Kā sievas vēlme zīmēties sociālajos tīklos var piebeigt Aivara Draudiņa vēl nesākušos politisko karjeru
Pietiek lasītājs05.05.2025.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Apvienotais saraksts Ropažu novadā pirmsvēlēšanu kampaņā uzsver savu kandidātu profesionalitāti un godīgumu, aicinot vēlētājus izdarīt pareizo izvēli. Saraksta augšgalā ir Aivars Draudiņš, kurš vēlas ieņemt Ropažu novada domes priekšsēdētāja amatu. Aivars Draudiņš ir šī brīža Siguldas novada pašvaldības izpilddirektors, kurš atrodas ilgstošajā prombūtnē, tas ir uz slimības lapas.
Latvijas Jātnieku federācijas sēdes video Aivars Draudiņš ir redzams ar aizlīmētu kaklu, no kā ir noprotams, ka viņam nesen veikta kāda medicīniska manipulācija. Tomēr cilvēki, kas kādreiz ir pabijuši slimnīcās, zina, ka mēdz būt arī tādas manipulācijas, pēc kurām pacients jau tajā pašā vai nākamajā dienā tiek izrakstīts un diezgan ātri ir spējīgs arī strādāt.
Šaubas par Aivara Draudiņa slimības lapas pamatotību izsauca viņas sievas Agneses Pabērzas-Draudiņas (Viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību pārraudzības nodaļas vecākā eksperte) sociālajā tīklā Facebook izvietotās bildes, kurās viņa ir redzama, baudot atpūtu Francijā. Cilvēki varētu teikt, ka Agnese jau varēja doties atpūsties arī bez vīra, kas tur liels? Tomēr acīgākie Agneses RayBan saulesbriļļu atspulgā ir atšifrējuši arī cilvēku, kas viņu ir fotografējis – bez šaubām, tas ir neviens cits kā viņas pašas vīrs Aivars.
Un tagad ir jāuzdod pamatots jautājums: vai Aivars Draudiņš atrodas uz slimības lapas nepamatoti vai vienkārši neievēro ārstu norādījumus?
Ne pirmais, ne otrais variants īsti nav labs. Ja Aivars Draudiņš nepamatoti izmanto slimības lapu, tad viņš ir izkrāpis no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slimības pabalstu, kas jau draud ar kriminālatbildību. Ja Aivars Draudiņš vienkārši neievēro ārstu nozīmētu režīmu un sievas spiedienā dodas uz Franciju, tad viņu var sagaidīt lielas veselības likstas un kandidāts var nenodzīvot līdz vēlēšanām, kas nav gudri no sievas Agneses puses, ja vien Aivara dzīvība nav apdrošināta ar iespaidīgu apdrošināšanas prēmiju.
Kā pauž paši Apvienotā saraksta kandidāti, Ropažu novadam izvēle ir – IZVĒLE nebalsot par Aivaru Draudiņu, lai neiegrābtos kārtējā blēdīgajā priekšsēdētājā.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
