Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

»

A kādu līmeni var gribēt, ja tagad valda judinu un meikališu klana iedibināta likumu izpratne

Atbildēt

»

Strādā, un vēl citus nosoda

Atbildēt

Man ir vēl lielāks kuriozs, kads prokurors savā lēmumā citē judikatūru, kur ierosinātā krimināllietā pārkāpums ir sodāms, savukārt prokurors judikatūras atziņu tulko, ka tas nav pārkāpums un tāpēc lieta izbeidzama... Judikatūras citāts saka ka tas ir pārkāpums, bet prokurors uzraksta tāpēc tas nav pārkāpums! Tas klauns vēl uz generālprokuroru tēmēja!

Atbildēt

Par piesavināšanos apsūdzēts bijušais Salaspils policijas priekšnieks; nodarītais zaudējums - 19 eiro
LETA
2018. gada 11. novembris 16:53
5
Par piesavināšanos mazā apmērā apsūdzētais bijušais Valsts policijas Salaspils iecirkņa priekšnieks Gatis Kalvītis prokuratūras ieskatā nodarījis 19 eiro zaudējumus.
Kalvīša krimināllietu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno skatīt 2019. gada 23. janvārī pulksten 11, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA atzina, ka personai piemēroti drošības līdzekļi - aizliegums ieņemt noteiktu amatu un dzīves vietas maiņas paziņošana.
Detalizēti apsūdzības būtību prokurore patlaban nevēloties plašsaziņas līdzekļiem skaidrot, taču Eiduka apliecināja, ka nodarītais zaudējums ir 19 eiro.
Par to, ka lieta nodota tiesai, nesen vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". Raidījums ziņoja, ka Kalvītis gada sākumā pieķerts privātām vajadzībām izmantojot dienestam nepieciešamās degvielas kartes. Viņš atvaļinājies no dienesta veselības stāvokļa dēļ.
Jau tobrīd Iekšējās drošības birojs (IDB) izmeklējis Salaspils iecirkņa priekšnieka rīcību.
Kalvītis gada sākumā raidījumam atzinis, ka nevarot sniegt informāciju par to, ka būtu lējis Valsts policijai domāto degvielu personīgajā automašīnā. "Ja jums ir tāda informācija, tad, protams, Valsts policijai to sakiet," izteicies Kalvītis.

Atbildēt

»

Nu ti tupoj...

Atbildēt

»

ka apsūdzētās būtu zagušas degvielu! Tā ir izrēķināšanās.

Atbildēt

»

Noteikti, ka atbilst!!
...ar sarkasmu acīs “sadistiski” mocīt 2 gadus, novedot personas līdz...
Tad jau Tu esi tikusi viegli cauri - man lieta iet jau 12 -to gadu un arī tikai tāpēc, ka prokurori visu laiku ko pārsūdz. Acīmredzami, grib sevi redzēt taisni tiesnešu rangā, nevis tikai kā vienu lietā iesaistītu pusi, kā tam, protams, būtu jābūt...?!

Atbildēt

»

Nez, vai tas jāklis, kurš izklaidējās ar prostitūtēm pa Masoņu pirtīm, vēl strādā par prokuroru?

Atbildēt

Rīgas rajona tiesa jau devīto mēnesi skata lietu kriminālprocesā, kurā par dokumentu viltošanu, kas izdarīta personu grupā, apsūdzētas divas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa darbinieces – Ļena Keine-Kaštaļjana un Jana Stepense. Šomēnes, kad savas liecības tiesnesei Baibai Ābelei sniedza abas aizdomās turētās, izskanēja daudz informācijas par konfliktiem starp diviem Salaspils policijas iecirkņa grupējumiem, kas lika atcerēties Krievijas populāro detektīvseriālu "Mentu kari"…

Valsts policijas Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas bijusī priekšniece Ļena Keine-Kaštaļjana un inspektore Jana Stepense apsūdzētas par to, ka abas amatpersonas vienojušās par mērķtiecīgu reidu plānu un patiesībai neatbilstošu jeb viltotu dienesta ziņojumu sagatavošanu, apzinoties, ka reidi netiks organizēti. Reidi ir noteikta speciāla uzdevuma veikšana ārpus noteiktā darba laika, proti, nakts stundās, par ko paredzēta papildu atlīdzība pie darba algas. Apsūdzība uzskata, ka abas apsūdzētās amatpersonas vienojušās par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā, tas ir, lai palielinātu savu un citu iecirkņa darbinieku atalgojumu. Kopumā abas policistes vienojušās par vismaz sešu šādu reidu dokumentu viltošanu. Keine-Kaštaļjana no dienesta policijā atvaļinājās jau pagājušā gada aprīlī, bet Stepense joprojām ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, ņemot vērā viņai piemēroto drošības līdzekli.

