Iesaki rakstu: 
2020.gada 2.jūnijā Krievijas prezidents V.Putins parakstīja dekrētu Nr.355 “Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolieroču pielietošanas jomā”.[1] Tajā minēts, ka Krievija kodolieročus var piemērot:
- ja saņemta ticama informācija par ballistisko raķešu startu, kuru mērķis ir Krievija vai tās sabiedrotie;
- ja pret Krieviju vai tās sabiedrotiem tiek piemēroti kodolieroči vai citi masu iznīcināšanas ieroči;
- ja notiek uzbrukumi kritiski svarīgiem infrastruktūras objektiem, kuru iznīcināšanas rezultātā var tikt ietekmēta atbildes reakcija;
- agresijas gadījumā pret Krieviju, ja tiek piemērots parastais bruņojums un tiek apdraudēta valsts pastāvēšana.
Sākotnēji šķiet, ka Putins ir spēris kādu jaunu, līdz šim nebijušu soli, lai atkal demonstrētu savu varenību, bet, paskatoties pagātnē, Putinam nekas vairāk par plaģiātismu nesanāk.
Kāpēc tā saku par tik nopietnu jautājumu? Ļoti vienkārši, jau 2010.gada 5.februārī tā brīža Krievijas prezidents D.Medvedevs parakstīja Krievijas militāro doktrīnu[2]. Vienlaikus tika parakstīta arī dekrēts “Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolieroču pielietošanas jomā līdz 2020.gadam”.[3]
Jau 2010.gada Krievijas militārajā doktrīnā ir ierakstīti tie principi, kuri minēti Putina parakstītajā dekrētā. Vēl trakāk, pēc būtības Putins ir parakstījis saturiski tādu pašu dekrētu, kā 2010.gadā parakstīja Medvedevs. Vienīgā starpība, ka Medvedeva parakstītā dekrēta nosaukums bija ietverts skaitlis 2020, bet Putina parakstītajā nekāds gada skaitlis nav norādīts.
Ja tā skatās, tad Putinam jau nebija citas iespējas, ka izdot jaunu, jo iepriekšējais dekrēts bija līdz 2020.gadam. tiesa, kādēļ to viņš tagad izdeva, nevis vēlāk, jau cits stāsts, bet, visticamāk tas saistīts ar to, ka pašlaik ir pēdējais brīdis viņam celt savu reitingu Krievijas iedzīvotāju acīs.
Tas būtu, Putina rīcība un retorika ir vērtējama gaidāmā konstitūcijas balsojuma kontekstā. Lai tas viņam būtu labvēlīgs, nekas cits neatliek kā spodrināt spalvas jeb radīt šķietamu “rūpi” par Krievijas iedzīvotāju drošību un labklājību, kura realitātē viņam nemaz nerūp.
Nav mazāko šaubu, ka vienkāršo Krievijas iedzīvotāju acīs “labais tētis Putins” jau ir zaudējis savu pievilcību. Jau ilgstošo starptautisko sankciju rezultātā Krievija parādījusi, ka tā nespēj nodrošināt valsts nepieciešamību pēc augstām tehnoloģijām. Tā pat vairs nevar būvēt savas lidmašīnas, jo daudzas tehnoloģijas saviem lidaparātiem iepirka no ārzemēm.
Arī COVID-19 parādījis, ka Krievijas valdība nespēj rūpēties par saviem iedzīvotājiem, veselības aprūpes sistēma faktiski nefunkcionē. Turklāt COVID – 19 rezultātā ir samazinājušās energoresursu cenas, kuras bija Krievijas lielākais ienākumu avots. Līdz ar to – mazinājušies Krievijas budžeta ienākumi. Ja jau pirms COVID-19 uzliesmojuma Krievijā bija sasniegti Putina visu laiku zemākie reitingi, tad nav nemazāko šaubu, ka pašlaik šie reitingi ir vēl zemāki Putina īstenotās politikas COVID – 19 kontekstā.
Piekritīsiet, Putinam, viņa mērķa sasniegšanai situācija nav tā labvēlīgākā, tamdēļ viņam kas jādara. Kā to izdarīt – klasiskā recepte: radīt priekšstatu par pārākumu attiecībā uz citām valstīm, sameklēt ārējo ienaidnieku vai parādīt, ka citiem iet vēl grūtāk. Vislabāk – piemērot kompleksu risinājumu un izmantot visu iepriekš minēto.
Te nāk prātā anekdotes pirmā daļa par čukčām, kuras skanēja: Чукча не дурак! (Čukča nav muļķis). Tā arī tagad, Putins noteikti pie sevis padomāja: Путин не дурак! (Putins nav muļķis) un sāka darboties uz pilnu klapi, lai kaut cik saglābtu nesaglābjamo.
Recepte vienkārša.
Pirmkārt, radīt Krievijas sabiedrībai ilūziju, ka COVID-19 Krieviju tik smagi nemaz nav skārusi. Esot saslimušo, bet mirušo maz. Turklāt saslimušo skaits ir tik liels, jo tiek veikta plaša testēšana.
Labi, noticēsim, bet:
Kā izskaidrot, ka Krievijā uz 2020.gada 3.jūniju bija 440 538 saslimušo, bet miruši – 5376, savukārt, piemēram, Lielbritānijai ir 281 270 saslimušo, bet mirušo – 39811, Spānijai attiecīgi 240 326 saslimušo, bet mirušo – 27 128, Itālijai attiecīgi 233 836 saslimušo, bet mirušo – 33 601.
Varētu teikt – Krievijā laba medicīniskā aprūpe un cilvēki veselīgāki. Par cilvēkiem nešaubos, bet par to aprūpi gan.
