Kā Rīgas Centrālcietuma vadība nozaga Ziemassvētkus (un ne tikai)
Pietiek lasītāja09.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Teodors Seuss Geizels 1957. gada izdeva grāmatu par Grinču, kas ticis izraidīts no pilsētas, kur visi svin Ziemassvētkus. Grinčs vēlas atriebties, izbojājot Ziemassvētku noskaņu pilsētā un nozogot svētku rotājumus un dāvanas.
Rīgas Centrālcietuma notiesātajiem ilgstoši tika solīts līdz Ziemassvētkiem pabeigt 5. korpusa dušas telpas remontdarbus, kuras izmaksas ir "nedaudz" dargākas par nu jau slavu iemantojušo tā saucamo “prezidenta flīģeli” (kura iegādei paredzētā nauda bija 183 921 eiro) – no 230 līdz 250 tūkstošiem eiro.
Jānorāda, ka dušas telpa ir aptuveni 40 m2 kopā ar tualeti un ģērbtuvi. Tās izbūve noris pusgadu, un joprojām nav redzams gals, jo decembrī, neilgi pirms Ziemassvētkiem, kad tika plānots svinīgi atklāt jauno dušas telpu, notika paredzamais, - plīsa viena no karstā ūdens caurulēm tieši dušas telpā, radot bojājumus.
Tas (caurules plīšana) noticis vairākkārt, un cietuma vadības alkatība un vēlme "ieekonomēt" tikai veiksmīgas sakritības dēļ neradīja kaitējumu ieslodzīto veselībai.
Ir saprotama vēlme turpināt senās valsts līdzekļu izsaimniekošanas tradīcijas, veicot dažnedažādus apbūves un remontdarbus par nesamērīgi augstām cenām, tomēr šoreiz Valsts kontrolei būtu jāatver acis un jāsaredz, ka primitīva, no lētākajiem un acīmredzami nekvalitatīviem materiāliem būvēta dušas telpa nevar maksāt ceturtdaļmiljonu!
Gan iekšdarbi, gan ārdarbi veikti nekvalitatīvi, bet ko var gribēt, izmantojot lētākos un attiecīgi pieteiktajai cenai neatbilstošus (nekvalitatīvus) materiālus. Iespējams, publiski paustais izcenojums atbilst labu remontdarbu izmaksām, tomēr faktiskie materiāli un darbi ir zemā līmenī, t.i. acīmredzami kvalitāte neatbilst pieteiktajai cenai, - visu izsaka fakts, ka ārējo cauruļu savienojumu siltināšanai izmantotas segas.
Kārtējo reizi tiek nozagta, tostarp, Jūsu nauda. Un, protams, ieslodzītajiem cietuma vadības neapmierināmās naudas kāres dēļ tika "nozagti" Ziemassvētki, liedzot iespēju nomazgāties normālos apstākļos, jo vēlme "uzvārīties" bija augstāka par visu.
2020. gada sākumā ar šo pašu cietuma vadību priekšgalā tika pabeigti remontdarbi Rīgas Centrālcietuma 3. korpusā (šobrīd tie norisinās cietuma 1. korpusā). Reālās izmaksas nav zināmas, bet, ņemot vērā to, ka remontdarbus pārsvarā veica darbinieki no Vidusāzijas (kuri knapi saprata krievu valodu, kur nu vēl latviski), kā arī remontdarbos izmantoto materiālu kvalitāti, secināms, ka "kāds" neslikti nopelnījis.
Ilustrācijai pakaramie (attēlā), kuri tika iebūvēti katrā kamerā un ir acīmredzami kāda talantīga dizainera darbs vai tomēr pašu ieslodzīto metinātāju kursos darināts izstrādājums tīri praktisko iemaņu veicināšanai, t.i. par brīvu. Bailes iedomāties, cik par šādām piemetinātām skrūvēm esam samaksājuši. Un cik vēl samaksāsim...
Necik senā vēsturē šī pati cietuma vadība, tolaik šiverējot Brasas cietumā, pamanījās pavisam īsu brīdi pirms cietuma slēgšanas veikt remontdarbus veselā korpusā, - acīmredzot slēgt cietumu sliktā stāvoklī nav laba saimnieka cienīgi. Tā pirms cietuma pašas slēgšanas tika pareizi "ieguldīti" vairāki desmiti tūkstošu.
Vai tiešām Valsts kontrole, Iepirkumu uzraudzības birojs un atbildīgā ministrija neredz, kā to degungalā tiek izsaimniekoti un izzagti valsts līdzekļi?! Vai arī šī ir viena no tām jomām, kur vienkārši nekas nav jāredz, jo pīrāgs tiek sadalīts "godīgi" starp pusēm?!
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