Salaspilī konflikts starp Kārtības policijas un Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekiem



Ļena Keine-Kaštaļjana liecināja, ka 2017. gadā viņa pārcelta darbā uz Salaspils iecirkni, kur ieņēma Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces amatu. Kā uzsvēra bijusī policiste, zinot viņas principialitāti un prasības pret padotajiem un kolēģiem, Salaspils iecirknī viņa jau no paša sākuma esot sagaidīta samērā rezervēti. "Man neviens īpaši nesmaidīja, jo bija skaidri zināms, ka vajadzēs strādāt," izteicās apsūdzētā.

Iepazīstoties ar kriminogēno situāciju Salaspils iecirkņa apkalpojamajā teritorijā, Kriminālpolicijas priekšniece esot nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams organizēt sistemātiskus reidus, lielākoties ieplānojot tos nakts laikā. Reidos vienmēr esot piedalījusies arī pati Keine-Kaštaļjana. Sākumā Kriminālpolicijas darbinieki izmantojuši trīs savas dienesta automašīnas, bet tad pēc iecirkņa toreizējā priekšnieka Gata Kalvīša zvana viņa sapratusi, ka visas mašīnas aprīkotas ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), tāpēc gan Kalvītis, gan vēl dažas policijas amatpersonas var redzēt to pārvietošanās maršrutus.



Runājot par to ar saviem padotajiem, Keine-Kaštaļjana uzzinājusi, ka Salaspils iecirknī jau sen esot nesaskaņas starp Kārtības policijas un Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekiem. "Kriminālpolicijas darbinieki man atbildēja, ka ir tāda problēma, ka viņi nepārtraukti karojuši ar Kārtības policiju, jo notiek informācijas noplūde," stāstīja apsūdzētā. Kad priekšniece jautājusi, kā tas ir iespējams, uzzinājusi, ka Gatim Kalvītim, kurš Salaspils iecirknī bija nostrādājis jau 12 gadus, tur ir pietuvinātas personas, tostarp nu jau bijušais Kriminālpolicijas nodaļas darbinieks Mareks Caurkubuls. Starp citu, kā varēja saprast, M. Caurkubuls ir liecinieks šajā tiesas procesā, turklāt sniedzis Keinei-Kaštaļjanai nelabvēlīgu liecību. Viņa bijusī priekšniece ir pārliecināta, ka uz Caurkubulu izdarīts spiediens un viņam likts tā liecināt.



Kopš Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece uzzinājusi par informācijas noplūdi, viņas organizētajos reidos policisti izmantojuši tikai personīgās automašīnas vai arī savu policijas palīgu aizdotos transportlīdzekļus.

Kā liecināja apsūdzētā, 2017. gada vasarā aizdomās par degvielas zādzību tikusi aizturēta cita Gatim Kalvītim pietuvināta persona – jaunākais inspektors Normunds Dzenis. Keine-Kaštaļjana esot pārliecinājusies, ka degviela tiešām ir zagta, jo Dzenis par to ticis tiesāts. Savukārt iecirkņa priekšnieks Kalvītis, kā uzskata bijusī policiste, nonācis pie secinājuma, ka visas aizturēšanas [daudzskaitlī, acīmredzot tāpēc, ka arī G. Kalvītis tika tiesāts par policijas degvielas piesavināšanos, – aut.] notikušas Keines-Kaštaļjanas dēļ, kura vienmēr cīnījusies par taisnīgumu. Apsūdzētā zināja stāstīt, ka Gatis Kalvītis, vēl būdams priekšnieka amatā, Salaspils policijas darbiniekiem esot jautājis, kā klājas Keinei-Kaštaļjanai, un izteicies, ka «drīz viņai ies baigi jautri».

