Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau otro vai trešo nedēļu masu medijos nerimstas partijas KPV LV premjera amata kandidāta Alda Gobzema izmisīgie PR centieni. No sākuma cerēju, ka Gobzema kunga populisma pietiks tikai uz pāris intervijām un reklāmrakstiem, taču, kā izrādās, esmu pamatīgi kļūdījies un priekšvēlēšanu pulvera šajā kungā ir krietni vairāk, nekā biju paredzējis iepriekš.

Lai nerunātu aplinkus, teikšu uzreiz – es Aldim Gobzemam ticu tikpat daudz, cik pašreizējās elites pārstāvjiem. Tas ir – necik. Turklāt pēdējo nedēļu KPV LV masveidīgā piarēšanās manā gadījumā ir devusi pretēju efektu, un ticība Gobzema kunga teiktajam ir sarukusi līdz nullei. Vēl jo vairāk, esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Gobzema kunga populisma stāv nevis viņš pats un vēlme strādāt sabiedrības labā, bet gan atsevišķu politisko grupējumu intereses.

Gobzema aktivitāšu patiesos mērķus var iedalīt divos līmeņos – taktiskajā un stratēģiskajā. Katrā no tiem ir savi ieguvēji un savi zaudētāji.

Pirmajā līmenī galvenie ieguvēji un Gobzema PR kampaņas pasūtītāji visticamāk ir ar banku ABLV saistītas personas. To mērķis visticamāk ir izmantot Gobzemu kā instrumentu, lai diskreditētu valsts lielās finanšu institūcijas (FKTK, Finanšu ministriju un maksātnespējas nozari kā tādu). ABLV mērķis labākajā gadījumā ir panākt bankas likvidācijas procesa atcelšanu vai vismaz nodrošināt sev izdevīgu maksātnespējas procesu.

Par ABLV galveno ruporu šajā informācijas kampaņā ir kļuvis kādreiz respektablais izdevums „Dienas Bizness”, kas baņķieru pretiniekus bombardē ar nievājošām karikatūrām un Gobzema komentāriem par maksātnespējas nozarē valdošo bardaku. Tā visa rezultātā „Dienas Biznesa” saturs nu jau kādu laiku atgādina politiskās propagandas piemērus no deviņdesmitajiem („Šķēle pret Lembergu” un „Šķēle pret Panteļējevu” utml.).

Šajā kampaņā tieši iesaistīta ir arī „Dienas Biznesa” vadība un žurnālists Sandris Točs. „Dienas Bizness” kopš 2015.gada novembra pieder bijušajiem AS „Diena” padomes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim Maršānam. Laikrakstam jau kādu laiku nav nekādas saistības ar plašāk zināmo „Dienu”, un tā redakcijas politiku nosaka abi iepriekšminētie kungi.

Svārpstons ir cieši saistīts ar „Rīgas Tirdzniecības ostu” (praktiski pieder Šlesera un Šķēles ģimenēm), kā arī ar vairākiem tranzīta nozares uzņēmumiem – „Baltijas Tranzīta Serviss”, „Kravu Ekspedīcija”, „Riga Coal Terminal”, „Riga Fertilizer Terminal”, „Rīgas Ostas Elevators” u.c. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas jūras tranzīta nozarē ir liela t.s. oligarhu ietekme, bet kopš Nila Ušakova varas nostabilizēšanās Rīgā – arī partijas „Saskaņa” ietekme.

Otrs „Dienas Biznesa” īpašnieks Jānis Maršāns agrāk ir bijis Aināra Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Sociālajos tīklos atrodamā informācija liecina, ka pašlaik Maršāns ir arī Gvatemalas goda konsuls Latvijā. Papildus ieņemamajiem amatiem Maršāns ir atsācis arī publicista karjeru, piemēram, „Dienas Biznesa” redaktora slejās izplatot sazvērestības teorijas, ka Latvijas mediju telpa atrodas ASV kontrolē. Starp citu, Maršāna komentārus un citus „Dienas Biznesa” rakstus ar prieku atgremo arī vietējie prokremliskie mediji, piemēram, vesti.lv un press.lv.

ABLV un Gobzema PR kampaņas galvenais īstenotājs taktiskajā līmenī gan nav pats Maršāns, bet ar partiju „Saskaņa” saistītais žurnālists Sandris Točs.

Toča kungs jau kopš 90.gadu beigām Latvijas žurnālistu aprindās ir izcēlies ar diezgan lielu toleranci pret pasūtījuma rakstiem. Agrāk, strādājot laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”, viņam nebija nekādu problēmu atklāti lobēt oligarhu intereses, savukārt kopš 2014.gada viņš ir uzskatāms par pilntiesīgu „Saskaņas” cilvēku. 2014.gada 10.februārī žurnālists kļuva par Nila Ušakova preses sekretāru, bet jau gadu vēlāk „Rīgas namu pārvaldniekā” bija izkārtojis siltu vietiņu savam dēlam Mārtiņam.

Šeit varētu likt punktu un no Ušakova rokas puiša Toča veikli pārlēkt uz Gobzema PR kampaņas ieguvējiem stratēģiskajā līmenī – partiju „Saskaņa”.