Uz 2020.gada 19.maiju Krievijā no COVID-19 bija miruši 186 medicīnas darbinieki un tas pēc publiskotajiem datiem ir 7% no visu mirušo skaita. Savukārt Lielbritānijā tie ir tikai 0,5%, Spānijai 0,27%, bet Itālijai 0,65%. [4]
Ja skatītu saslimušo un mirušo skaitu, tad varētu pieņemt, kā jau minēju, ka Krievijā ir labāka veselības aprūpes sistēma, savukārt, ja skatās, cik procentuāli ir miruši medicīnas darbinieki, tad aina pavisam pretēja. Piekritīsiet – pretrunīgi dati. Ja tā paņem, kuru valstu datiem vairāk gribas ticēt? Nu ne jau Krievijas.
Nedrīkst aizmirst, ka jau pašā sākumā Putins informāciju par COVID-19 vēlējās pasniegt, kā ārvalstu “uzpūstu pīli”.
Skatām tālāk Putina sasolīto COVID – 19 sakarā. Proti, viņš publiski un ar pompu paziņoja, ka ārsti, kuri strādā ar COVID – 19 pacientiem saņems piemaksu 80 000 RUR (1045 euro) apmērā, bet jaunākais medicīnas darbinieks – 25 000 RUR (326 euro)[5]. Savukārt realitātē plašsaziņu līdzekļu rīcībā nonāca Komunarkas slimnīcas (kura ārstē tieši COVID – 19 pacientus) jaunāko medicīnas darbinieku parakstīta vēstule Putinam (parakstījuši ap 100 jaunākajiem medicīnas darbiniekiem), ka nekāda piemaksa viņiem nav izmaksāta.[6] Kārtējo reizi – Putins saka vienu, bet dzīvē ir pavisam savādāk.
Skatām nākamo bloku – Krievijas centienus parādīt, ka citur ir sliktāk. Te es neko jaunu neuzrakstīšu. Visnotaļ detalizēti par to jau bija rakstīts rakstā “Kāpēc Latviju sauc par neizdevušos valsti?”.[7]
Atliek tik piezīmēt, ka Krievija aktīvi publisko rakstus par to, cik slikta ir ES, NATO un citās valstīs. Tik interesanti, ja Krievijas skatījumā viss apkārt ir tik slikti, tad kamdēļ tieši Krievijas politiķi un Kremlim pietuvinātie oligarhi iegādājas īpašumus vai arī nosuta savus bērnus mācīties uz tik sliktām valstīm?
Piemēram, Putina preses sekretāra meita dzīvo Parīzē, Žirinovska mazdēls mācās Šveicē. Arī ārlietu ministra S.Lavrova meita dzimusi Ņujorkā un ASV pabeigusi augstskolu.[8] Savukārt vismaz 26 Krievijas domes deputātiem ir nekustamie īpašumi ārzemēs.[9] Tie ir tie īpašumi, kuri reģistrēti tieši uz viņu vārdiem. Cik Krievijas politiķiem ir nekustamo īpašumu uz svešiem vārdiem – to nezina neviens, bet tādu nav maz.
Savukārt, neskatoties ne uz ko, proti, neņemot vērā Krievijas ekonomisko situāciju (te jāņem vērā, ka attiecībā pret Krieviju piemērotās starptautiskās sankcijas arī ir atstājušas būtisku ietekmi), energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā iedzīvotājus nevar nodrošināt ar sociālo atbalstu, pieaugušo COVID-19 saslimušo skaitu, Putins 29.maijā paraksta pavēli par 9.maija nenotikušās parādes pārcelšanu uz 24.jūniju.
Cik izmaksās parāde jau tā infekcijas un ekonomiskās krīzes skartajai Krievijai? To pateikt nevar, bet, piemēram, 2017.gadā parāde izmaksāja 509 miljonus RURU, bet jau 2018.gadā – 615 miljonus RUR.
Kā sacīt jāsaka, Putinam dziļi vienalga kas patiesībā notiek ar Krievijas iedzīvotājiem, galvenais viņam – saglabāt varu. Putins pat nevairās parādi un kara veterānus izmantot saviem mērķiem, bet par to jau nākamajā rakstā.
[1] http://static.kremlin.ru/media/events/files/ru/IluTKhAiabLzOBjIfBSvu4q3bcl7AXd7.pdf
[2] http://kremlin.ru/supplement/461
[3] https://www.vesti.ru/doc.html?id=340283
[4] https://www.dw.com/ru/%D0%B2-%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8-%D0%BE%D1%82-covid-19-%D1%83%D0%BC%D0%B5%D1%80%D0%BB%D0%BE-%D0%B1%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%86%D0%B5%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%BD%D0%BE%D0%B5-%D1%87%D0%B8%D1%81%D0%BB%D0%BE-%D0%BC%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2/a-53498278
[5] https://meduza.io/news/2020/04/08/putin-ob-yavil-o-doplate-80-tysyach-rubley-vracham-rabotayuschim-s-patsientami-s-koronavirusom
[6] https://proufu.ru/news/society/92654-mladshiy_medpersonal_bolnitsy_v_kommunarke_napisal_pismo_putinu_obeshchannuyu_im_nadbavku_snova_ne_v/
[7] https://www.tvnet.lv/6978584/kapec-latviju-sauc-par-neizdevusos-valsti
[8] https://www.forumdaily.com/v-kakix-stranax-zhivut-deti-rossijskix-chinovnikov-i-deputatov/
[9] https://www.vedomosti.ru/politics/articles/2020/03/05/824611-konstitutsionnogo-zapreta
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
