Iesaki rakstu: 
Masu iznīcināšanas līdzekļi šobrīd ļoti atgādina parastus portālus un TV kanālus. Un tie ir selektīvi kā savulaik neitronu bumba. Cilvēks paliek dzīvs, bet saprāta un spriestspējas vairs nav.
Masu mediji lieliski pilda savu lomu, rada bailes, paniku un dezinformāciju, garantē strauju un līganu pāreju no kovidhistērijas pie kara kurināšanas, un kā jau katru pavasari no sniega apakšas izlien visādi viedokļu līderi, sipenieces un citi mošķi. Malā nepaliek arī tie, kas ir pateicību parādā visu laiku lielākajam epidemiologam VVP, kurš vienā setā uzvarēja kovidu, izspiežot to no TV ekrāniem vismaz līdz rudenim. Visi kariņi un pavļuti tā vietā, lai atbildētu uz prokurora jautājumiem par pazudušajiem miljardiem kovidnaudas, tagad zili-zaļi krāsoti, vāc aunu balsis uz nākošajām vēlēšanā.
Mēģināsim apstāties, saprast, kas notiek un restartēties..
Un tātad: viss, ko Jūs redzat un dzirdat, viss, ko Jums rāda varas kanālos un portālos, viss ir nopirkts. Jūs pastāvat milzu neoliberālās matricas rāmjos. Šī ideoloģija, kas šobrīd strauji nobrūnē, ir radījusi un algo Jūsu runājošās galvas, Jūsu redaktorus un NEPLP. Tā ir radījusi šo mediju armiju, ko Jūs apmaksājat, skribentus, Sārta troļlus un viedokļu līderus.
Atcerieties starpību - viņi strādā par naudu, viņiem vienalga par bēgļiem, kariem, LGTB un gendervienlīdzību ar zaļo dīlu, ko viņi reklamē. Un pat puse no viņiem nav geji, kas neciestu hetero un bērnus. Vienkārši tāds darbs – būt pieklājīgam, būt daļai no establišmenta un arī siles.
Un, lai visiem būtu redzama viņu lojalitāte, tā tiek apliecināta katru dienu, atbilstoši vajadzībai.
Tam kalpo avatari, ko šī cienījamā publika lieto savos iemīļotajos Twitteros, nomainot vienu melu simbolu pret otru. Paradoksāli – šie avatari vienmēr satur globālus melus un maldināšanu.
Ja vien sociālie tīkli būtu bijuši attīstītāki, tad arī Dvīņu torņi būtu bijuši visnotaļ populārs avatars, lai nostiprinātu apziņā pirmo globālo baiļu simbolu, kas bija pirmais lieliskais iegansts, lai sāktu uzbrukumu privātajām brīvībām un ļautu legāli kontrolēt pilsoņu naudas plūsmas. Vairs nav šaubu, ka tas bija valsts organizēts terora akts, tomēr izmeklēšanas rezultātus neviens nepārskatīs, kamēr CIP neatvērs arhīvus.
Charlie Hebdo avatars kļuva par pirmo globālo trendu, neskatoties uz vairāk nekā mīklainiem notikuma apstākļiem, un terorisms kā stresa uzturētājs bija aizrullējis. Nevienu neinteresēja, kāpēc intensīva žurnālistu apšaušana redakcijas telpās ilga 20 minūtes, kāpēc ielenktie aizdomās turamie tika nošauti brīdī, kad viņiem beidzās visas patronas. Tiešām neviens negribēja ar viņiem parunāt? Un kāds ļoti augsts Parīzes policijas ierēdnis tovakar nesagribēja vairs dzīvot tālāk un nošāvās, jo bija noskaidrojis MI6 saikni ar teroristu “guļošo šūniņu”.
Atzīmēsim, ka visu šo skaudro notikumu starplaikos bija arī citi sīkumi, kas neizpelnījās globālu līdzjūtību, tika iznīcinātas plaukstošas valstis Tuvajos Austrumos, nobombardēta Dienvidslāvija un izlaupīta Lībija. Līdzjūtība un humānisms izrādījās ļoti selektīvs un vairāk izskatījās pēc neslēpta rasisma, kaut gan kurš spēj to nosodīt, ja mediji visu laiku ir vienās un tajās pašās rokās un viedoklis var būt tikai viens?
