Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Latvijā ir zemi nodokļi, zems nodokļu slogs” – pēdējos desmit gadus tādas frāzes esam regulāri dzirdējuši no bijušajiem valsts prezidentiem, no ministriem, arī no Saeimas deputātiem. Tomēr pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām viņi iemācījušies jau pareizāk formulēt šo frāzi - Latvijā kopējais nodokļu slogs attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Kāpēc ir zemākie nodokļu ieņēmumi, kāds tam pamats, - viņi to nespēj ne izskaidrot, ne aprēķināt un vienkārši norāda uz lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ēnu ekonomikas pamatcēloņus nevar noteikt.

Taču Latvijā ir viena no lielākajām PVN likmēm pārtikai pasaulē, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokļi un viena no lielākajām elektroenerģijas cenām...

Faktiski visās pasaules valstīs ienākumiem tiek piemērotas progresīvas nodokļu likmes, - izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arī Latvijā. Pie mums pastāv plakanie jeb regresīvie nodokļi - it kā ir ieviesta progresivitāte, kas ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.

Progresīva nodokļa nodokļu sistēma ir sociāli taisnīga, novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē, kur mazo algu saņēmēji maksā mazāk un savukārt lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk.

Lai veiktu kādas nodokļu izmaiņas, ir jāizvērtē esošais nodokļu slogs. Latvijā ir noteikti 15 nodokļi un 115 valsts un pašvaldības nodevas. Nodokļu likmju lielumu ir pētījis ASV ekonomists A.Lafērs, un viņš ir aprēķinājis likumsakarību starp nodokļu likmēm un ieņēmumiem valsts budžetā. Ir apstiprināta hipotēze – jo lielāks nodokļu slogs, jo mazāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, un otrādi. Pēc šīs hipotēzes var noteikt optimālo nodokļu slogu valstī. Šo ekonomikas teoriju māca jau vidusskolā.

Valdība vēl no 2014.gada nav noteikusi iedzīvotāju minimālo sociālo ienākuma līmeni, nav aprēķināts kopējais nodokļu slogs, kas ir svarīgs ekonomikas pamats visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanai ilgtermiņā. Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, tāpēc arī šādi aprēķini netiek veikti. Var pieņemt, ka Finanšu ministrijas darbiniekiem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību.

Latvijā darba algai 1000 eiro apmērā tiek piemērota IIN likme 20%, sociālās iemaksas ir 35,49%, un tiek piemērots mazs diferencētais neapliekamais minimums, efektīvā nodokļu likme ir 42,6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai summai ir vien 7,78%. Latvijā darbaspēka nodokļi darba algai 1000 eiro ir lielākie Eiropas Savienībā.

Šobrīd Latvijā minimālā alga ir noteikta 430 eiro apmērā, kur indivīds bez apgādājamiem saņem atalgojumā uz rokas 366 eiro, valsts nodokļos iekasē 170 eiro, taču kopsummā ar darbaspēka nodokļiem šī summa ir 536 eiro.

2021. gadā valdība plāno noteikt minimālo algu 500 eiro apmērā, kur darba ņēmējs uz rokas saņems 428 eiro, valsts nodokļos iekasēs 190 eiro, un minimālās algas kopsumma ar darbaspēka nodokļiem būs 618 eiro.

Efektīvā nodokļa likme būs 30,7%, kas nav ekonomiski pamatota, un tā būs viena no lielākajām Eiropas Savienībā šādai summai. Salīdzinājumam Īrijā, samaksājot nodokļos 190 eiro, darba ņēmējs uz rokas saņem vairāk kā 1200 eiro. Ekonomiski pamatots nodokļu apmērs minimālajai algai pašreiz būtu 80 eiro, kur uz rokas darba ņēmējs varētu saņemt 456 eiro!

Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu pašdarbība tūkstošiem iedzīvotāju novedīs galējā nabadzībā.

Ir ekonomiski pierādīts, ka strauja minimālās algas celšana noved pie ekonomikās neefektivitātes, palielinās bezdarbs un nabadzība. Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie valsts vidējas algas. Piemēram, minimālā alga Eiropā nav noteikta Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā un Somijā. Šajās valstīs ir vismazākais mazo algu saņēmēju īpatsvars.

No ekonomiskā viedokļa tieši “minimālā alga” ir viens bremzējošajiem faktoriem valsts tautsaimniecības attīstībā un īpaši reģionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmējdarbības formas veikšanā. Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.

Valstī 2019.gadā bija tikai 23 721 uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza 145 tūkstošus eiro gadā, un šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 61,68 miljardi eiro, kas bija 95,1% no kopējo ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita (Firmas.lv dati). 3 miljardu eiro neto apgrozījumu veidoja 64 279 mazās uzņēmējsabiedrības, kurās bija nodarbināti 65% no visiem valstī uzņēmumos strādājošajiem. 2020.gada otrajā ceturksnī minimālo darba algu vai mazāk saņēma 118,3 tūkstoši darba ņēmēju.

Darba devējiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. Valdība plāno nākošgad no mazo algu saņēmējiem budžetā nodokļos papildus iekasēt ap 120 miljoniem eiro. Nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus likvidēt.

Savukārt valdība ir lēmusi samazināt nodokļu slogu lielo algu saņēmējiem, kas pārsniedz 62 800 eiro gadā, samazināt IIN likmi par 0,4% un solidaritātes nodokļa likmi, palielināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 1800 eiro.

