Kā Rīgas Centrālcietuma vadība nozaga Ziemassvētkus (un ne tikai)
Pietiek lasītāja09.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Teodors Seuss Geizels 1957. gada izdeva grāmatu par Grinču, kas ticis izraidīts no pilsētas, kur visi svin Ziemassvētkus. Grinčs vēlas atriebties, izbojājot Ziemassvētku noskaņu pilsētā un nozogot svētku rotājumus un dāvanas.
Rīgas Centrālcietuma notiesātajiem ilgstoši tika solīts līdz Ziemassvētkiem pabeigt 5. korpusa dušas telpas remontdarbus, kuras izmaksas ir "nedaudz" dargākas par nu jau slavu iemantojušo tā saucamo “prezidenta flīģeli” (kura iegādei paredzētā nauda bija 183 921 eiro) – no 230 līdz 250 tūkstošiem eiro.
Jānorāda, ka dušas telpa ir aptuveni 40 m2 kopā ar tualeti un ģērbtuvi. Tās izbūve noris pusgadu, un joprojām nav redzams gals, jo decembrī, neilgi pirms Ziemassvētkiem, kad tika plānots svinīgi atklāt jauno dušas telpu, notika paredzamais, - plīsa viena no karstā ūdens caurulēm tieši dušas telpā, radot bojājumus.
Tas (caurules plīšana) noticis vairākkārt, un cietuma vadības alkatība un vēlme "ieekonomēt" tikai veiksmīgas sakritības dēļ neradīja kaitējumu ieslodzīto veselībai.
Ir saprotama vēlme turpināt senās valsts līdzekļu izsaimniekošanas tradīcijas, veicot dažnedažādus apbūves un remontdarbus par nesamērīgi augstām cenām, tomēr šoreiz Valsts kontrolei būtu jāatver acis un jāsaredz, ka primitīva, no lētākajiem un acīmredzami nekvalitatīviem materiāliem būvēta dušas telpa nevar maksāt ceturtdaļmiljonu!
Gan iekšdarbi, gan ārdarbi veikti nekvalitatīvi, bet ko var gribēt, izmantojot lētākos un attiecīgi pieteiktajai cenai neatbilstošus (nekvalitatīvus) materiālus. Iespējams, publiski paustais izcenojums atbilst labu remontdarbu izmaksām, tomēr faktiskie materiāli un darbi ir zemā līmenī, t.i. acīmredzami kvalitāte neatbilst pieteiktajai cenai, - visu izsaka fakts, ka ārējo cauruļu savienojumu siltināšanai izmantotas segas.
Kārtējo reizi tiek nozagta, tostarp, Jūsu nauda. Un, protams, ieslodzītajiem cietuma vadības neapmierināmās naudas kāres dēļ tika "nozagti" Ziemassvētki, liedzot iespēju nomazgāties normālos apstākļos, jo vēlme "uzvārīties" bija augstāka par visu.
2020. gada sākumā ar šo pašu cietuma vadību priekšgalā tika pabeigti remontdarbi Rīgas Centrālcietuma 3. korpusā (šobrīd tie norisinās cietuma 1. korpusā). Reālās izmaksas nav zināmas, bet, ņemot vērā to, ka remontdarbus pārsvarā veica darbinieki no Vidusāzijas (kuri knapi saprata krievu valodu, kur nu vēl latviski), kā arī remontdarbos izmantoto materiālu kvalitāti, secināms, ka "kāds" neslikti nopelnījis.
Ilustrācijai pakaramie (attēlā), kuri tika iebūvēti katrā kamerā un ir acīmredzami kāda talantīga dizainera darbs vai tomēr pašu ieslodzīto metinātāju kursos darināts izstrādājums tīri praktisko iemaņu veicināšanai, t.i. par brīvu. Bailes iedomāties, cik par šādām piemetinātām skrūvēm esam samaksājuši. Un cik vēl samaksāsim...
Necik senā vēsturē šī pati cietuma vadība, tolaik šiverējot Brasas cietumā, pamanījās pavisam īsu brīdi pirms cietuma slēgšanas veikt remontdarbus veselā korpusā, - acīmredzot slēgt cietumu sliktā stāvoklī nav laba saimnieka cienīgi. Tā pirms cietuma pašas slēgšanas tika pareizi "ieguldīti" vairāki desmiti tūkstošu.
Vai tiešām Valsts kontrole, Iepirkumu uzraudzības birojs un atbildīgā ministrija neredz, kā to degungalā tiek izsaimniekoti un izzagti valsts līdzekļi?! Vai arī šī ir viena no tām jomām, kur vienkārši nekas nav jāredz, jo pīrāgs tiek sadalīts "godīgi" starp pusēm?!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
