Iesaki rakstu: 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Žurnāliste savus jautājumus bija sakoncentrējusi par divām tēmām. Pirmā – ka Ogres novadam pēc administratīvi teritoriālās reformas (2021.g.) esot lielākais pašvaldības iestādēs nodarbināto skaits.
Protams, ja šādu domu graudu, bez paskaidrojumiem izlasa vai izdzird, asociācijas nav tās labākās. Tomēr būtība ir gluži pretēja! Ja salīdzina to cilvēku skaitu, kurš pirms reformas bija iesaistīts administratīvā darba veikšanā tagad apvienotajās pašvaldībās, ar pašreizējo skaitu, tad tas ir būtiski samazinājies. Un Ogres novads ir vienīgā tāda pašvaldība, kas šādu samazinājumu sasniedza.
Pieaugums ir uz darbinieku rēķina, kas sniedz novadā jaunizveidotos pakalpojumus. Piemēram, daži skaitļi par sociālo sfēru; 2022.g. - izveidots Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs (+2 darbinieki). 2023.g. - papildus Ogrei izveidotas specializētās darbnīcas Jumpravā (+4 darbinieki), palielināts psihologu un sociālo aprūpētāju skaits.
2024.g. - būtiskākais pieaugums, jo:
1) izveidots Grupu dzīvokļu un atelpas brīža pakalpojums (+8),
2) izveidots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucêjumiem (+5,5),
3) izveidots sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs (+7).
Tāpat pieaugums ir izglītības iestādēs. Ogres valsts ģimnāzijā skolnieku skaits audzis par 40%, atbilstoši pieņemti darbā jauni pedagogi. Skolotāju skaits audzis arī citās novada skolās – Lielvārdes vidusskolā, Ikšķilē, Lēdmanē.
Visbeidzot ir pieņemti darbā 17 pašvaldības policisti, lai nodrošinātu 24 stundu patrulēšanas režīmu visos novada pagastos, kā arī videonovērošanas centra darbu. Sabiedriskās kārtības un drošības palielināšana ir bijusi viena no novada iedzīvotāju prasībām, un iespēju robežās to cenšamies sasniegt.
Nosaukto lietu dēļ uzskatu, ka raidījuma apgalvojumi un ievirze ir tendenciozi un īstenībai neatbilstoši.
Otrs jautājumu bloks bija par maniem komandējumiem. Īpaši tika pievērsta uzmanība braucieniem uz Ukrainu. Paskaidroju, ka esmu devies arī uz Angliju, Īriju un Vāciju, lai aicinātu atgriezties mūsu tautiešus. Starp citu, tieši pirms pāris dienām Polijas valdība uzsāka plašu iniciatīvu, piedāvājot Polijā atgriezties cilvēkiem ar poļu saknēm, piesaistot viņus vakantajām darba vietām.
Manuprāt, ar šādiem braucieniem un konkrētiem lēmumiem būtu jānodarbojas mūsu valsts valdībai, kurai vienkāršāk un pieņemamāk šķiet aicināt trešās pasaules viesstrādniekus. Ogres novads ir viens no tiem, kuros atgriezies visvairāk mūsējo, ceru šo tendenci palielināt.
Ja runājam par Ukrainu, uzskatu, ka mans kā pašvaldības vadītāja pienākums ir darīt visu, lai karš nekad nenonāktu līdz mūsu valstij un novadam. Jau pirmajās kara dienās ar palīdzības kravu devos uz mūsu sadraudzības pilsētām. Uzskatīju, ka mans pienākums ir rādīt piemēru (pirmajā braucienā neviens līdzbraucējs nepieteicās).
Manuprāt, tas ir attaisnojies, jo nu jau esam krietns pulks braucēju, nogādātas ap divi simti automašīnu, ļoti daudz dažādu noderīgu lietu. Esot Ukrainā esam daudz mācījušies praktiskas lietas, guvuši pieredzi, kā strādāt un gatavoties, ja, nedod, Dievs…
Jūsu uzmanībai piedāvāju arī notikušās intervijas pilnu ierakstu par darbinieku skaitu palielināšanu atverot jaunu iestādi, lai katram interesentam būtu iespēja novērtēt, vai un cik tendenciozā “tonējumā” šīs sarunas materiāls parādīsies LTV ēterā.
Video: https://www.facebook.com/egils.helmanis/videos/666980769149318?locale=lv_LV.
* Bijusī „Delfu” propagandone Liene Fedotova.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
