Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kā jau iepriekš prognozēts, ir nolēmusi nesākt kriminālprocesu par Latvijas, iespējams, nevajadzīgo priekšlaicīgo miljarda eiro aizņemšanos, kas valstij saskaņā ar dažiem aprēķiniem varētu būt nodarījusi pat 114 miljonu eiro zaudējumus.

Lēmumu neuzsākt kriminālprocesu Gata Gudermaņa (attēlā) vadītā struktūra pieņēmusi, uzskatot, ka notikušajā nav notikuma sastāva. Jau tradicionāli "parastajiem" Latvijas iedzīvotājiem šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā nav iespējams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma traktējumu, ka Latvijas valstij nodarīti zaudējumi neattiecas uz tās iedzīvotājiem, kuriem šādos gadījumos neesot pamata uzskatīt sevi par cietušiem no šādām darbībām.

Pārbaudi par notikušo Ekonomikas policija bija sākusi pagājušā gada rudenī, kad kļuva zināms, ka Latvija tobrīd vēl Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas personā pusgadu pirms termiņa nolēmusi starptautiskajā tirgū aizņemties miljardu eiro savu parādsaistību pārkreditēšanai.

Tika lēsts, ka, priekšlaicīgi veicot šo aizņēmumu ar 2,875% likmi gadā, Latvija pusgada laikā procentos par šo summu bezjēdzīgi samaksās 14,4 miljonus eiro. Turklāt, aizņemoties tikai nedaudz vēlāk, aizņēmuma obligācijas būtu bijis iespējams izvietot par mazāku likmi, un līdz ar to desmit gadu laikā procentu maksājumos Latvijas valstij būtu jāsamaksā par 100 miljoniem eiro.

Kopā tātad lēmums aizņemties priekšlaicīgi, kas oficiāli tika skaidrots ar labvēlīgo finansiālo situāciju un iespējamiem tālākiem riskiem, Latvijas valstij varētu būt izmaksājis vairāk nekā 114 miljonus eiro. Taču Ekonomikas policijai šie aprēķini nav šķituši vērā ņemami, - no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka arī pārbaude bijusi ļoti formāla, pat nemēģinot piesaistīt kādus neatkarīgus finanšu ekspertus.

Pietiek šodien pārpublicē Neatkarīgās Rīta Avīzes pagājušā gada oktobra rakstu, kas bija pamatā Ekonomikas policijas pārbaudes sākšanai:

"Kamēr valdošās partijas ir aizņemtas ar amatu sadali, par Latvijas ekonomiskās attīstības vīziju publiskajā telpā diskutē tikai aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks ar ministru posteni nealkstošo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Finanšu ministrs paziņoja, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām valdošajā koalīcijā dramatiski pieaug Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme, bet tas draudot ar ilgu stagnāciju Latvijai.

Uz to Aivars Lembergs norādīja: «Vilks grib izņemt no ekonomikas ļoti lielu summu – 1,3 miljardus eiro, kas līdz ar to nenonāks Latvijas tautsaimniecībā. Tādējādi Latvijas valstij tiek atņemta normāla un sabalansēta attīstība, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam, bet nezin kāpēc Vilks piedēvē man, ka es esmu pret dinamisku valsts attīstību..»

Principā A. Lembergam ir taisnība. Valdībai iztērējot par vienu miljardu eiro vairāk, IKP pieaugums būs plus trīs miljardi eiro. Pretējai darbībai ir apgriezts efekts. Samazinot valdības tēriņus par vienu miljardu, IKP samazināsies par trim miljardiem. No tā izriet, ka pie racionālas valsts politikas ārējie parādi ir jāatdod, kad ir pārāk augsts ekonomikas pieaugums, kad ir ekonomikas pārkaršanas draudi. Savukārt krīzes laikā izdevumu samazināšana krīzi vēl vairāk padziļina.

Tikai būtu vērtīgi uzdot jautājumu, kā ir radies miljardu liels parāds, kuru nevēlas sadalīt aizejošais finanšu ministrs. Andris Vilks skaidro: «Valsts tiešām ir pārkreditējusies par lielāku summu, nekā pašlaik nepieciešams, taču tas darīts, zinot, ka ziemā Latvijai būs jāatdod Eiropas Komisijai aizņēmums viena miljarda eiro apmērā, bet pavasarī bijušas iespējas aizņemties par ļoti labām likmēm.»

Tātad laikā, kad Latvijai nebija vajadzīgi tik lieli finanšu resursi, Finanšu ministrija nez kāpēc emitēja obligācijas par vienu miljardu eiro. Valsts kase 2014. gada 24. aprīlī par šo gadījumu sniedz šādu informāciju: «Latvija sekmīgi emitēja desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,875% gadā (ienesīgums 2,961%). Pieprasījums pēc Latvijas obligācijām vairāk nekā trīs reizes pārsniedza piedāvājumu.»

Tikai ir jāatgādina, ka 2013. gada novembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) refinansēšanas likmi pazemināja līdz 0,25% gadā. 2014. gada jūnijā ECB refinansēšanas likmi noteica 0,15% gadā, bet šā gada septembrī jau 0,05% gadā. Zemāk vairs nav kur! Tālāk ir nulle vai negatīvi lielumi! Jā, negatīvi lielumi! No šā gada vidus komercbankas, kuras izvēlas savus brīvos līdzekļus eiro valūtā uzglabāt Vācijas bankās, par depozītiem saņem nevis procentus, bet tām ir jāpiemaksā par naudas uzglabāšanu drošā bankā. Var izvirzīt hipotēzi, ka, redzot procesus Eiropā un to, ka ECB plāno būtiski samazināt likmes (tirgus to jau gaidīja), Latvijas valdība kopā ar Finanšu ministriju noorganizēja komercbankām un finanšu investoriem dāsno procentu svētkus. Šogad, kad par eiro uzglabāšanu komercbankām ir pat jāpiemaksā, Latvijas Finanšu ministrija piemaksāja aptuveni vienu procenta punktu. Emitējot obligācijas šā gada septembrī, kad ECB refinansēšanas likme jau tuvojas nullei, obligāciju procents būtu vēl zemāks!

Diskusijai ar Finanšu ministriju būtu jāpāriet stadijā, lai novērtētu to zaudējumu apjomu, kas radās Latvijas valstij, aizņemoties miljardu eiro laikā, kad šī nauda nebija vajadzīga. Jo ECB likmju samazinājuma dēļ atliekot obligāciju izplatīšanu par pusgadu, likmes būtu ievērojami zemākas.

Aizņemoties vienu miljardu eiro pusgadu agrāk nekā vajag (ar likmi 2,875% gadā), ir bezjēdzīgi iztērēti 14,4 miljoni eiro procentu maksājumos par pusgadu. Ja šā gada oktobrī obligācijas varētu izvietot par vienu procenta punktu mazāk (ECB likme jau ir tuvu nullei), tad desmit gadu laikā procentu maksājumos valdībai būtu jātērē 100 miljonu mazāk. Var lēst, ka Finanšu ministrijas lēmums emitēt obligācijas 2014. gada aprīlī ir Latvijas valstij radījis kopējos zaudējumus 114 miljonu eiro apjomā un tikpat liela summa no nodokļu maksātāju kabatām ir pārceļojusi kā dāvana uz komercbanku un finanšu investoru kabatām."

Kā zināms, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, neraugoties uz saviem ilgstošajiem publiskajiem apgalvojumiem par ģimenes katastrofālo finanšu situāciju un nepieciešamību pēc labāk atalgota darba, joprojām jaunā darbā nav stājies un "atpūšas".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...