publiskās diplomātijas aktivitātes simtgades starptautiskās kultūras programmas mūzikas projektos.

Atbalsts valsts simtgades svinību vēstījumiem starptautiskās mākslas izstādēs, sadarbībā ar ārvalstu kultūras institūcijām, diasporas organizācijām un vietējiem latviešu māksliniekiem. Publiskās diplomātijas aktivitātes simtgades starptautiskās kultūras programmas vizuālās mākslas projektos.

Latvijas valsts simtgades svinību kulminācijas pasākumi ārvalstīs: svinīgas Latvijas svētku diplomātiskās pieņemšanas ar Latvijas mūziķu vai/un Latvijas pavārmākslas meistaru dalību.

Koordinēta valsts simtgades svinību programmas komunikācija ārvalstīs: īpaša loma simtgades svinību starptautiskās vienotās publicitātes nodrošināšanai ir Latvijas Institūtam, kas stiprināms kā galvenā informatīvi koordinējošā institūcija par simtgades svinību pasākumiem svešvalodās konkrētām mērķauditorijām (ārvalstu mediji, sabiedriskie un kultūras forumi, un lielie starptautiskie publiskie pasākumi ārvalstīs).

IV. Latvijas valsts simtgades publicitāte

Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību. Latvijas valsts simtgades svinību programmas vienotais vēstījums norisēm un komunikācijai ir „Es esmu Latvija”, ko caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”, kas izmantojams vēstījuma personificēšanai un paver ceļu uz aktīvu rīcību vēstījuma „Es esmu Latvija” iedzīvināšanai.

Latvijas valsts simtgades svinību komunikācijas pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijas valsts simtgades svinībām, veicināt svētku pasākumu apmeklēšanu un līdzdarbošanos to veidošanā, kā arī atbildību par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Komunikācijas uzdevums, izmantojot visaptverošu komunikācijas kanālu klāstu, ir nodrošināt izsmeļošu un objektīvu informāciju par simtgades svētku programmu.

Atbilstoši virsmērķim definētas šādas valsts simtgades svinību komunikācijas galvenās tēmas.

Kopības sajūta un tradīcijas:

Latvijas otrā dzimšanas diena – 4. maijs un Baltā galdauta svētki;

piemiņas pasākumi brīvības cīnītājiem;

globālās latvietības apziņa;

sociālā solidaritāte un mecenātisms;

tradīciju un sakņu izzināšana, piemēram, iniciatīvās „Katram savu tautas tērpu” un „Radu raksti”;

citi.

Infrastruktūra un kultūrvide:

atjaunotas vēsturiskas un simboliskas ēkas;

jauni objekti Latvijas valsts simtgadei;

līdzdalība Latvijas ainavas izpētē un vides labiekārtošanā;

degradēto, pamesto teritoriju revitalizācija.

Publiskās vēstures aktualizācija:

Latvijas Nacionālā enciklopēdija;

filmas, grāmatas un izstādes par Latvijas vēsturi, nozaru attīstību un personībām;

vēstures pētījumi un komunikācija;

reģionu vēstures aktualizācija;

valstiskuma attīstības ceļi tūrisma maršrutos;

citi.

Latvijas tēls

simtgades svinību starptautiskā programma – Latvijas redzamības un konkurētspējas veicinātāja;

Latvijas sasniegumu demonstrācija;

ekonomiskās izaugsmes un cilvēkkapitāla potenciāla palielinājums;

Latvija – aktīva un atbildīga starptautisko un starpkultūru attiecību veidotāja;

Baltijas valstu sadarbības dimensija;

Latviešu pēdas pasaulē;

citi.

Nākotnes dimensija:

Latvijas skolas soma;

uzņēmējdarbības forumi un konferences;

uzņēmējspējas un inovācijas atbalsta programmas;

zinātnes un izglītības programmas;

diskusijas un sarunas par valsts nākotni medijos un dažādos iedzīvotāju iesaistes forumos;

ģimenēm draudzīga valsts;

jauniešu līdzdalība, aktivitātes jauniešiem;

citi.

Dāvanas un piemiņas veltes:

izstādes, jaundarbi, jaunrade;

sakoptas un jaunizveidotas piemiņas vietas, pieminekļi;

simtgadei veltītas monētas, piemiņas medaļas, pastmarku sērijas;

simtgades zelta proves zīmogs;

citi.