Otrajā un, manuprāt, svarīgākajā līmenī galvenie ieguvēji no Gobzema PR kampaņas ir partija „Saskaņa”. Ušakova un kompānijas mērķis šajā gadījumā ir radīt šķelšanos latviskajās partijās, diskreditēt tās latviešu elektorāta vidū un dot iespēju „Saskaņai” sevi prezentēt kā nosvērtu un stabilu partiju, kas nav iejaukta valdošās elites korupcijas shēmās. Šo ir vērts paanalizēt mazliet ciešāk.

Pirmkārt, Gobzema publiskie paziņojumi ir nekas vairāk kā ūdens liešana. Pat, ja aiz tiem stāv reāli fakti, Aldim nav, ar ko tos atbalstīt, un tas nemaz nav viņa interesēs. Gobzema patiesais mērķis ir sacelt pēc iespējas lielāku informatīvo troksni ap pašreizējām varas partijām, kurā varētu veikli pazust un palikt nepamanīta jebkāda „Saskaņu” diskreditējoša informācija.

Otrkārt, maksātnespējas administratoru skandālā ir ievilktas tikai latviskās partijas – „Nacionālā apvienība”, „Vienotība” un pat līdz šim pie varas stūres netikusī JKP. Visās šīs partijas ir iepriekš paudušas skaidru pārliecību, ka pēc vēlēšanām nesadarbosies ar „Saskaņu”. Salīdzinot ZZS un „Latvijas Attīstībai” savās attiecībās ar „Saskaņu” vismaz kuluāros ir bijušas daudz pielaidīgākas. Savukārt pats Gobzems ir norādījis, ka viņa pārstāvētajai KPV LV nekādu „sarkano līniju” koalīcijas dibināšanai vispār nav.

Treškārt, KPV LV Latvijas politiskajā spektrā aizvien atklātāk sāk tuvināties „Saskaņai” un tās potenciālajam elektorātam. Jau iepriekš biju minējis, ka Gobzema kungs savā Facebook profilā ir sācis komunicēt ar vēlētājiem krievu valodā. Šonedēļ viņa pārstāvētā partija ir lauzusi jaunu barjeru un noorganizējusi veselu diskusiju, kas ir veltīta t.s. krievu skolu jautājumam.

Diskusija tika aizvadīta šī gada 18.jūnijā T/C „Galleria Riga” mākslas galerijā „Happy Art Museum”. Starp citu, „Happy Art Museum” ir iecienīta vieta Latvijas krievu kopienas pārstāvju neformālai sanākšanai. Piemēram, 2016.gadā galerijā tika demonstrēta filma par Vladimiru Vaškeviču „Uzbrukums valstij”, pasākumā toreiz piedalījās arī viens no prominentākajiem Kremļa interešu pārstāvjiem Eiropā – Andrejs Mamikins.

Gobzema kunga personīgajā Facebook profilā un grupā „Русское образование в Латвии” dalību pasākumā apsprieda vairākas personas, kas ir saistītas ar nesenajiem krievu skolu aizstāvības protestiem un atsevišķos gadījumos atklāti lobē Kremļa intereses Latvijā.

Piemēram, par KPV LV organizēto diskusiju interesi pauda Drošības policijas gada pārskatos regulāri iekļautais Boriss Zeļcermans, interneta veikala „SuperPutin.lv” dibinātāja un Kremļa propagandas sižetu aktrise Nataļja Rusinova, krievu skolu aizstāve Irina Smorigo, kas protesta akciju laikā ir manīta ar plakātu, kas apgalvo, ka Latvijā notiek „krievu izglītības holokausts”, kā arī Drošības policijas redzeslokā nonākušie protestu organizētāji Degi Karajevs un Jevgēņija Krjukova. Krjukovu šī gada 2.maijā drošībnieki pat esot „operatīvi aizturējuši”.

Starp citu, arī „Saskaņa” pēdējās nedēļās ir papildinājusi savas rindas ar krievu skolu aktīvistiem Konstantīnu Čekušinu un Drošības policijas gada pārskatos iekļauto Margaritu Dragili. Acīmredzot KPV LV un „Saskaņa” ir nolēmuši kopīgiem spēkiem pacīnīties par Latvijas Krievu savienības elektorātu.

Līdz ar to esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Alda Gobzema un KPV LV pēdējo nedēļu publiskajām aktivitātēm stāv nevis viņu pašu labā griba, bet ietekmīgi politiski un ekonomiski grupējumi, kuriem viņi ir tikai satelītprojekts savu interešu izbīdīšanai.

Pagaidām izskatās, ka KPV LV tiks piešķirta „Saskaņas” mazā brāļa loma. Visticamāk tas tiks darīts pēc Krievijas vadošās partijas „Vienota Krievija” parauga, kas savās interesēs izmanto opozīcijā esošo Liberāldemokrātu partiju ar Vladimiru Žirinovski priekšgalā. Nepieciešamības gadījumā šie sistēmiskās opozīcijas suņi var pacelt balsi un apriet tos, kuri apdraud viņu saimnieku. Latvijas gadījumā šādu politiskās kontroles modeli ir sākusi pārņemt „Saskaņa”, kur Žirinovska loma ir atvēlēta Gobzemam, bet aprejamie ir latviskās partijas, kas apdraud „Saskaņas” nokļūšanu valdībā.

Novērtē šo rakstu:

217
153

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...