Kā Rīgas Centrālcietuma vadība nozaga Ziemassvētkus (un ne tikai)
Pietiek lasītāja09.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Teodors Seuss Geizels 1957. gada izdeva grāmatu par Grinču, kas ticis izraidīts no pilsētas, kur visi svin Ziemassvētkus. Grinčs vēlas atriebties, izbojājot Ziemassvētku noskaņu pilsētā un nozogot svētku rotājumus un dāvanas.
Rīgas Centrālcietuma notiesātajiem ilgstoši tika solīts līdz Ziemassvētkiem pabeigt 5. korpusa dušas telpas remontdarbus, kuras izmaksas ir "nedaudz" dargākas par nu jau slavu iemantojušo tā saucamo “prezidenta flīģeli” (kura iegādei paredzētā nauda bija 183 921 eiro) – no 230 līdz 250 tūkstošiem eiro.
Jānorāda, ka dušas telpa ir aptuveni 40 m2 kopā ar tualeti un ģērbtuvi. Tās izbūve noris pusgadu, un joprojām nav redzams gals, jo decembrī, neilgi pirms Ziemassvētkiem, kad tika plānots svinīgi atklāt jauno dušas telpu, notika paredzamais, - plīsa viena no karstā ūdens caurulēm tieši dušas telpā, radot bojājumus.
Tas (caurules plīšana) noticis vairākkārt, un cietuma vadības alkatība un vēlme "ieekonomēt" tikai veiksmīgas sakritības dēļ neradīja kaitējumu ieslodzīto veselībai.
Ir saprotama vēlme turpināt senās valsts līdzekļu izsaimniekošanas tradīcijas, veicot dažnedažādus apbūves un remontdarbus par nesamērīgi augstām cenām, tomēr šoreiz Valsts kontrolei būtu jāatver acis un jāsaredz, ka primitīva, no lētākajiem un acīmredzami nekvalitatīviem materiāliem būvēta dušas telpa nevar maksāt ceturtdaļmiljonu!
Gan iekšdarbi, gan ārdarbi veikti nekvalitatīvi, bet ko var gribēt, izmantojot lētākos un attiecīgi pieteiktajai cenai neatbilstošus (nekvalitatīvus) materiālus. Iespējams, publiski paustais izcenojums atbilst labu remontdarbu izmaksām, tomēr faktiskie materiāli un darbi ir zemā līmenī, t.i. acīmredzami kvalitāte neatbilst pieteiktajai cenai, - visu izsaka fakts, ka ārējo cauruļu savienojumu siltināšanai izmantotas segas.
Kārtējo reizi tiek nozagta, tostarp, Jūsu nauda. Un, protams, ieslodzītajiem cietuma vadības neapmierināmās naudas kāres dēļ tika "nozagti" Ziemassvētki, liedzot iespēju nomazgāties normālos apstākļos, jo vēlme "uzvārīties" bija augstāka par visu.
2020. gada sākumā ar šo pašu cietuma vadību priekšgalā tika pabeigti remontdarbi Rīgas Centrālcietuma 3. korpusā (šobrīd tie norisinās cietuma 1. korpusā). Reālās izmaksas nav zināmas, bet, ņemot vērā to, ka remontdarbus pārsvarā veica darbinieki no Vidusāzijas (kuri knapi saprata krievu valodu, kur nu vēl latviski), kā arī remontdarbos izmantoto materiālu kvalitāti, secināms, ka "kāds" neslikti nopelnījis.
Ilustrācijai pakaramie (attēlā), kuri tika iebūvēti katrā kamerā un ir acīmredzami kāda talantīga dizainera darbs vai tomēr pašu ieslodzīto metinātāju kursos darināts izstrādājums tīri praktisko iemaņu veicināšanai, t.i. par brīvu. Bailes iedomāties, cik par šādām piemetinātām skrūvēm esam samaksājuši. Un cik vēl samaksāsim...
Necik senā vēsturē šī pati cietuma vadība, tolaik šiverējot Brasas cietumā, pamanījās pavisam īsu brīdi pirms cietuma slēgšanas veikt remontdarbus veselā korpusā, - acīmredzot slēgt cietumu sliktā stāvoklī nav laba saimnieka cienīgi. Tā pirms cietuma pašas slēgšanas tika pareizi "ieguldīti" vairāki desmiti tūkstošu.
Vai tiešām Valsts kontrole, Iepirkumu uzraudzības birojs un atbildīgā ministrija neredz, kā to degungalā tiek izsaimniekoti un izzagti valsts līdzekļi?! Vai arī šī ir viena no tām jomām, kur vienkārši nekas nav jāredz, jo pīrāgs tiek sadalīts "godīgi" starp pusēm?!
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
