Kā prognozēts, "Norvik banku" tiešām nopircis Krievijas "Vjatka bank" īpašnieks Guseļņikovs
PIETIEK19.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēnesi pēc tam, kad Pietiek informēja, ka uz naža asmens jau vairāk nekā gadu balansējošajai, akcionāru karos ierautajai Norvik bankai uzradies pircējs - Krievijas Vjatka bank lielākais īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs (attēlā), Londonā dzīvojošais uzņēmējs patiešām kļuvis par kredītiestādes kontrolpaketes - 50% plus viena akcija - īpašnieku.
Par nodomu "caur sētas durvīm" ieiet Norvik bankas akcionāru lokā jau iepriekš liecināja Pietiek rīcībā esošais 2. oktobra ķīlas līgums starp Guseļņikovu un bankas lielāko akcionāru Juriju Šapurovu. Tā būtība - aizdodot Šapurovam 1 miljonu eiro, Guseļņikovs ķīlas līguma neizpildīšanas gadījumā iegūst tiesības uz 9% Norvik bankas akciju. Pašlaik Šapurova īpašumā oficiāli paliek 18,4% akciju, bet citiem mazajiem akcionāriem kopā - 31,6%.
Oficiāli Guseļņikovs tiek pozicionēts kā Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris un vairākuma akcionārs, taču zināms, ka viņa iespējamo investīciju izcelsmi vētījuši arī drošības dienesti, kuru atzinumā pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas bija jāieklausās Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
No amatpersonu, tostarp valdības locekļu neoficiāliem izteikumiem jau pirms mēneša izrietēja, ka šķēršļi šim darījumam visticamāk netiks likti, ja bankas vairākuma akcionāri to vēlēsies novest līdz galam. Iemesls, kādēļ uz šo darījumu par spīti tā necaurspīdīgumam gatavi pievērt acis banku uzraugi un drošības dienesti, - politiska vēlme glābt grimstošo Norvik banku, nevēloties, lai līdz eiro ieviešanai Latvija piedzīvotu vēl vienu bankas krahu.
37 gadus vecā Guseļņikova profils daudzējādā ziņā atgādina ar Latvijas Krājbankas krahu saistītā bēdīgi slavenā Vladimira Antonova biznesa rokrakstu, un pagaidām neoficiālā līmenī izskan versijas par Norvik bankas jaunā iespējamā investora saistību ar Antonoviem. Tieši Norvik banka 2010.-2011. gadā tika izmantota necaurspīdīgiem darījumiem, kuru rezultātā mainījās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas un AS Air Baltic Corporation kontrolētāji.
2012. gada ziemā Vjatka bank finanšu operācijām pastiprinātu uzmanību pievērsa Krievijas banku uzraugi un drošības dienesti, kuru oficiālā versija bija, ka tiek realizēta plānota pārbaude par to, kā tiek ievēroti ierobežojumi, tostarp tie, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb naudas atmazgāšanu.
Pats Guseļņikovs kontrolējošo institūciju ierašanos bankā nekavējoties sasaistīja ar varas iestāžu atriebību, jo tos interesējuši arī konti, kas saistīti ar redzamiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem. Vjatka bank apkalpo arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kritiskā aktīvista Alekseja Navaļnija, prezidenta nežēlastībā kritušā Kirovas apgabala gubernatora Ņikitas Beliha un ar viņiem saistītu juridisku struktūru kontus.
Līdz šim Norvik bankas lielākie vietējie akcionāri bija Jurijs Šapurovs un Andrejs Svirčenkovs. Starp bankas akcionāriem ir arī viens no tā dēvētās "Repšes biedrības" dibinātājiem, topošās partijas Attīstība atbalstītājs Donāts Vaitaitis. Starp Šapurovu un Svirčenkovu jau ilgstoši norit "akcionāru karš" par kontroli pār banku, kurā abi ar mainīgām sekmēm savā pusē cenšas iesaistīt tiesībsargājošās iestādes un banku uzraugus.
Šā gada 2. oktobrī starp Guseļņikovu un Norvik bankas šābrīža lielāko akcionāru un bankas valdes priekšsēdētāju Šapurovu parakstīts aizdevuma līgums par 1 miljonu eiro, pretī saņemot ķīlā 6 027 346 Šapurovam piederošas Norvik bankas akcijas, kuru nominālvērtība ir 1 lats un kas sastāda 9% no bankas pamatkapitāla un balsstiesībām. Tajā pašā dienā - 2. oktobrī - starp Guseļņikovu un Šapurovu noslēgts akciju ķīlas līgums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
