Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No valdības veidošanas sarunām arvien vairāk paši sevi atstatošie “Apvienotā saraksta” politiķi nevis pilda savu vēlētāju uzstādījumu, bet gan “atstrādā” iepriekš vairākkārt dokumentētās saiknes ar atceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzņēmumiem.

Līdz šim nekas netraucēja “Apvienotajam sarakstam” veidot koalīciju kopā ar “Jauno Vienotību” pēc Saeimas vēlēšanām, un arī pēc Krišjāņa Kariņa paziņojuma par demisiju sākumā šķita, ka “Apvienotais saraksts” turpinās strādāt — tika apspriesti dažādi varianti ar vai bez ZZS, Nacionālās Apvienības, “Progresīvajiem”. Tad vienā brīdī it kā tika saņemts tāds kā neredzams pātagas cirtiens no kaut kurienes, un debates par jaunās valdības sastāvu mirklī kļuva fantasmagoriskas.

“Ko mēs darīsim ar Aivaru Lembergu” — to kā jaunās valdības koalīcijas svarīgāko jautājumu partiju diskusijā “Delfi TV” izvirzīja pārstāvis no “Apvienotā saraksta”, kurā ietilpstošajām partijām ir saskatāma ilggadēja finansiālā saikne ar Rūdolfu Meroni, kas jau pirms trim gadiem atstādināts no “arestētās mantas glabāšanas”.

Saeimas deputāts Igors Rajevs, pazīstams arī kā agrākais “Kremļa kursants” padomju armijā, aizvadītajā piektdienā “Delfi TV” atklāja — “Apvienotais saraksts” prātojot par speciālu “uzraugošu konsultatīvu veidojumu”.

Latvijas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad piedāvā veidot “uzraugošu konsultatīvu veidojumu” vienas konkrētas fiziskās personas “uzraudzīšanai”, pie kam to piedāvā veidot attiecīgie politiskie konkurenti, kuriem partijas vēsturē saskatāmas finansiālas saiknes ar “uzraugāmā” cilvēka tiešo pretinieku.

Premjera amata kandidāte Evika Siliņa uz šādiem “piedāvājumiem” līdz šim saprātīgi klusējusi, neuzskatot tos par apspriešanas vērtiem.

Partiju apvienība pati sevi atbīda no sarunu galda — kāpēc?

Redzot, ka uz šādu priekšlikumu arī citas partijas atbild ar izbrīna pilnu klusēšanu, “Apvienotais saraksts” pats sāka šaubīties un paņēma vairāku dienu pauzi no valdības veidošanas sarunām, savukārt tagad reaģē arvien neloģiskāk. Piemēram, ceturtdien E. Siliņa uz sarunu turpinājumu bija aicinājusi gan ZZS un “Progresīvos”, gan “Apvienoto sarakstu”, savukārt pēdējā Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars atbildējis, ka uz sarunām… nedosies, bet turpināšot “neformālas sarunas par valdības veidošanu”. (Tulkojumā no politiķu valodas uz vēlētāju valodu — noturēs sanāksmes “pa kaktiem”, kamēr pārējās partijas šovasar koalīcijas veidošanas procesu uztur īpaši redzamu, publisku, vēlētājiem uzskatāmu.)

Vienlaikus I. Rajevs vai kāds cits viņa pārstāvētā saraksta politiķis nelika priekšā veidot identisku uzraugošu veidojumu Rūdolfa Meroni ietekmes uzraudzīšanai. Jau vairākkārt rakstīts, ka no attiecīgajiem pienākumiem apgabaltiesas atceltais “arestētās mantas glabātājs” sev uzticētos uzņēmumus iztukšojis un apgrūtinājis ar ķīlām, ko likums īsti neļauj, turklāt ilgstoši atsakās atdot tos glabāšanā valstij, kā paredz tiesas lēmums.

No malas nav redzams, vai visi “Apvienotā saraksta” dalībnieki vispār zina tālāk aprakstītos faktus par to, kā atsevišķiem saraksta biedriem, pie kam tikai vienā no no trim “Apvienotajā sarakstā” ietilpstošajām partijām, piemīt publiski zināmas, jau iepriekš dokumentētas finansiālās saiknes ar R. Meroni kontrolētajām struktūrām.

