Kā šīs valsts vara, izmantojot viltu un melus, un savu resursu pārsvaru, manipulē ar sabiedrisko domu
Kaspars Kaspars09.11.2025.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Mītiņš Doma laukumā tikai lieku reizi parādīja, cik viegli var radīt ilūziju par "vienotu sabiedrības viedokli", kad šim mērķim tiek piesaistīti milzīgi valsts resursi un izspēlēti emocionāli atmodas laika scenāriji. Visu acu priekšā tika uzburta realitāte, kurā tikai šķietami visa sabiedrība, domā vienādi, bet tie, kas domā citādi, - tiek pasludināti par sabiedrības apdraudējumu. Tieši tā strādā šo ideoloģijas ieviesēju masu pārvaldes tehnoloģijas - ar prasmīgu manipulēšanu ar cilvēku uztveri, apziņu un emocijām.
Šis bija spilgts piemērs tam, kā šīs valsts vara, izmantojot viltu un melus, un savu resursu pārsvaru, manipulēja ar sabiedrisko domu, cenšoties piešķirt šim pasākumam pēc iespējas lielāku un atmiņā ilgāk paliekošu nokrāsu. Pietrūka laikam tikai himna, pastalas un "mēs esam diženi, un mēs esam vareni". Tikai šādas propogandas īstenotāji acīmredzot nenojauš, ka ļoti daudziem cilvēkiem (daudz vairāk, nekā viņiem to patiktu atzīt) viņu rīcības motīvi un manipulācijas metodes jau sen ir pilnīgi skaidras un viegli nolasāmas, un tas viss bija tikpat lēti, kā nesenā mērkaķošanās uz brīvībai uzceltā pieminekļa.
Šis viss esot bijis pret vardarbību. Kad šī valsts ir izrādījusi rūpi par vardarbībā cietušajiem? Kad tā ir atbalstījusi ģimenes, kā veicinājusi demogrāfiju, neskaitot šeit ievazātās tūkstošiem studējošo kurjeru bandas? Un kā ar valsts šobrīd īstenoto vardarbību pret tradicionāli domājošo sabiedrības vairākumu, kuri šo visu redz pavisam citādi, pret ģimenēm ar bērniem, kuru vecāki nevēlas, ka viņu bērni skolās un bērnudārzos tiek programmēti un morāli traumēti ar nebināro un plūstošo dzimumu mācībām? Neviens no šiem jautājumiem šīs valsts atbildīgajām iestādēm nekad nav interesējis. Bet tagad viena konvencija to visu izmainīšot.
Tieši pateicoties šai ideoloģijai, kas šajā zemē tika mērķtiecīgi un ar valsts laipnu gādību ievazāta jau vairākus gadus atpakaļ, aizbildinoties ar "aizskarto mazākuma" interešu aizsardzību, var sagaidīt, ka vardarbība ģimenēs nevis samazināsies, bet gluži pretēji – pieaugs! Jo šīs ideoloģijas galvenais uzdevums ir pēc iespējas pamatīgāk saputrot Cilvēku - jo īpaši jaunās paaudzes - izpratni par to, kas ir dabiskais dzimums. Ka dabiski ir iespējami tikai divi dzimumi - Vīrietis un Sieviete, un nekas cits. Tā vietā viņi piedāvā kaut ko pavisam nenoteiktu, staipāmu un pretdabisku, ko viņi ir nosaukuši par sociālo dzimumu.
Viņu cīņa nav pret vardarbību, bet gan par savām tiesībām uzspiest savu ideoloģiju tradicionāli domājošajiem, un izjaukt vai vismaz ietekmēt šo dabisko uzstādījumu sabiedrības apziņā. Tas ir kā apziņas vīruss, kuram ir pavisam citi uzdevumi un kuram nav pat attālas saistības ar cīņu pret vardarbību pret sievietēm, kas ir tikai šī projekta fasādes daļa.
Tomēr, lai arī kā viņi to nesauktu, lai ko viņi sev negribētu piešūt vai nogriezt, Dabas likumus apmānīt vai izmainīt nevienam neizdosies. Divi dzimumi ir neapstrīdams Dabas likums, kurš ir pastāvējis tūkstošgades pirms šīs ideoloģijas rašanās un pastāvēs arī pēc tās, lai cik dīvaini tas kādam neliktos. Dabiskā programma vienmēr būs spēcīgāka par šo propogandu, un tie, kuri iestāsies pret to, ātrāk vai vēlāk saskarsies ar sekām - fiziskajā vai mentālajā līmenī, vai abos kopā. Acīmredzot, arī šo "vērtību" pieredzei mūsu sabiedrībai ir jāiziet cauri.
Izpratnei par katra dzimuma lomu un uzdevumiem sabiedrībā ir būtiska nozīme un galvenais pamats tam, lai nākotnē varētu veidoties normāli (dabiski) domājoša un uz attīstību vērsta sabiedrība. Šo saprast un apzināties nav nemaz tik grūti. Lai gan, iespējams, tas ir daudz sarežģītāk, nekā izrēķināt, ka Stambulas koncencijas ratifikācija ir notikusi, rupji pārkāpjot Satversmes 68.pantu, un ka tās aizsegā šajā zemē būs jāuzņem vēl papildus "demogrāfijas veicinātāji", kuri pēc tam varēs brīvi pasludināt sevi par vardarbībā cietušajiem, un vēl saņemt šīs valsts aizsardzību. Aptuveni tā tas ir ieplānots. Bet kuram tad tas interesē? Tāpat, kuram interesē, ka valstīs, kurās šī koncencija ir jau sen ieviesta, vardarbības statistika ir būtiski pieaugusi?
Ko darīt un kā reaģēt sabiedrības vairākumam, attiecībā pret kuru šis viss tiek vērsts? Saglabāt iespējami vēsu prātu par visu notiekošo, neatbildēt uz provokācijām un turpināt turēt godā ģimenes vērtības, pat ja tās nesaskan ar šīs valsts pārņemtajām Eiropas "vērtībām".
Lai arī cik skaļš būtu troksnis ap mums, brīvās gribas likums nav atcelts. Katram ir dota iespēja izvēlēties — vai sekot šīs ideoloģijas propagandai, vai būt tam, kurš pats izvēlas un nosaka savu virzienu.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
