Iesaki rakstu: 
Notikumi Baltkrievijā ir pārņēmuši vienas daļas sabiedrības locekļu prātus. Par to, ka Aleksandrs Lukašenko pēc oficiālajiem rezultātiem atkal būs uzvarējis, esmu pārliecināts, šaubījās tik retais. Tā arī jau visi apzinājās, ka nav pamata uzskatīt, ka vēlēšanas varēs uzskatīt par godīgām. Tomēr šī reize bez pārsteigumiem neiztika – notikās Baltkrievijai netipiski, plaši nemieri par balsošanas rezultātiem.
Tiesa, lai cik dīvaini tas šoreiz nebūtu, par nemieru iespējamību pašā sākumā brīdināja neviens cits kā pats Lukašenko. Kā zināms, Baltkrievijas oficiālā aģentūra BELTA vēstīja, ka naktī uz trešdienu, 29. jūliju, Minskas apkārtnē tiesībsargājošo iestāžu darbinieki aizturējuši 32 Krievijas privātās militārās kompānijas “Wagner” kaujiniekus. Vēl viena persona tikusi aizturēta valsts dienvidos.
Tika norādīts, ka vēl 200 personas atrodoties Baltkrievijas teritorijā un notiekot viņu meklēšana, kas esot kā meklēt adatu siena kaudzē. Personu mērķis esot destabilizēt situāciju vēlēšanu kampaņas laikā.1 No tā saprotams, ka situācijas destabilizēšanā ir ieinteresēta Krievija, respektīvi – Putins.
Nereti daudzas lietas var saprast, noskaidrojot, kam viens vai otrs scenārijs ir visizdevīgākais. Baltkrievijas gadījumā – kam traucē Lukašenko. Nav šaubu, ka viņš ir viens no pēdējiem diktatoriem (nu, otrais aiz Putina). Nav šaubu, ka arī Baltkrievijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot nedaudz citādāk, bet – vai tikai un vienīgi patiesā Baltkrievijas iedzīvotāju pēkšņā saņemšanās ļāva organizēt plašus nemierus totalitārā valstī? Hmm, man kaut kā šķiet, ka Baltkrievijas specdienesti ātri vien šādus “aktīvistus” būtu neitralizējuši.
Kam tad vēl gribētos nomainīt Lukašenko? Eiropas Savienības valstu līderiem vai ASV? Nu, būsim skarbi godīgi – par demokrātiju viņi iestājas, bet, lai būtu gatavi iesaistīties kaut kādās aktivitātēs, lai gāztu Lukašenko, – stipri šaubos. Var paust nosodījumu pret Baltkrieviju par vienu vai otru jautājumu, bet galvenajos punktos es pat teiktu, ka viņi ir vairāk ieinteresēti, lai Lukašenko būtu Baltkrievijas prezidents, nekā nebūtu.
Kamdēļ tā, ļoti vienkārši – ir viens cilvēks, kuram Lukašenko ir kā dadzis acīs un kuram viņu nav izdevies “salauzt” vai pakļaut. Un tas ir neviens cits kā kaimiņzemes imperators Putins, kuram pat nācās izspēlēt joku ar konstitūciju grozījumiem, jo Batja pārāk spītīgi turējās pretī vienotas valsts izveidei, tādējādi neļaujot ieņemt vēl augstāku posteni. Nevar arī nepieminēt Baltkrievijas un Krievijas domstarpības energoresursu jautājumā un Baltkrievijas nepiekāpību jaunu Krievijas militāro bāžu izveidē.
Skatot Baltkrievijā notiekošo no Putina skata punkta, viņam būtu izdevīgi nepiekāpīgo “Batju” nomainīt ar kādu citu, piekāpīgāku un lojālāku Kremlim. Kā to izdarīt – recepte jau visiem daudz maz zināma – injicēt nemierus.
Pašlaik vēl pagrūti pateikt, kas un kā patiesi ir veidojies, bet – pieņēmumus var izdarīt.
Tātad Lukašenko pirms vēlēšanām nobīdīja malā vērā ņemamus kandidātus, bet mazāk bīstamos atstāja – demokrātija tak jāpaspēlē. Ticība, ka spēs apspiest lokālus nemierus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, bija. Tomēr nemieri un to lokālā agresivitāte parāva vaļā slūžas spēku struktūru patvaļai. Vai lokālos konfliktus izprovocēja tās neatrastās personas, tagad neviens nepateiks, bet ticamība varētu būt liela. Īpaši, ja atceramies Krievijas iesaisti Ukrainā.
Tomēr šoreiz kaut kas nogāja greizi. Tā vietā, lai turpinātu eskalēties vardarbība, Baltkrievu tauta izvēlējās miermīlīgas protesta akcijas. Turklāt tās pieņēmās un pieņemas spēkā. Šādu pavērsienu, domāju, Putins negaidīja. Arī Lukašenko saprata, ka viena lieta ir Putina vēlme viņam padarīt dzīvi “interesantāku”, bet otra, ka pats Putins tagad jau vairāk par visu ir ieinteresēts, lai Lukašenko paliktu pie varas un nemieri Baltkrievijā noplaktu.