Komunikācijas plāna īstenošanā tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, lai nodrošinātu izsmeļošu informāciju visām sabiedrības grupām. Tāpat tiks meklētas iespējas nodrošināt informāciju arī personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem, t. sk., iespēju robežās paredzot subtitrēšanu un surdotulkošanu. Komunikācijas kanālu izvēle un konkrētais lietojums pastāvīgi tiks izvērtēts.

Komunikācijas kanāli:

Latvijas valsts simtgades svinību informācijas centrs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

Latvijas valsts simtgades digitālā platforma www.lv100.lv – norišu kalendārs, raksti, multimediju materiāli, iesaistes iespējas un organizatoru kontakti;

Informatīvie pasākumi – semināri, forumi, mediju pasākumi un citas publiskas norises svinību programmas oficiālajā programmā un sadarbības partneru aktivitātēs;

Informatīvie materiāli – drukas materiāli un iespieddarbi par Latvijas valsts simtgades svinību programmu;

Sadarbības partneru informācijas resursi – interneta vietnes, sociālo mediju konti u. c.;

Plašsaziņas līdzekļi – redakcionālā sadarbība un mediju attiecības nodrošinot plašu un savlaicīgu informāciju simtgades norišu atspoguļošanai;

Sociālie mediji – valsts simtgades svinību profilu izveide sociālajos medijos un proaktīvs darbs komunikācijas veidošanā un līdzdalības veicināšanā, izmantojot sociālos medijus;

Mārketinga materiāli – vides stendi un instalācijas, plakāti, multimediju materiāli u. c.

Simtgades svinību programmā ietverto norišu publicitātes materiālos tiks lietota Latvijas valsts simtgades svinību piederības zīme, ko veido uzraksts „Latvija”, valsts karogs un cipars „100” ar integrētu bezgalības simbolu –nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Publicitātes un mārketinga materiālu koordinēšanu un saskaņošanu īstenos Latvijas valsts simtgades birojs visu simtgades svinību norises laiku no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un atzīmētu galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus, kā arī pievērstos Latvijas tālākai attīstībai.

Komunikācijas posmi:

1. posms: sagatavošana – līdz 2017. gada janvārim. Galvenie akcenti:

simtgades svinību programmas satura veidošana, procesa un satura skaidrošana;

detalizēta komunikācijas pasākumu plāna izstrāde;

Latgales kongresa simtgades komunikācijas plāna izstrāde:

neatkarības atjaunošanai veltīto Balto galdautu svētku komunikācijas plāna izstrāde un īstenošana;

sabiedrības iesaiste – simtgades svinību digitālās platformas www.lv100.lv izveide ar „Laika banku”, piedāvājot iespēju dāvināt personīgo laiku, tādējādi iesaistoties valsts simtgades svinību organizēšanā, t. sk., „Simtgades Burtnieku” digitālās vietnes izveide sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuvi, kā arī citi dāvināto stundu lietošanas piemēri; semināri un sadarbības uzsākšana ar starpnozaru, starpreģionu un starporganizāciju komunikācijas grupām;

simtgades svinību digitālās platformas www.lv100.lv attīstīšana;

pasākumu un norišu kalendāra izveide portālā www.lv100.lv, atlases mehānismu izstrāde, ievades sistēmas izveidošana;

potenciālo sadarbības partneru uzrunāšana, iepazīstināšana ar komunikācijas aktivitāšu norisi un vienošanās par konkrētiem sadarbības veidiem.

2. posms: ievads – 2017. gada 1. janvāris – 2018. gada 1. janvāris. Galvenie akcenti:

Latvijas valsts simtgades informācijas centra atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

programmas pasākumu akcentēšana reģionālo norišu kontekstā: Latgale (Rēzekne, Daugavpils) un Vidzeme (Valka). Cilvēki, notikumi, procesi;

aktīva un secīga informācijas sniegšana par norisēm un procesiem, izmantojot visus nepieciešamos komunikācijas kanālus.

3. posms: kulminācija – 2018. gada 1. janvāris – 2019. gada 1. janvāris, detalizētāks plāns tiks izstrādāts. Galvenie akcenti:

vispusīga informācijas nodrošināšana par Latvijas simtgades svinību notikumiem;

komunikācijas kampaņu organizēšana Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar Latvijas simtgades vēstījumu atbilstoši konkrētām mērķauditorijām.

4. posms: svētku noslēgums un skats uz nākotni – 2019. gada 1. janvāris – 2021. gada 31. decembris, detalizēts plāns tiks izstrādāts. Galvenie akcenti:

vispusīga informācijas nodrošināšana par Latvijas simtgades svinību notikumiem.