Iespējams, ka visi “Apvienotā saraksta” dalībnieki nav aizdomājušies, ka neadekvātās darbības, kas attālina sarakstu no dalības jaunajā koalīcijā, tajā skaitā tīšuprātīga nedošanās uz E. Siliņas publiski izziņotajām koalīcijas sarunām — tas viss ir vērsts uz konkrētu iznākumu: ja sarunu rezultātā neizdodas panākt tikai dažām atsevišķām personām vēlamo rezultātu attiecībā uz A. Lembergu, tad otrs vēlamais variants ir vispār izjaukt “Apvienotā saraksta” iespējas strādāt Ministru kabinetā, lai tā vietā no Saeimas opozīcijas varētu turpināt klaigāt par “ZZS ietekmi”. Tas būtu noderīgi R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem (lai valsts tā arī nesaņemtos izpildīt tiesas lēmumu tos beidzot pārņemt no R. Meroni un atņemt tam “sili”), taču ne pašam “Apvienotajam sarakstam” vai tā elektorātam.

Kandidāts saņēmis naudu no “Kālija Parka”

“Apvienotajā sarakstā” viena no sastāvošajām partijām ir Latvijas Reģionu Apvienība, kas pagājušogad Saeimas vēlēšanās Kurzemē ar piekto numuru pieteica Aivi Landmani, kurš kā darbavietu norādīja SIA “Ventspils Port Services”. Aivis Landmanis kopā ar brāli Ivaru ilgus gadus bija Ventspils domes deputāti, vienlaikus būdami nodarbināti Rūdolfa Meroni kontrolētos uzņēmumos, kas turpina atrasties R. Meroni kontrolē par spīti faktam, ka R. Meroni jau 2020. gada augustā tiesa atcēla no “arestētās mantas glabātāja” posteņa. Piemēram, 2019. gadā abi brāļi bija nopelnījuši attiecīgi 66 tūkstošus un gandrīz 52 tūkstošus eiro no R. Meroni tieši vai pastarpināti kontrolētajām struktūrām, kamēr alga domē tolaik abiem bija teju 10 reizes mazāka — attiecīgi 5142 un 5279 eiro.

Sākot no 2013. gada, A. Landmanis algā no R. Meroni kontrolētās AS “Kālija Parks” saņēmis 36 tūkstošus latu, bet vēl 47,9 tūkstošus togad saņēmis no AS “Ventbunkers” ar atzīmi “u.c. ienākumi”. Nākamajā gadā “Kālija Parka” maksātā alga pārvērtusies 51 tūkstotī eiro, 2015. gadā tā bijusi vairs “tikai” 40 tūkstoši eiro, toties 10 tūkstošu algu sākusi maksāt SIA “Ventspils Port Services”. Kopš nākamā gada A. Landmaņa alga šajā firmā atgriezusies ierastajā 51 tūkstoša līmenī, tādai paliekot visus turpmākos gadus līdz pat A. Landmaņa zaudējumam pēdējās pašvaldību vēlēšanās un izkrišanas no Ventspils domes līdz ar brāli Ivaru.

Kā rāda partiju finansēšanas datubāze KNAB mājaslapā, A. Landmanis gadu gaitā partijām iemaksājis vairākkārt. Ziedojis arī brālis — kopā viņi ziedojuši vismaz 22 tūkstošus eiro.

Skaitļi vienlaikus parāda, kādi ir bijuši A. Landmaņa profesionālās darbības rezultāti. Laikā, kad viņš strādāja “Kālija Parkā” par “komercdarbības konsultantu”, kālija terminālā kravu apjoms kritās gadu no gada, kamēr A. Landmanis no tā saņēma apaļus 3000 latus mēnesī. Tikmēr darbinieku skaits “Kālija Parkā” samazinājās no 145 strādājošajiem līdz 10 (!) nodarbinātajiem.