Jo neoliberālajai doktrīnai ir svarīgi būt politkorektai, ādas krāsai nav nozīmes. Lībijas karavīri, kurus no helikopteriem apšāva franču un amerikāņu armija, arī bija melni. Bet avataros iekļuva Floids Džordžs, jo bija izteikti melns, nelabvēlīgs, narkomāns un piedevām vēl recidīvists.
Establišmenta cilvēki zina, kas viņiem jādara, pat Brisele var mierīgi gulēt bez priekšā teikšanas.
Es palīdzēšu bēgļiem!!! Nākamais feiks. Es neapstādināšu savu karamašīnu, bet palīdzēšu bēgļiem? F.ck You, Jūs nopietni? Pat ja viņi ierodas no Ziemeļpola un Baltkrievijas? Man ir skrīnšoti no Latvijas, nopietnu cilvēku avatari.
Es vakcinējos!!! Režīma trends brīvprātīgi tiek producēts avataros. Globāla, eksperimentāla, vardarbīga un pilnīgi nedemokrātiska akcija tiek normalizēta caur eliti un viedokļu līderiem. Kārtējo reizi nekādas intereses par realitāti. Pat aklajam nupat skaidri redzama vakcīnu pilnīgā bezjēdzība, redzams, ka tā ir tikai un vienīgi sociālā dresūra. To lieliski demonstrē arī Kariņa valdības vienaldzība pret vīrusa psihozes uzturēšanu, sākoties karam Ukrainā. Cinisma kalngals bija Ukrainas pretkara pasākuma atļaušana, ignorējot pašu izdotos noteikumus. Bet kas gan Kariņam Satversme un Krimināllikums, kurā skaidri teikts, ka LV pilsoņi nekaro svešās valstīs.
Un visbeidzot. Es par Ukrainu! Par kuru Ukrainu?
Kas ir kopīgs visiem šiem avatariem?
To lietotāji demonstrē uzticību Rietumiem un neoliberālajām dogmām. Viņi atbalsta katru šo atsevišķi ņemto globālās dienaskārtības punktu. Vai nu apzināti, vai nu aiz stulbuma un slinkuma domāt. Jo neviens no viņiem pat nemēģināja aizdomāties, ko tas nozīmē valstij, mūsu kopējam labumam. Kaut gan ir redzams, ka mūsu un kolektīvo Rietumu intereses sakrīt arvien mazāk.
Acīmredzama ir Latvijas elites plānotnespēja un administratīvā impotence. Masu mediju stāvoklis vairs neizsauc pat žēlumu. No pagrabiem translējošie “antivakseru sazvērnieki” atšķirībā no labi apmaksātajiem mediju bonzām spēj gna radīt pievilcīgu kontentu, gan arī prognozēt reālo notikumu gaitu vismaz gadu uz priekšu, jo orientējas globālo notikumu mehānikā, ko nevar teikt par oficioziem, kas darbojas stingri noteiktos doktrinālos rāmjos.
Elites degradācijas līmenis šausmina, jo viņu darbībai nevar nebūt rezultātu. Saceltā kara psihoze, mēģinājumi atkal uzbrukt pieminekļiem liek domāt, ka viņi nav iepazinušies ar Latvijas karti un nezina, ka tauta no Jēkabpils uz austrumiem šobrīd ir mentālā komā. Viņi diez vai ir sajūsmā par stingeriem, ko Latvija ir nosūtījusi uz Ukrainu. Un rodas nelabas domas par to, kāpēc mūsu gudrās galvas skrien pa priekšu un piedalās pat LV pilsoņu iesaistīšanā karadarbībā Ukrainā. Proti, viņi ir labi informēti par lietu stāvokli Latvijā, un viņiem daudz labāk patiktu būt par valdību trimdā nekā atbildēt par visu pēdējo 20 gadu laikā sadarīto.
Un, ļoti iespējams, viņi ir dzirdējuši par neformālajiem globālajiem līgumiem par lielvalstu ietekmes sfēru sadalīšanu un valūtas zonu izveidi, kas neparedz sīku, naidīgu izaugumu eksistenci to atbildības zonā. Tāpēc pastāv varbūtība, ka viņiem patiktu aiziet ar mūziku.
Tikai jau garus gadus viņu mūzika nav mūsu mūzika, tāpēc saglabāsim saprātu un cilvēcību, cik ilgi spēsim. Segregācija un rasisms nekad un nekur nav veicinājuši nācijas izaugsmi, vēl jo vairāk, globālu pārmaiņu laikā tas ir tiešs drauds nācijas pastāvēšanai.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