Lai nodrošinātu koordinētu sabiedrības līdzdalību un vienotu simtgades svētku programmas komunikāciju, Latvijas simtgades birojs ir izveidojis 119 novadu koordinatoru sadarbības tīklojumu. 2016. gada rudenī jau iesaistītas vairāk nekā simts nevalstiskās organizācijas, izveidota Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komiteja, kas attīsta Latvijas jauniešu tīklu un tā sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs. Vairāk nekā 40 pašvaldībās izstrādāti Latvijas valsts simtgades vietējo norišu plāni.

Cieša sadarbība tiek veidota ar sekundārajiem informatoriem – asociācijām, biedrībām, valsts institūcijām ar plašu klientu loku u. c. Sniedzot informāciju plašai sabiedrībai un iesaistot partnerus, tiek panākts multiplicējošs efekts (līdzīgi kā Baltā galdauta svētku kampaņas vizuālā identitāte un vēstījums uzrunāja gan valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas un cilvēkus Latvijā, gan ārvalstīs, izraisot plašu rezonansi un nodrošinot apjomīgu atgriezenisko saiti par pasākumu norisi).

Īpaši tiek plānota kvalitatīva un koordinēta Latvijas simtgades svinību programmas komunikācija ārvalstīs, īpaša loma simtgades svinību starptautiskās vienotās publicitātes nodrošināšanai papildu Kultūras ministrijai ir Ārlietu ministrijai, Latvijas Institūtam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai.

V. Latvijas valsts simtgades pasākuma plāna finansējuma ietvars

2015. gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāja indikatīvo Latvijas valsts simtgades svinību īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu no 2016. gada līdz 2018. gadam kā kopīgu pārresoru Jaunās politikas iniciatīvu. Ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5.§) protokollēmuma 13. punktu tiek paredzēts finansējums budžeta apakšprogrammā 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma” 2017. gadā 5 000 459 euro apmērā, 2018. gadā 10 623 624  euro apmērā un 2019. gadā 6 699 873  euro apmērā.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas īstenošanas finansēšanas avoti ir iedalāmi vairākās kategorijās:

Valsts finansējums (uzsākta virkne nozīmīgu pasākumu organizēšana valsts budžeta ietvaros, piemēram, Kultūras ministrija ir izveidojusi Latvijas valsts simtgades biroju, uzsākusi valsts simtgades svinību kultūras pasākumu organizēšanu, Aizsardzības ministrija gatavojas Latvijas armijas simtgades atzīmēšanai u. c.);

Pašvaldību finansējums (virkne pašvaldību ir uzsākušas valsts simtgadei veltītu projektu īstenošanu, piemēram, Valkā, Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā);

Starptautiskais finansējums (tiek apzinātas un izmantotas iespējas simtgadei veltītus projektus īstenot ar starptautisko un Eiropas Savienības finanšu avotu atbalstu, piemēram, atjaunojot kultūras pieminekļus, īstenojot jauniešu iniciatīvas u. c.);

Privātais un atbalstītāju finansējums (privāto finanšu līdzekļu piesaistīšana simtgades svinību pasākumiem, tajā skaitā veidojot Mecenātu padomi, piedāvājot uzņēmējiem finansēt vai līdzfinansēt simtgades projektus un kļūstot par Latvijas valsts simtgades pasākumu atbalstītājiem. Piemēram, 2014. gada 30. oktobrī kultūras ministre un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes locekļi parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu, lai Latvijas valsts simtgades svinību laikā 2018. gadā ieliktu pamatakmeni muzeja būvniecībai).

Budžeta kopsavilkums.

Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta jau ir nodrošinājusi finansējuma piešķiršanu Latvijas valsts simtgades satura veidošanai 2015. gadā 1 00 000 euro, tajā skaitā filmu programmai 178 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 18 000 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 200 000 euro, gatavošanās pasākumiem Dziesmu un deju svētkiem 200 000 euro un svinību gatavošanās nodrošināšanai 404 000 euro. Kultūras ministrijai 2016. gadā valsts budžetā plānoti 1 400 000 euro, tajā skaitā filmu programmai 759 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 41 000 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 200 000 euro, gatavošanās pasākumiem Dziesmu un deju svētkiem 170 000 euro un svinību sagatavošanas projektiem 230 000 euro. 2017. gadā 5 000 000 euro, no tiem filmu programmai 4 003 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 147 000 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 250 000 euro, gatavošanās pasākumiem Dziesmu un deju svētkiem 200 000 euro un svinību gatavošanās projektiem 400 000 euro. Simtgades satura veidošanai 2018. gadā budžetā plānoti 9 304 250 euro, tajā skaitā filmu programmai 500 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 304 250 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 200 000 euro, Dziesmu un deju svētkiem 6 500 000 euro un svinību īstenošanas nodrošināšanas projektiem, kas nodrošinās procesu un pasākumu kopumu 1 800 000 euro.