Savukārt Ilze Zebre, kura savulaik bija Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces vietniece, liecinot šajā procesā, atklāja, ka Kalvītis solījis izdarīt visu, lai Keini-Kaštaļjanu novāktu. Pāris mēnešus pēc tam Kalvītis jau tika atstādināts no amata, jo pret viņu bija uzsākts kriminālprocess par piesavināšanos nelielā apmērā (runa bija par degvielu 19 eiro vērtībā). Arī šī lieta nonāca tiesā, kur Kalvītim tika piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. Kā liecināja Keine-Kaštaļjana, bijušais iecirkņa priekšnieks vispirms noformēja sev darbnespējas lapu. Lai arī viņš iecirkni vairs nevadīja, tomēr pat vairākus mēnešus pēc tam esot piestaigājis uz turieni, turklāt nevienam nenodeva atslēgas.


Bijusī policijas darbiniece Ļena Keine-Kaštaļjana.



Valsts policijas vadība Keines-Kaštaļjanas ziņojumus atstājusi bez ievērības

2018. gada 25. februārī Keinei-Kaštaļjanai esot piezvanījis Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Butkevičs un licis viņai uzņemties Salaspils iecirkņa vadību – kļūt par priekšnieka pienākumu izpildītāju. Ļ. Keine-Kaštaļjana gan mēģinājusi iebilst, paskaidrojot, ka Salaspils policijas iecirknī burtiski notiek karš, ka viņai jau esot piedraudēts izdarīt tā, lai viņa zaudētu amatu policijā. Butkevičs atbildējis, ka cita, kuram šos pienākumus uzticēt, neesot, bet lai Keine-Kaštaļjana neuztraucas – viss būšot kārtībā. Policijas darbiniece šim priekšniecības rīkojumam vairs neesot iebildusi un uzņēmusies papildu pienākumus.

Ņemot vērā to, ka tieši tolaik Salaspils iecirkņa apkalpojamajā teritorijā palielinājās zādzību skaits no mājokļiem un dārza mājiņām, tika turpināti arī nakts reidi, kuros joprojām esot izmantotas policistu personīgās automašīnas. Lai informācija nenoplūstu, rīkojumi par reidiem policijas darbiniekiem nodoti ne agrāk kā dienu iepriekš. Tam bijis pamatots iemesls. Piemēram, 2018. gada martā vai aprīlī Kriminālpolicijas nodaļas darbinieki esot gribējuši likvidēt kādu nelegālā alkohola tirdzniecības vietu jeb točku, no kuras, kā liecināja Keine-Kaštaļjana, zināmas naudas summas tikušas maksātas konkrētiem Kārtības policijas nodaļas darbiniekiem. Jau operācijas laikā no policijas dežūrdaļas esot zvanījis dežurants Zvirbulis un jautājis kādam Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekam, ko viņi dara tajā vietā. No tā vien varējis secināt, ka iecerētajiem operatīvajiem pasākumiem rezultātu vairs nebūs. Tiesa, arī uz sev uzticamajiem Kriminālpolicijas nodaļas darbiniekiem priekšniece ne vienmēr esot varējusi paļauties. Keine-Kaštaļjana atklāja, ka policisti strādājuši, bet viņiem paticis arī iedzert, tāpēc viņai nācies izmantot speciālus paņēmienus, lai pārbaudītu, vai policisti tiešām pilda viņiem uzdoto.



Jau atbildot uz tiesneses Baibas Ābeles jautājumiem, Ļ. Keine-Kaštaļjana liecināja, ka ir ziņojusi Valsts policijas vadībai – konkrēti Jurim Šultem un Andrejam Sozinovam – par to, ka Salaspils iecirkņa priekšnieks Gatis Kalvītis pēc tam, kad jau bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, kopš 2018. gada jūnija katru nedēļu divas trīs reizes ieradies savā bijušajā darbavietā, kur ticies ar policistiem Jāni Bērziņu un Nikolaju Mitroščenko. Viņi trijatā sēdējuši Jāņa Bērziņa kabinetā, tas ir, tieši tajā telpā, kur glabājās Keines-Kaštaļjanas organizēto policijas reidu dokumentācija. Apsūdzētā pieļauj, ka tādā veidā viņas nelabvēļiem bijusi iespēja iepazīties ar visu reidu plāniem un atskaitēm, lai atrastu tādus dokumentus, kuri radītu šaubas par to, ka tādi kārtības sargu operatīvie pasākumi vispār notikuši. Uz Ļenas Keines-Kaštaļjanas ziņojumiem Valsts policijas vadība neesot reaģējusi. Jau toreiz Salaspils policijas iecirknī Keinei-Kaštaļjanai esot tieši acīs pateikts: "Keine, būs kriminālprocess, un tu šeit nestrādāsi!"