Vidējā darba alga mediānā neto aprēķinā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnī bija 660 eiro. Ar nākamo gadu minimālā alga uz rokas būs 428 eiro, un tā būs ekonomiski nepamatota ienākumu procentuālā attiecība. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patēriņa cenas, būs lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reģionos, un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu sadalē, kas veicinās iedzīvotāju skaita mazināšanos, sāksies nākamais cikls - slimnīcu un skolu slēgšanā!

Minimālās algas celšanas pamata mērķis ir palielināt ienākumus ierēdņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar vidējo darba algas lielumu. Tā 2022. gadā viņu atalgojums palielināsies vidēji par 300 – 500 eiro mēnesī, bet ar nākamo gadu Ministru prezidenta alga būs 5055 eiro, ministru algas palielināsies līdz 4798 eiro. 2018. gadā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie saņēma atalgojumā 3,8 miljardus eiro, un jau 2019. gadā viņi saņēma 4,2 miljardus eiro, liecina CSP dati.

K.Kariņa valdības plānotais nodokļu reformas virziens ir vienāds ar iepriekšējās M.Kučinska valdības veidoto reformu, jo to veidoja tie paši Finanšu ministrijas darbinieki. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšējo nodokļu reformu bija negatīvs. Komisijas eksperti norādīja, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai bijuši maznozīmīgi un, tieši otrādi, palielināja ēnu ekonomiku un iedzīvotāju nevienlīdzību ienākumu pārdalē. Arī Fiskālās disciplīnas padome un Satversmes tiesa norādīja, ka nodokļu reforma nav nesusi būtiskus rezultātus ienākumu plaisas mazināšanā.

2017.gada 1.jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padome saistībā ar 2018.gada nodokļu reformu nosūtīja valdībai vēstuli, kurā uzņēmēji norādīja: „Ministru kabineta pieņemtās nodokļu politikas pamatnostādnes neatbilst valsts ekonomikas reālajai situācijai, un tās nesasniegs abus galvenos noteiktos mērķus – sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības attīstību.” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padome bija aprēķinājusi, ka, palielinot minimālo algu līdz 430 eiro, valsts reģionos tiks likvidēti aptuveni 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu, bez darba atstājot ap 60 000 cilvēku.

Trīs gadu laikā pēc bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas reģionos ir būtiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmējdarbības formas. Viena no tām ir tā saucamie “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmējdarbību, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka Latgalē šajā laika periodā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 40 tūkstošiem.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latgalē bija 425 tūkstoši iedzīvotāju. Demogrāfs Ilmārs Mežs paredz: “Latgales reģionā 2030.gadā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums. Ja 2015.gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad 2030.gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāju.”

Ar regulāro nodokļu palielināšanu valdība veido nelabvēlīgu dzīves vidi reģionos. Jau tagad 40% Latgales iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas, liecina CSP dati. Nodokļi tiek palielināti proporcionāli izbraukušo iedzīvotāju skaitam. Varētu izveidot noteiktu algoritma programmu “Nodokļu slogs – Iedzīvotāju skaits”, ar kuru var aprēķināt, kā, palielinot nodokļu slogu, var mazināt iedzīvotāju skaitu. Pamatojoties uz K.Kariņa valdības piedāvāto nodokļu reformu, var paredzēt, ka 2030.gadā Latgalē paliks vien 120 tūkstoši iedzīvotāju.

Valdība izdomā visdažādākos argumentus, lai kārtējo reizi palielinātu nodokļus (sociālās iemaksas, videi draudzīgs autotransports utt. Varbūt arī būs nodoklis “Par neko”. Tikko Satiksmes ministrijas ierēdņi mēģināja ieviest Latvijā “Kubas automašīnu parka” modeli, kur iedzīvotāji pārvietojas ar 50 gadu vecām automašīnām.

Nav nekāda ekonomiskā pamata celt nodokļu likmes, jo pašreiz kopējais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmējiem pārsniedz 70% no ienākumiem. Darba ņēmēju, tiešo nodokļu maksātāju, kas maksā sociālos nodokļus un ģenerē visu nodokļu masu, valstī ir vien 400 tūkstoši! 90% no visiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem ir nodrošinājuši tikai 7 tūkstoši uzņēmumi.

Lai valsts tautsaimniecība pārietu jaunā ekonomikas attīstības fāzē, ir jāveic tikai divi samazinājumi:

- Valsts sabiedriskais sektors (2020.gada 2.ceturksnī 283 815 darbavietas) ir jāsamazina līdz vidējam ES līmenim, un, šos darbiniekus integrējot privātajā sektorā, fiskālais efekts sastādītu ap 2 miljardiem eiro!

- Jāsamazina darbaspēka nodokļi līdz ES līmenim, ieviešot Eiropas līmeņa progresīvo nodokļu likmes, (1) atsakoties no diferencētā IIN neapliekama minimuma, nosakot fiksēto neapliekamo minimumu 840 eiro apmēra visiem darba ņēmējiem, ieviest sociālo iemaksu diferencējumu, noteikt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes likmes no 12% līdz 40%.

Bet Latvijā paliek absurdais nodokļu politikas virziens – tas ir ekonomiskais analfabētisms vai tīša tautsaimniecības sabotāža?

Abbott, Lewis F. Statutory Minimum Wage Controls: A Critical Review of their Effects on Labour Markets, Employment, and Incomes. ISR Publications, Manchester UK, 2nd. edn. 2000. ISBN 978-0-906321-22-5. [1]

Attēlā - padomju preses publikācija par komjaunieti-proletārieti Jāni Reiru.

Novērtē šo rakstu:

218
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...