Piešķirtā budžeta ietvaros no Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem nodrošināts finansējums mērķprogrammai „Latvijai 100” 2015.gadā 280 000 euro, 2016.gadā 560 000 euro apmērā. Tāpat nodrošināts finansējums no 2016. gada līdz 2018. gadam Latvijas dalības Londonas grāmatu tirgū sagatavošanai 1 950 000 euro apmērā atbilstoši 2014. gada 23. maija Ministru kabineta rīkojumam „Par finansējuma piešķiršanu Kultūras ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā viesu valsts statusā”.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas īstenošanai no 2017. gada ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm likumprojektā „Par valsts budžetu 2017. gadam” Kultūras ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums budžeta apakšprogrammā 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma” saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5.§) protokollēmuma 13. punktu:

 

Budžeta apakšprogramma 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma”

Indikatīvi

 

2017

2018

2019

2020

2021

Ekonomikas ministrija

315 000

502 750

93 750

-

-

Zemkopības ministrija

-

300 000

-

-

-

Iekšlietu ministrija

76 460

150 000

-

-

-

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

900 000

900 000

150 000

-

-

Veselības ministrija

15 700

14 000

2 473

-

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

72 197

357 503

-

-

-

Izglītības un zinātnes ministrija

151 400

271 050

75 350

7100

-

Ārlietu ministrija

351 000

1 506 000

275 000

275 000

518 000

Labklājības ministrija

-

75 000

-

-

-

Kultūras ministrija sadarbībā ar pasākuma plānā minētajiem sadarbības partneriem, t. sk. Pasaules Brīvo latviešu apvienību

3 118 702

6 547 321

6 103 300

 4 368 660

4 260 000

Kopā:

5 000 459

10 623 624

6 699 873

4650 760

778 000

Valsts prezidenta kancelejai Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanai finansējums ir plānots 2018. gadā 484 000 euro apmērā Valsts prezidenta kancelejas budžeta programmā 04.00.00 „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5.§) protokollēmuma 14. punktu.

 

Budžeta apakšprogramma „Latvijas valsts simtgades programma”

Indikatīvi

2017

2018

2019

2020

2021

Valsts prezidenta kanceleja

-

484 000

-

-

-

Kopā:

-

484 000

-

-

-

             

Kopējais Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu nodrošināšanai paredzētais finansējums 2017. – 2021.gadā indikatīvi 59 075 947 euro.

 

Budžeta apakšprogramma 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma”

 

 

2017

2018

2019

2020

2021

Papildus no valsts budžeta piešķirtais finansējums

000 459

11 107 624

6 699 873

4 650 760

4 778 000

Līdzfinansējums (indikatīvi)

7 696388

14 147 194

2 971 686

1 106 746

917 217

Kopā:

12 696 847

25 254 818

9 671 559

5 757 506

5 695 217

VI. Kopsavilkums

Nacionālais pasākumu plāns nodrošinās Latvijas valsts simtgades svinības gan vietējā, gan nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī, vienlaikus aptverot dažādu nozaru ministriju un institūciju ieguldījumu, rosinot pārnozaru un pārnovadu sadarbību un jaunu radošu partnerību veidošanos, vēsturisko notikumu aktualizēšanu, sabiedrības izglītošanu un iesaisti.

Kultūras ministre D.Melbārde


[1] 2015. gads http://vkkf.lv/#2659 un 2016. gads http://vkkf.lv/#2799

[2] http://lvafa.gov.lv/default.asp?menu=4&submenu=20&layout=standart&fileid=20&newsid=904

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

FotoVakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu. Man nav žēl, ka atsevišķi sirmgalvji saņems varnešu pasviesto “ēsmu”. Vismaz kaut kas no farmagigantu “atplūdiem” tiks nevis to dienderu un troļļu rīklēs, bet pa tiešo spaidu kārtā potētajiem. Tiesa, simtnieku dos ne uzreiz, bet pa 20€ piecu mēnešu garumā. Ja vecie ļaudis uzreiz pēc potes aizies pa skuju taku, naudiņa ietaupīsies.
Lasīt visu...