Vienai problēmas ar atmiņu, otra psiholoģiski ietekmēta

Kā liecību sniegšanas laikā atzina apsūdzētā Keine-Kaštaļjana, ņemot vērā to, ka Kārtības policijas nodaļas darbinieki mēdza noplūdināt informāciju par Kriminālpolicijas nodaļas operatīvajiem pasākumiem, bijušas reizes, kad reida plāns ticis sastādīts, dokumentācija tikusi piereģistrēta iecirkņa dežūrdaļā, bet reids nav noticis. Tā esot darīts, lai maldinātu negodprātīgos policistus. Ja kāds reids reāli nenotika, atskaišu tabelēs tas netika norādīts un atalgojums par to netika saņemts. Prokurore Dace Lapinska, kura šajā lietā ir apsūdzības uzturētāja, gan saskatīja nelielas pretrunas starp Ļenas Keines-Kaštaļjanas pirmajām sniegtajām liecībām un to, ko viņa liecināja tiesas sēdes laikā. Apsūdzētā to skaidroja ar to, ka Iekšējās drošības biroja izmeklētājs viņu pratinājis ļoti pavirši, pat īsti neklausoties, ko liecina aizdomās turētā. Vēl viens iemesls – veselības stāvokļa dēļ apsūdzētajai esot bijušas problēmas ar atmiņu.



Apsūdzētā Jana Stepense savas liecības bija sagatavojusi rakstiski. To nolasīšana viņai aizņēma vairāk nekā stundu, bet uz jautajumiem viņa, izmantojot savas tiesības, atbildēt atteicās. Savās liecībās Stepense lielākoties bija aprakstījusi faktiski visu savu autobiogrāfiju. Runājot par policijas reidiem, kuros viņa gan pati esot piedalījusies, gan gatavojusi tiem dokumentāciju, piemēram, atskaites, Stepense akcentēja to, ka viņa tikai godprātīgi pildījusi savas tiešās priekšnieces rīkojumus. Arī Jana Stepense liecināja par nesaskaņām, kādas valdījušas starp Kārtības policijas nodaļu un Kriminālpolicijas nodaļu Salaspils iecirknī, bet tik lielu uzsvaru kā viņas kolēģe uz tām nelika. Savu vainu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā jaunā sieviete, kurai joprojām esot policijas darbinieka statuss, tikai viņa ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, neatzina. Prokurore arī Stepenses liecībās saskatīja pretrunas, bet apsūdzētā to skaidroja ar psiholoģisku ietekmēšanu, ko pret viņu veicis Iekšējās drošības biroja izmeklētājs Imants Golubs laikā, kad sieviete bija aizturēta. Jana Stepense atšķirībā no Ļenas Keines-Kaštaļjanas iebilda pret savu sākotnējo liecību nolasīšanu tiesas sēdē.

Tas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa bijušais priekšnieks Gatis Kalvītis savulaik nodarbojies ar nelikumībām, piemēram, piesavinājies degvielu, kas bija paredzēta dienesta transportam, ir fakts, ko viņš pats atzinis tiesā un saņēmis par to pelnīto sodu. Rīgas rajona tiesas tiesnesei Baibai Ābelei būs jāizlemj, vai likumu pārkāpušas vēl divas policistes – Ļena Keine-Kaštaļjana un Jana Stepense.

Protams, klausoties viņu stāstus par to, kā policijas darbinieki pašaizliedzīgi strādājuši, dienesta vajadzībām izmantojot personīgās automašīnas, bet savus mobilos telefonus ne vienmēr ņēmuši līdzi, tāpēc to lokācijas nesakrīt ar reidu maršrutiem, katram var rasties savs viedoklis par to, kas un kā īsti noticis. Jāpiebilst, ka iepriekšējās sēdēs tika pratināti liecinieki – Salaspils iecirkņa policijas darbinieki, kuri nebija tik pārliecināti, ka visi reidi, par kuriem maksāts no valsts budžeta līdzekļiem, tiešām notikuši…
Lai kā tur bijis, bet, runājot par "mentu kariem" Salaspilī, jāatceras, ka dūmu bez uguns arī nemēdz būt. Iespējams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu…

Atbildēt

Parlamentam ir japieņem likums visus padomju laika tiesnešus nepielaist darbā par tiesnesi,un tiesnesi ievēlēt uz 3.g.

