Kā „SEB bankai” roku rokā ar nolaidīgu tiesnesi izdevās tikt pie prettiesiska sprieduma uz viltotu dokumentu pamata
Pietiek lasītājs01.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2006.gada jūnijā uz Īrijas pilsoņa vārda a/s SEB banka Alūksnes filiālē tiek noformēta ZELTA kredītkarte, kuru SEB banka nekautrējoties 2006.gada jūnijā izsniedz Intaram Berkulim, kurš par tās saņemšanu parakstās, bet 2008.gadā, to atjaunojot, izsniedz to NEZINĀMAI PERSONAI, ko apstiprina SEB bankas pārstāvis 2021.gada 29.aprīļa tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kā arī apstiprina valsts policijas rokrakstu ekspertīzes EKSPERTU ATZINUMS, kurā ir SECINĀJUMS:
Parakstu John Patric Mc Grath vārdā paziņojumā par VISA GOLD kredītkartes izdošanu, datēta ar 05.09.2008., nav izpildījis John Patric Mc Grath, bet kāda cita persona.
Ļoti labi zinot, ka uz īra vārda noformētā kredītkarte NEKAD nav izsniegta īram, a/s SEB banka nekautrējoties 2011.gada 9.septembrī Rīgas rajona tiesā ceļ prasību pret Īrijā dzīvojošo īru par iztērētās kredītlīnijas un procentu, kopsummā LVL 8 467,24 EUR piedziņu, atļaujoties vēl melot un rakstveidā norādīt tiesai, ka dokumenti, kas ir latviešu valodā, īram nav jātulko, jo viņš PĀRVALDA LATVIEŠU VALODU.
Civillietā Nr.C33501711 Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa 2014.gada 27.februārī pieņem lēmumu par a/s SEB banka prasības pret Mc Grath John Patric atstāšanu bez izskatīšanas, to motivējot ar to, ka:
Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja saskaņā ar Latvijas Republikas saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības normām lieta NAV PIEKRIITĪGA Latvijas tiesai.
2000.gada 22.decembra Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 16.panta 2.punkts nosaka, ka cita līgumslēdzēja puse var ierosināt tiesvedību pret patērētāju tikai tās dalībvalsts tiesā, kurā ir patērētāja domicils.
Tiesa uzskata, ka atbildētājs John Patric McGrath ir atzīstams par patērētāju un minētais izriet no paša pieteikuma nosaukuma – Pieteikums kredītkartes līguma noslēgšanai fiziskām personām. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs kā fiziska persona kredītkarti ir ņēmis komercdarbībai.
Ņemot vērā iepriekš minēto un 2000.gada 22.decembra Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 16.panta 2.punktu, ir atzīstams, ka a/s SEB banka prasības pieteikums pret John Patric McGrath ir pieņemts, PĀRKĀPJOT PIEKRITĪBAS NOTEIKUMUS.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 222.pantu a/s SEB banka ir tiesīga no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.
Lēmums ir stājies likumīgā spēkā, un saskaņā ar CPL 5.p.5.d., 203.p.3.d. bija un ir saistošs a/s SEB banka.
Neskatoties uz augstāk norādīto, a/s SEB banka 2015.gada 16.novembrī ATKĀRTOTI vēršas Rīgas rajona tiesā ar PILNĪGI ANALOĢISKU a/s SEB bankas prasību, tajā apzināti NEnorādot faktu par šīs pašas prasības iesniegšanu Rīgas rajona tiesā 2011.gadā un lietā pieņemto nolēmumu, kā arī faktu, ka 2006.gadā kredītkarte, kas atjaunota 2008.gadā, tikusi izsniegta Intaram Berkulim, kurš to apliecina arī 2021.gada 29.aprīļa tiesas sēdē civillietā C33583918, un 2008.gadā tika izsniegta NEIDENTIFICĒTAI PERSONAI, kas noteikti nebija persona – īrs, uz kura vārda šī zelta kredītkarte bija noformēta.
Pamatojoties uz ATKĀRTOTI Rīgas rajona tiesā iesniegto SEB banka prasību, tiek ierosināta civillieta Nr.C33624815, kura atkal nonāk tiesneses E.Stivriņas lietvedībā, - viņa šo prasību 2014.gadā atstāja bez izskatīšanas.