21

Tāda mums sabiedrība!

FotoBērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors un vietnieks - nu, principā administrācija.
Lasīt visu...

12

Latvijā ir nolaists viss

FotoLatvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim.
Lasīt visu...

21

Latvijas Ārstu biedrība pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju

FotoŅemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. LĀB aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.
Lasīt visu...

18

Potēšana zem ieroču stobriem

FotoTieslietu ministrs Jānis Bordāns izfunktierējis, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Vakcinācijas projekta alvas zaldātiņi, kurus var raidīt cīņā pret nepotētajiem. “Mums ir jāuztver krīze kā kara situācija. Un jāļauj to risināt apmācītiem un uzticamiem profesionāļiem, kurus neietekmē reitingi un kuri vadījuši reālas militārās operācijas. Šādi cilvēki spēs nodrošināt kārtību un skaidros sabiedrībai pieņemtos lēmumus,” postulē Bordāns.
Lasīt visu...

20

Neticēsiet, bet ir lietas, kas man vismaz kaut cik padodas

Foto6 (12) pret divi! Tāds (cerīgs) šobrīd ir mans rezultāts, zvanot vēl nevakcinētajiem senioriem*. Svētdien runāju ar vairākām kundzēm un kungiem par viņu apsvērumiem, viedokļiem un šaubām par un ap Covid-19 vakcīnām. Silvija, Ņina, Staņislava un Rimuks, Leons un Viktorija pēc sarunas teica, ka potēsies!
Lasīt visu...

12

Dusmas, vilšanās un apnikums ir tas, kā es šobrīd jūtos

FotoTas, ka lielākā daļa sabiedrības ir idioti, man it kā ir bijis zināms jau izsenis, taču pēdējos gados sakarā ar dzīvošanu laukos diezgan noslēgtā vidē, darbiem un de facto pašnodarbinātību, bērniem un vispārēju aizņemtību kaut kā biju šo nolicis maliņā un vairāk vai mazāk koncentrējos uz to, ko es varu, nevis nevaru izdarīt, sabiedrībai un tās atkritumiem atvēlot pēc iespējas minimālu lomu manā ikdienā.
Lasīt visu...

21

Nevajag domāt par visādu s…du, kuru ne jūs varat ietekmēt, ne patiesībā tas var ietekmēt jūs

FotoEs saņemu daudz (apmēram 100-200 nedēļā) jautājumu - kāpēc es atbalstu Kariņa/Levita režīmu, cilvēku paverdzināšanu un nošpricēšanu, kas piedevām esot antikonstitucionāli. Īsumā mēģināšu atbildēt uz šo dilemmu.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām „mums nelaimējies dzīvot 21. gadsimta sākumā”?

FotoRadio intervijas rosināta refleksija, braucot auto. „Mums nelaimējies dzīvot 21. gadsimta sākumā. Briesmīgs laiks," vaimanā kādi intervējamie pa radio. Hmm…diskutējami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gļēvuļu valdība glābj savas pakaļas, vainu veļot uz citiem

Trīs dienas tika dotas, lai valdības ierēdņi varētu sagatavot kaut minimālu šī lēmuma juridisko un ekonomisko bāzi....

Foto

Kārtējā atklātā vēstule Latvijas tautai

Šodien, kad ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits valstī ir sasniedzis rekordu, Kariņa-Levita režīms ir apjucis un nezina ko darīt! Tā vietā,...

Foto

Es izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)

Es izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)… Paņēmiens, kā radīt imunitāti pret mēģinājumu noindēt, zināms no skolas gadiem (Grāfs...

Foto

Mēs neesam dzimtcilvēki!

Kariņš ir iedomājies, ka latvzemieši ir viņa dzimtļaudis, ar kuriem varmāka var darīt visu, kas ienāk prātā....

Foto

Valsts varas nozagšanas budžets

Saeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par...

Foto

Esam gatavi iedarbināt „vajāšanas pantu” pret visiem, kas pacels balsi!

Covid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu...

Foto

„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši

Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot...

Foto

Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem

2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta...

Foto

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

Cīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt...

Foto

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020....

Foto

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

Kur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

Pusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās...

Foto

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

Valdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti...

Foto

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi....

Foto

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

Latvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada...

Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....