Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kā jau iepriekš prognozēts, ir nolēmusi nesākt kriminālprocesu par Latvijas, iespējams, nevajadzīgo priekšlaicīgo miljarda eiro aizņemšanos, kas valstij saskaņā ar dažiem aprēķiniem varētu būt nodarījusi pat 114 miljonu eiro zaudējumus.

Lēmumu neuzsākt kriminālprocesu Gata Gudermaņa (attēlā) vadītā struktūra pieņēmusi, uzskatot, ka notikušajā nav notikuma sastāva. Jau tradicionāli "parastajiem" Latvijas iedzīvotājiem šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā nav iespējams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma traktējumu, ka Latvijas valstij nodarīti zaudējumi neattiecas uz tās iedzīvotājiem, kuriem šādos gadījumos neesot pamata uzskatīt sevi par cietušiem no šādām darbībām.

Pārbaudi par notikušo Ekonomikas policija bija sākusi pagājušā gada rudenī, kad kļuva zināms, ka Latvija tobrīd vēl Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas personā pusgadu pirms termiņa nolēmusi starptautiskajā tirgū aizņemties miljardu eiro savu parādsaistību pārkreditēšanai.

Tika lēsts, ka, priekšlaicīgi veicot šo aizņēmumu ar 2,875% likmi gadā, Latvija pusgada laikā procentos par šo summu bezjēdzīgi samaksās 14,4 miljonus eiro. Turklāt, aizņemoties tikai nedaudz vēlāk, aizņēmuma obligācijas būtu bijis iespējams izvietot par mazāku likmi, un līdz ar to desmit gadu laikā procentu maksājumos Latvijas valstij būtu jāsamaksā par 100 miljoniem eiro.

Kopā tātad lēmums aizņemties priekšlaicīgi, kas oficiāli tika skaidrots ar labvēlīgo finansiālo situāciju un iespējamiem tālākiem riskiem, Latvijas valstij varētu būt izmaksājis vairāk nekā 114 miljonus eiro. Taču Ekonomikas policijai šie aprēķini nav šķituši vērā ņemami, - no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka arī pārbaude bijusi ļoti formāla, pat nemēģinot piesaistīt kādus neatkarīgus finanšu ekspertus.

Pietiek šodien pārpublicē Neatkarīgās Rīta Avīzes pagājušā gada oktobra rakstu, kas bija pamatā Ekonomikas policijas pārbaudes sākšanai:

"Kamēr valdošās partijas ir aizņemtas ar amatu sadali, par Latvijas ekonomiskās attīstības vīziju publiskajā telpā diskutē tikai aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks ar ministru posteni nealkstošo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Finanšu ministrs paziņoja, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām valdošajā koalīcijā dramatiski pieaug Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme, bet tas draudot ar ilgu stagnāciju Latvijai.

Uz to Aivars Lembergs norādīja: «Vilks grib izņemt no ekonomikas ļoti lielu summu – 1,3 miljardus eiro, kas līdz ar to nenonāks Latvijas tautsaimniecībā. Tādējādi Latvijas valstij tiek atņemta normāla un sabalansēta attīstība, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam, bet nezin kāpēc Vilks piedēvē man, ka es esmu pret dinamisku valsts attīstību..»

Principā A. Lembergam ir taisnība. Valdībai iztērējot par vienu miljardu eiro vairāk, IKP pieaugums būs plus trīs miljardi eiro. Pretējai darbībai ir apgriezts efekts. Samazinot valdības tēriņus par vienu miljardu, IKP samazināsies par trim miljardiem. No tā izriet, ka pie racionālas valsts politikas ārējie parādi ir jāatdod, kad ir pārāk augsts ekonomikas pieaugums, kad ir ekonomikas pārkaršanas draudi. Savukārt krīzes laikā izdevumu samazināšana krīzi vēl vairāk padziļina.

Tikai būtu vērtīgi uzdot jautājumu, kā ir radies miljardu liels parāds, kuru nevēlas sadalīt aizejošais finanšu ministrs. Andris Vilks skaidro: «Valsts tiešām ir pārkreditējusies par lielāku summu, nekā pašlaik nepieciešams, taču tas darīts, zinot, ka ziemā Latvijai būs jāatdod Eiropas Komisijai aizņēmums viena miljarda eiro apmērā, bet pavasarī bijušas iespējas aizņemties par ļoti labām likmēm.»

Tātad laikā, kad Latvijai nebija vajadzīgi tik lieli finanšu resursi, Finanšu ministrija nez kāpēc emitēja obligācijas par vienu miljardu eiro. Valsts kase 2014. gada 24. aprīlī par šo gadījumu sniedz šādu informāciju: «Latvija sekmīgi emitēja desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,875% gadā (ienesīgums 2,961%). Pieprasījums pēc Latvijas obligācijām vairāk nekā trīs reizes pārsniedza piedāvājumu.»

Tikai ir jāatgādina, ka 2013. gada novembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) refinansēšanas likmi pazemināja līdz 0,25% gadā. 2014. gada jūnijā ECB refinansēšanas likmi noteica 0,15% gadā, bet šā gada septembrī jau 0,05% gadā. Zemāk vairs nav kur! Tālāk ir nulle vai negatīvi lielumi! Jā, negatīvi lielumi! No šā gada vidus komercbankas, kuras izvēlas savus brīvos līdzekļus eiro valūtā uzglabāt Vācijas bankās, par depozītiem saņem nevis procentus, bet tām ir jāpiemaksā par naudas uzglabāšanu drošā bankā. Var izvirzīt hipotēzi, ka, redzot procesus Eiropā un to, ka ECB plāno būtiski samazināt likmes (tirgus to jau gaidīja), Latvijas valdība kopā ar Finanšu ministriju noorganizēja komercbankām un finanšu investoriem dāsno procentu svētkus. Šogad, kad par eiro uzglabāšanu komercbankām ir pat jāpiemaksā, Latvijas Finanšu ministrija piemaksāja aptuveni vienu procenta punktu. Emitējot obligācijas šā gada septembrī, kad ECB refinansēšanas likme jau tuvojas nullei, obligāciju procents būtu vēl zemāks!

Diskusijai ar Finanšu ministriju būtu jāpāriet stadijā, lai novērtētu to zaudējumu apjomu, kas radās Latvijas valstij, aizņemoties miljardu eiro laikā, kad šī nauda nebija vajadzīga. Jo ECB likmju samazinājuma dēļ atliekot obligāciju izplatīšanu par pusgadu, likmes būtu ievērojami zemākas.

Aizņemoties vienu miljardu eiro pusgadu agrāk nekā vajag (ar likmi 2,875% gadā), ir bezjēdzīgi iztērēti 14,4 miljoni eiro procentu maksājumos par pusgadu. Ja šā gada oktobrī obligācijas varētu izvietot par vienu procenta punktu mazāk (ECB likme jau ir tuvu nullei), tad desmit gadu laikā procentu maksājumos valdībai būtu jātērē 100 miljonu mazāk. Var lēst, ka Finanšu ministrijas lēmums emitēt obligācijas 2014. gada aprīlī ir Latvijas valstij radījis kopējos zaudējumus 114 miljonu eiro apjomā un tikpat liela summa no nodokļu maksātāju kabatām ir pārceļojusi kā dāvana uz komercbanku un finanšu investoru kabatām."

Kā zināms, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, neraugoties uz saviem ilgstošajiem publiskajiem apgalvojumiem par ģimenes katastrofālo finanšu situāciju un nepieciešamību pēc labāk atalgota darba, joprojām jaunā darbā nav stājies un "atpūšas".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...