2016.gada 8.decembrī viņa to izskata mutiskā procesā BEZ PUŠU, tajā skaitā a/s SEB banka piedalīšanās, 2016.gada 8.decembrī pieņemot lietā spriedumu par a/s SEB banka prasības apmierināšanu, parāda pamatsummas 9 976,13 euro, tiesas izdevumu 615,59 euro, kopā 10 591,72 euro piedziņu no Īrijas pilsoņa John Patric McGrath a/s SEB banka labā.
Daļa no šīs naudas summas ir jau piedzīta no Īrijas pilsoņa John Patric McGrath a/s SEB banka labā, neskatoties uz to, ka 2018.gada 1.augustā tika uzsākts kriminālprocess.
2019.gada 25.jūlijā tiek lūgts Rīgas rajona tiesas tiesnesei Elitai Stivriņai atcelt Rīgas rajona tiesas 2016.gada 8.decembra spriedumu lietā Nr.C33624815 sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un izskatīt šo lietu no jauna.
Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses Elitas Stivriņas 2019.gada 1.oktobra lēmumu civillietā Nr.C33624815 tiek noraidīts atbildētāja pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, to pamatojot ar faktu, ka atbildētājam John Patric Mc Grath tiesvedības laikā esot bijis zināms, ka a/s SEB banka savu prasību pret viņu pamato ar 2008.gada 5.septembra paziņojumu par kredītkartes saņemšanu, ko nav parakstījis John Patric Mc Grath.
Tieslietu ministrija savā 2019.gada janvāra atbildē ir norādījusi, ka vairs nav iespējams pret tiesnesi Elitu Stivriņu ierosināt disciplinārlietu sakarā ar disciplinārās atbildības noilguma iestāšanos, pati Elita Stivriņa ar savu 2019.gada 1.oktobra lēmumu ir skaidri norādījusi, ka nevēlas labot savu nolaidību, kas pieļauta 2016.gadā, 2016.gada 8.decembrī civillietā Nr.C33624815 pieņemot prettiesisku spriedumu, kas ne tikai balstīts uz faktiski viltota rakstveida pierādījuma par kredītkartes izsniegšanu īram, bet pieņemts apzināti pārkāpjot tiesību normas par lietas piekritību, ko Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa pati bija norādījusi likumīgā spēkā esošajā 2014.gada 27.februāra lēmumā civillietā C33501711, kas ierosināta pēc a/s SEB banka pilnīgi identiska prasības pieteikuma pret Īrijā dzīvojošo Īrijas pilsoni John Patrc McGrath.
Līdz šim neviena no mūsu valsts amatpersonām, tajā skaitā tām, kuru nolaidības rezultātā ir pieņemts prettiesiskais spriedums, nav gatava veikt kādas darbības, lai a/s SEB banka tiktu saukta pie atbildības un tiktu atcelts prettiesiskais spriedums, kas pieņemts faktiski uz viltotu dokumentu pamata, a/s SEB banka ļoti labi zinot un pat nekautrējoties to skaļi paziņot tiesai, ka SEB banka NEKAD nav izsniegusi Īrijas pilsonim John Patric McGrath uz viņa vārda a/s SEB banka Alūksnes filiālē noformēto zelta VISA kredītkarti, zinot, ka Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par svešas kredītkartes lietošanu, ļaujot Latvijai pasaulē kļūt slavenai ar to, ka Latvijā esošajās bankās ir atļauts izsniegt kredītkartes jebkurai trešajai personai, ja tā ir cieši saistīta ar bankas attiecīgās filiāles vadītāju.
Šajā gadījumā a/s SEB banka Alūksnes filiāles vadītājs A.Aizups kopš 2005.gada bija Latvijā labi pazīstamā Intara Berkuļa pilnvarotā persona, caur tiesu piedzenot izlietoto bankas kredītlīnijas summu no personas, uz kuras vārda ir kredītkarte noformēta, nevis kurai šī kredītkarte ir tikusi izsniegta vai kura to ir lietojusi.
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