Atbildēt

ir nožēlojama

Atbildēt

CIP cietumu lietā
veselas valsts (Lietuvas)
Ģenerālprokuratūra
izrādījās negriboša vai
nevaroša un dēļ tā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
deva "militāru triecienu"
(profesionālajā literatūrā - soda sankcijas)
Lietuvai
lietā
Abu Zubaydah v. Lithuania,
piespriežot
EUR 100 000 + visi nodokļi +
EUR 30 000 juridiskajiem izdevumiem,

Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Ineta Ziemele

līdzīgā veidā
deva "militāru triecienu" Polijai 2x

Al Nashiri v. Poland
Husayn (Abu Zubaydah) v. Poland

un citi -
Rumānijai -

CASE OF AL NASHIRI v. ROMANIA

Ar to papildus
nodarbojas
Starptautiskā krimināltiesa

Atbildēt

»

Viss uzskaitītais attiecas uz valsts iekšlietām. Tur neviens nevar iejaukties no malas. Sistēmu baro pati sistēma. 4. maija valsts korporācija par sevi, tauta par sevi.

Atbildēt

Vai prokurore Dace Lapinska ir vai nav radio Merkura raidījumu vadītāja Jura Lapinska radiniece?

Atbildēt

»

Par ko brīnamies? Vai tad Latvija nav mafiozākā un korumpētākā valsts bez-tiesiskuma ziņā Eiropā? Diez cik ilgi Eiropas sabiedrotie ļaus Latvijai ņirgāties par visu iespējamo Eiropas likumu, cilvēktiesību pārkāpšanu? PS. Ko var gribēt, ja Latvijas tieslietas turpina vadīt Padomju Latvijas juristu, nu jau viņu bērniņu kadri? Padomju Latvijas Tieslietu ministrijas padomju juristes Zigrīdas Mitas dēls Mārtiņš Mits tagad ir ECT tiesnesis, vi;na sieva Dace Āboliņa Mita Augstākās tiesas senatore, Padomju Latvijas tieslietu ministra Jāņa Salenieka dēls Normunds Salenieks tagad ir Augstākās tiesas tiesnesis (senators), Padomju jurista, pulkveža (zināmu kā vecu čekistu) Andra Bunkas dēls Rihards Bunka tagad vada Latvijas Juristu apvienību un tā tālāk un tā joprojām. Savukārt čekisti (Valsts Drošības komitejas augsta ranga oficieri) Guntis Indriksons, Juris Savickis, Aldis Plaudis groza miljonus, ievazājot savu jauno maiņu ar tādiem kā Ainārs Šlesers vai viltus patriotu Aldi Gobzemu.

Atbildēt

»

Pirms oligarhu “Rīdzenes sarunu lietām” Saeima cionistu “gudrībā” izmainīja likumdošanu, piešķirot prokuroriem tiesnešu privilēģijas novērtēt nostiprināto pierādījumu ticamību, ļaujot patvaļīgi lemt par lietas izbeigšanu, vai virzīšanu uz tiesu. Tādam Skrastiņam vairs nebūtu teikšanas - arī ievilktu viņu korupcijas - draugu būšanas- ceļos un neceļos!

Atbildēt

»

Pie mums jau visi noziedznieki pēkšņi kļūst tik slimi, tik slimi un vienmēr viņu lietas ir pasūtītas.

Atbildēt

Ja rakstītais atbilst patiesībai, tad mūsu demokrātija ne ar ko netšķiras no Baltkrievijas demokrātijas, tikai pagaidām atklāti nešauj uz cilvēkiem, tikai pagaidām...

Atbildēt

»

Jāņa Skrastiņa aiziešana no amatiem bija un ir milzīgs zaudējums valsts justīcijai.
Piekrītu arī domai par prokuratūras totālu reorganizāciju. Kaut kā neatminos gadījumus, kad tiktu atklātas smagas lietas.

Atbildēt

Jā, atliek tikai pievienoties tiem komentētājiem, kuri izsaka prasību nosaukt pasūtītājus. Bez tam projekta sākus noteikti meklējams tādā iekšējās drošības birojā. Tad jau tieši tur sākās pasūtījum lietas ceļš uz tiesu. Varēja arī par to kaut ko uzrakstīt.