Brīdī, kad pārkrautais kālija apjoms terminālā nokritās līdz sliktākajam rādītājam vēsturē — 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā, A. Landmanis beidzot no “komercdarbības konsultanta” posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt “Kālija Parkam” savas “konsultācijas komercdarbībā”, kravu apjoms trīskāršojās līdz 380 tūkstošiem tonnu! (Protams, arī tāds skaitlis ir ļoti tālu no “Kālija Parka” projektētās 7,5 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā.)

Pat šobrīd lietotais apvienības nosaukums “Apvienotais saraksts” nāk no Ventspils vietējās politikas: tur sarunvalodā un medijos šādā vārdā uz katrām pašvaldību vēlēšanām (vismaz kopš 2009. gada) tiek dēvēti saraksti, kuros kandidē daudzi R. Meroni kontrolē esošu uzņēmumu darbinieki un kurus ar milzu finansēm atbalsta attiecīgās kompānijas. Pašvaldību vēlēšanu likums neļauj domes vēlēšanās pieteikt tieši šādu apvienības nosaukumu (tur apvienību nosaukumiem, kas pretendē uz katru pašvaldību, lai nejauktu vēlētājiem galvas, obligāti jāsastāv tikai no to veidojošo partiju oficiālajiem nosaukumiem, tāpēc startēja saraksts zem vārda “Jaunā VIENOTĪBA, Politiskā partija Latvijas Reģionu Apvienība”), taču terminu “Apvienotais saraksts” nekas nekavē lietot Saeimas vēlēšanās.

Apmaksāti viltus tēriņi partijnieka firmām

Jāpiezīmē, ka A. Landmaņa naudas saņemšana no R. Meroni kontrolē esošiem uzņēmumiem nav vienīgā dokumentētā saikne starp “Apvienotā saraksta” dalībnieci LRA un R. Meroni interesēm. Labi zināmas norādes jau iepriekš sniedza A. Pūpola dokumentālā filma “Ietekmētājs”. Tajā A. Pūpols dokumentēja saiknes starp tobrīd vēl neatcelto “arestētās mantas glabātāju” un politiķiem, iznākumā nonākot pie secinājuma, ka R. Meroni ir atzīstams par oligarhu — piepildās visas klasiskās pazīmes: kontrole pār milzu biznesiem, ietekme uz medijiem un slepena “vajadzīgo” politiķu finansēšana.

Ansis Pūpols filmā vispirms atgādina, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru īpašnieki ir politiķi, un tad turpina: “Nu mums kļuvis zināms par vēl plašāku ietekmēšanu: [Šveices] advokāts maksājis arī Latvijas Reģionu Apvienības vadītāja Daiņa Liepiņa firmām […]. Nauda gājusi arī uz aizdomīgām SIA, kuru valdēs atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādījušies Latvijā,” ziņoja filmas autors.

Formālais maksājumu pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana “Ventbunkera” vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. Valsts ieņēmumu dienests noskaidrojis, ka tur “Ventbunkera” reklāma parādījusies neesot. Filmā intervēts viens no bijušajiem “Ventbunkera” valdes locekļiem Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzējis aizdomīgus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau liecinājis KNAB.

Viens no visinteresantākajiem momentiem — konstatēti maksājumi no “Ventbunkera” uz Ozolnieku mazpilsētas ledus halli vismaz 37 tūkstošu eiro apmērā. Nauda skaitīta it kā par “Ventbunkera” reklāmas izvietošanu ledus hallē, taču — tāpat kā gadījumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda “Ventbunkera” reklāma Ozolniekos parādījusies nav: “Kā liecina VID izmeklēšana, Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.”

D. Liepiņš divas reizes braucis pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmīga: R. Meroni pie galda vienatnē strauji izdzēris veselu pudeli un “atlūzis”. Par otro nekas netiek paskaidrots.

Plašāks apskats par filmu “Ietekmētājs” līdz ar saiti uz A. Pūpola darbu:

https://www.pietiek.com/raksti/ansis_pupols_meroni_atzistams_par_oligarhu

Novērtē šo rakstu:

64
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...