Iesaki rakstu: 
VID ģenerāļa Kaspara Podiņa (attēlā) draudziņš Mārtiņš Saule, izmeklētājs no Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP), ar kuru K. Podiņš ir kopā "strādājis" Finanšu policijas laikos Kurzemē, laikam bija "izpelnījies" saņemt kādu summiņu par nezināmiem darbiņiem.
K. Podiņš ar NMPP izmeklēšanas daļas vadītāju Kristīni Prusaku-Brinkmani kā radošas personas nolēma - kāpēc gan nevarētu puisi virzīt valsts prēmijai 10 000 eiro apmērā par... Dinaz kriminālprocesā par labu valstij konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Domāts, darīts!
Taču sanāca misēklis, jo arestētā nauda tika atzīta par noziedzīgi iegūtu un ieskaitīta valsts budžetā laikā, kad procesa virzītāja bija Karīna Plaude! Bet nu - moš prokaķit! Nē, tomēr ņe prokaķilo!
Rezultātā Valsts ieņēmumu dienestā uzsākta dienesta pārbaude, jo faktiski nozagti budžeta līdzekļi. Bet nu lieta ir jānorok, šaubu nav, jo K. Prusaka un K. Podiņš ir vajadzīgi atslēgas cilvēki! Rezultātā Inga Brutāne un Santa Garanča domā, kā šo lietiņu smuki paslaucīt zem tepiķa, - interesanti tikai, vai VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme zina, kas viņai būs jāparaksta.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