Kamdēļ, jautāsiet? Atbilde vienkārša. Arī Krievijas iedzīvotāji var ņemt vērā piemēru no Baltkrievijas un aktivizēt savas protesta akcijas. Tālajos Austrumos Habarovskā sesto sestdienu pēc kārtas notiek masu demonstrācija aizturētā Habarovskas novada eksgubernatora Sergeja Furgala atbalstam, akcijas dalībniekiem arī paužot atbalstu Baltkrievijai2. Līdz ar to Putina situācija arī nav pārāk spoža, un viņš no gāzēja var kļūt arī par gāžamo.
Te vietā jautājums – kamdēļ vispār uzskatīt, ka Putins ir visā šajā iekšā? Uzreiz pateikšu, tiešu pierādījumu nav, bet netiešo sanāks vairāki. Pirmkārt, viņam ir iemesls, resursi un iepriekšējā pieredze. Otrkārt – nepārprotamie signāli, ka Batja sāk aktīvi sazvanīties ar Putinu, parāda, ka viņš uzskata, ka Putins stāv aiz vismaz vienas daļas nemieru. Ticiet vai neticiet, bet, ja aktīvi sekojat notikumiem Baltkrievijā, nevar nepamanīt faktu, ka pēc sazvanīšanās ar Putinu agresivitāte mazinājās un priekšplānā izvirzījās vienkāršās Baltkrievijas darba tautas miermīlīgās protesta akcijas
Kāds ir šo notikušo sarunu rezultāts? Nu, viens no tiem – Baltkrievijā aizturētie “Wagner” kaujinieki tiek atdoti atpakaļ Krievijai, kura paziņo, ka pret viņiem nekādas pretenzijas netiks izvirzītas. Tomēr vērā ņemami divi aspekti. Pirmais, neskatoties uz to, ka Minskā situāciju par mierīgu nevar nosaukt, Lukašenko ir devis rīkojumu Vitebskas desanta triecienbrigādi pārvietot uz Grodņu valsts rietumos.
Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās vadības centrā Bruņoto spēku pārstāvji informēja par "militārās komponentes" pieaugumu pie valsts rietumu robežām. Lukašenko esot norūpējies par NATO mācībām Baltkrievijas kaimiņvalstīs. Viņš paziņoja, ka šajās teritorijās notiek bruņošanās eskalācija.3 Pārdislocēt vienu no kaujas spējīgām vienībām uz pierobežu, neskatoties, ka galvaspilsētā nav mierīgi? Te iztrūkst loģikas.
Tiesa, starp Vitebsku un Grodņu atrodas Minska, kur, ja tā paņem, desantnieki pāris dienas var arī “atpūsties”. Tālāk, pamatojoties uz vairāku mediju ziņoto un tīmeklī izplatītajiem fotouzņēmumiem, pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Conflict Intelligence Team" (CIT) pirmdien konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes kravas automašīnas.4 Līdz kurienei tās tiks, un ko darīs šajās automašīnās braucošie kaujinieki – cerams, nekad neuzzināsim.
Viens gan ir skaidrs, iespējams, ka sākotnējo nemieru cēlējiem bija citi mērķi, bet tas bija kā “starta šāviens” Baltkrievijas iedzīvotājiem, lai viņi spētu saņemties un masveidā paust savu viedokli par notikušajām vēlēšanām, liekot nodrebēt varas gaiteņiem. Šādu scenāriju nebija pieļāvis ne Lukašenko, lai saglabātu savu amatu, ne arī Putins, kurš nu ļoti nevēlas, lai Krievijā atkārtotos Baltkrievijas scenārijs.
Tamdēļ ļoti ticams, ka, kā jau vēsturē ir bijis ne vienu reizi vien, nosacītie pretinieki vienojās kopīgā dziesmā, lai abi saglabātu varu. Tiesa, man ir neliela cerība, ka šoreiz kā Baltkrievija, tā arī pēc tam Krievija nometīs pēdējos Eiropas diktatorus. Un izskatās, ka šoreiz Putins ir pārrēķinājies un ir liela iespējamība, ka sākotnēji plānotā Lukašenko gāšana novedīs arī pie paša krišanas.
1https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-apsudz-krievu-algotnus-un-lukasenko-kritikus-nemieru-planosana.a368870/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/habarovska-jau-sesto-nedelas-nogali-turpinas-protesti.d?id=52381637
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-noriko-parsviest-desantniekus-uz-grodnu.d?id=52381969
4https://www.apollo.lv/7040835/mediji-baltkrievijas-virziena-dodas-nemarketas-krievijas-nacionalas-gvardes-autokolonnas
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