Atbildēt

»

Dacīte ir tā kompetentā??? Nesmīdini publiku!!!

Atbildēt

»

nespēj atklāt pasūtītājus, tos nemin, rakstam nav nekādas vērtības. Varētu padomāt, ka raksts ir nomelnojošs. Tā arī nesapratu, kas ir tie mistiskie pasūtītāji. Tie nav tikai tie, kam nauda. Visticamāk, ka vara. Vara ir stiprāka par naudu. Redzams, ka notiek izrēķināšanās ar kompetentām personām.

Atbildēt

Esi sācis fanot par poličiem, kas zog degvielu un pieraksta sev virsstundas?

Atbildēt

»

Kurš ir raksteļa pasūtītājs. To vajag izdomāt, policijā konkurss 11 uz 1 vietu un vēl 10 gadu laikā 3 augstākās izglītības, a ko ne Nobela prēmija, ja ne citur, tad vismaz literatūrā.

Atbildēt

»

Pasūtītāji ir tie, kam ir nauda. Tu arī vari pasūtīt, ja tev ir pietiekami naudas.
Kas tur ko nesaprast. tagad tādi laiki.

Atbildēt

kuri ir Lapinskas noziedzīgo darbību pasūtītāji.

Atbildēt

Līdz šim tieši tāda ir bijusi "ķēķa prokuratūras" sistēma diemžēl.
Jautājums jaunajam ģenerālprokuroram: Kā būs turpmāk?

Atbildēt

Nu i jaunumu pateicāt, mani minētā nekompetentā prokurore 8 gadus pa tiesām vazāja, visas tiesu intances šai, nekompetentai prokurorei pateica, ka krim. lieta ir nepamatota, bet redz ne izgāja visas tiesu instances, līdz ar to algu no valsts 8 gadu garumā saņēma ne par ko,ja Jūs redzētu kadu viņa kasāciju uzrakstrīja, hi, hi, hi vienīgais, kas tur no kasācijas bija tas bija tikai virsraksts, to ar augtākā tiesa pateica, ka kasācijā ietvertie argumenti nav kasācijā izskatāmie, iedomājaties, ši kasācijā prasa, lai augstākā tiesa izvērtē pa jaunu pierādījumus, hi, hi, hi, nu i līmeneis, tagad Lv prouratūra tika iesūdzēta tiesā par nepamatotu krim procesu, 30 000 eur., lai gatavo brīnumu zeme.

Atbildēt

Paldies raksta autorei. Viņa atsedz būtiskas nelaimes prokuratūras "purvā", ko iedibināja visi ģhenerālie prokurori pēc Jāņa Skrastiņa aiziešanas, kujrš bija augsta godaprāta un gudrības kalngala prokurors, kurfu palīdzēja padzīt "uz paša vēlēšanos" mūsu "mīļā" Vairiņa, kad Jānis neļāvās viņas intrigām izzināt, kas notiek pedofīlijas skandālos, vai tas neskar, vai skar arī viņas ģimenes intereses.

Man bija arī ļoti plašas korupcijas skandālu lietas, kuras vēl ābolmaizīša laikā tika nobēdzinātas, arī zināmas lietas pirms daudziem gadiem meijerkalna prokuratūras valdīšanas laikā.

Šos 20 gadus ir smagi klājies prokurātūrā ar korupciju un interešu konfliktu un partedzu, cik smagu nastu ir uzņēmies Juris Stukāns. Viņam būtu personīgi jāuzrauga (1) visas skandalozās lietas, kas nonāk līdz prokuratūrai un (2) jāveic pilnīga izmeklēšanas procesa reorganizācija, manuprāt, kā kaut kur bija rakstīts, pēc Igaunijas parauga. (3) Jāizveido neatkarīga tiesā uzraugāmo lietu prokuratūras nodaļa, nomainot VISUS ŠĪS NODALAS prokurorus, pārceļot viņus izmeklēšanas darbā.(4) Uzlikt par pienākumu tiesu darba uzraugošo prokuroru sistemātisku atskaiti sabiedrībai, tieši prokuroru, nevis virsprokuroru vai sabiedrisko pārstāvju intervijas žurnālistiem.

Atbildēt

Noziedzīga nekompitence sit augstu vilni !

Atbildēt