Iesaki rakstu: 
Gribētos beidzot saprast, kas notiek ar mūsu "sabiedrisko televīziju", konkrēti - ar tās ziņu dienestu. Gadiem, gadu desmitiem esmu bijis uzticīgs LTV ziņu skatītājs (jāatzīst, pat tolaik, kad strādāju TV3 ziņās, skatījos - lai salīdzinātu kolēģu/konkurentu veikumu ar mūsējo), taču pēdējie 10 mēneši ir krietni iedragājuši manu ticību šim medijam objektivitātes kontekstā. Jau kopš pirmās krievijas visaptverošā uzbrukuma dienas 24.februārī Ziņu dienests regulāri un sistemātiski sniedz novēlotu, neprecīzu un maldinošu informāciju par karu Ukrainā.
Izņēmums ir tikai ārzemju ziņu redakcija, kuri savu darbu padara perfekti, bet pārējie, kuru pārziņā ir sabiedrības informēšanas funkcija (īpaša tēma ir Ukrainas vietvārdu izrunas lietošana) par tur notiekošo… Nu piedodiet… Es kā cilvēks, kura pārziņā nav pasniegt sabiedrībai objektīvu un savlaicīgu informāciju par kara norisēm, VIENMĒR - un tas attiecas uz katru dienu šo 10 mēnešu garumā -, zinu VISU vairāk, ātrāk un precīzāk nekā jūs, kuru sniegtajai informācijai seko ļoti liela daļa Latvijas sabiedrības.
Kāpēc vispār tapa šis ieraksts? Kulminācija visam bija 30. decembra TV Panorāmas slīdlenta - jo, lai gan portāls lsm.lv līdz vakaram beidzot pacentās izlabot datus uz precīziem (saite uz publikāciju zem šī raksta), panorāmisti joprojām turpināja maldināt sabiedrību.
Ir pašsaprotami, ka kaut viena pa Ukrainu izšauta spārnotā raķete (vai trieciendrons), ja tā sasniedz mērķi, ir pieminēšanas vērta, taču, ja ir vispārzināms, ka izšautas tika 69 raķetes, taču Panorāma ziņo par 120 - tie jau ir meli. Vai arī varbūt teiksiet, ka tāda maznozīmīga kļūdiņa!? Vienkārši tas bija pēdējais piliens - "kļūdīties" par 51 jeb par vairāk nekā 40%. Dariet, lūdzu, kaut ko lietas labā, lai LTV skatītājs turpmāk saņemtu objektīvu informāciju. Paldies, un lai Jums visiem veselība jaunajā gadā. Un Ukrainai uzvaru karā!
Varbūt varat kaut ko darīt lietas labā, lai skatītājs pilnībā nezaudētu ticību sniegtajai informācijai?!
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/visa-ukraina-notikusi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a489225/
Attēlā – LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
