Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Latvijā ir zemi nodokļi, zems nodokļu slogs” – pēdējos desmit gadus tādas frāzes esam regulāri dzirdējuši no bijušajiem valsts prezidentiem, no ministriem, arī no Saeimas deputātiem. Tomēr pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām viņi iemācījušies jau pareizāk formulēt šo frāzi - Latvijā kopējais nodokļu slogs attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Kāpēc ir zemākie nodokļu ieņēmumi, kāds tam pamats, - viņi to nespēj ne izskaidrot, ne aprēķināt un vienkārši norāda uz lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ēnu ekonomikas pamatcēloņus nevar noteikt.

Taču Latvijā ir viena no lielākajām PVN likmēm pārtikai pasaulē, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokļi un viena no lielākajām elektroenerģijas cenām...

Faktiski visās pasaules valstīs ienākumiem tiek piemērotas progresīvas nodokļu likmes, - izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arī Latvijā. Pie mums pastāv plakanie jeb regresīvie nodokļi - it kā ir ieviesta progresivitāte, kas ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.

Progresīva nodokļa nodokļu sistēma ir sociāli taisnīga, novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē, kur mazo algu saņēmēji maksā mazāk un savukārt lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk.

Lai veiktu kādas nodokļu izmaiņas, ir jāizvērtē esošais nodokļu slogs. Latvijā ir noteikti 15 nodokļi un 115 valsts un pašvaldības nodevas. Nodokļu likmju lielumu ir pētījis ASV ekonomists A.Lafērs, un viņš ir aprēķinājis likumsakarību starp nodokļu likmēm un ieņēmumiem valsts budžetā. Ir apstiprināta hipotēze – jo lielāks nodokļu slogs, jo mazāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, un otrādi. Pēc šīs hipotēzes var noteikt optimālo nodokļu slogu valstī. Šo ekonomikas teoriju māca jau vidusskolā.

Valdība vēl no 2014.gada nav noteikusi iedzīvotāju minimālo sociālo ienākuma līmeni, nav aprēķināts kopējais nodokļu slogs, kas ir svarīgs ekonomikas pamats visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanai ilgtermiņā. Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, tāpēc arī šādi aprēķini netiek veikti. Var pieņemt, ka Finanšu ministrijas darbiniekiem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību.

Latvijā darba algai 1000 eiro apmērā tiek piemērota IIN likme 20%, sociālās iemaksas ir 35,49%, un tiek piemērots mazs diferencētais neapliekamais minimums, efektīvā nodokļu likme ir 42,6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai summai ir vien 7,78%. Latvijā darbaspēka nodokļi darba algai 1000 eiro ir lielākie Eiropas Savienībā.

Šobrīd Latvijā minimālā alga ir noteikta 430 eiro apmērā, kur indivīds bez apgādājamiem saņem atalgojumā uz rokas 366 eiro, valsts nodokļos iekasē 170 eiro, taču kopsummā ar darbaspēka nodokļiem šī summa ir 536 eiro.

2021. gadā valdība plāno noteikt minimālo algu 500 eiro apmērā, kur darba ņēmējs uz rokas saņems 428 eiro, valsts nodokļos iekasēs 190 eiro, un minimālās algas kopsumma ar darbaspēka nodokļiem būs 618 eiro.

Efektīvā nodokļa likme būs 30,7%, kas nav ekonomiski pamatota, un tā būs viena no lielākajām Eiropas Savienībā šādai summai. Salīdzinājumam Īrijā, samaksājot nodokļos 190 eiro, darba ņēmējs uz rokas saņem vairāk kā 1200 eiro. Ekonomiski pamatots nodokļu apmērs minimālajai algai pašreiz būtu 80 eiro, kur uz rokas darba ņēmējs varētu saņemt 456 eiro!

Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolīšanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu pašdarbība tūkstošiem iedzīvotāju novedīs galējā nabadzībā.

Ir ekonomiski pierādīts, ka strauja minimālās algas celšana noved pie ekonomikās neefektivitātes, palielinās bezdarbs un nabadzība. Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie valsts vidējas algas. Piemēram, minimālā alga Eiropā nav noteikta Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā un Somijā. Šajās valstīs ir vismazākais mazo algu saņēmēju īpatsvars.

No ekonomiskā viedokļa tieši “minimālā alga” ir viens bremzējošajiem faktoriem valsts tautsaimniecības attīstībā un īpaši reģionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmējdarbības formas veikšanā. Reģionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus.

Valstī 2019.gadā bija tikai 23 721 uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza 145 tūkstošus eiro gadā, un šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 61,68 miljardi eiro, kas bija 95,1% no kopējo ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita (Firmas.lv dati). 3 miljardu eiro neto apgrozījumu veidoja 64 279 mazās uzņēmējsabiedrības, kurās bija nodarbināti 65% no visiem valstī uzņēmumos strādājošajiem. 2020.gada otrajā ceturksnī minimālo darba algu vai mazāk saņēma 118,3 tūkstoši darba ņēmēju.

Darba devējiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. Valdība plāno nākošgad no mazo algu saņēmējiem budžetā nodokļos papildus iekasēt ap 120 miljoniem eiro. Nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus likvidēt.

Savukārt valdība ir lēmusi samazināt nodokļu slogu lielo algu saņēmējiem, kas pārsniedz 62 800 eiro gadā, samazināt IIN likmi par 0,4% un solidaritātes nodokļa likmi, palielināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 1800 eiro.

Vidējā darba alga mediānā neto aprēķinā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnī bija 660 eiro. Ar nākamo gadu minimālā alga uz rokas būs 428 eiro, un tā būs ekonomiski nepamatota ienākumu procentuālā attiecība. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patēriņa cenas, būs lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reģionos, un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu sadalē, kas veicinās iedzīvotāju skaita mazināšanos, sāksies nākamais cikls - slimnīcu un skolu slēgšanā!

Minimālās algas celšanas pamata mērķis ir palielināt ienākumus ierēdņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar vidējo darba algas lielumu. Tā 2022. gadā viņu atalgojums palielināsies vidēji par 300 – 500 eiro mēnesī, bet ar nākamo gadu Ministru prezidenta alga būs 5055 eiro, ministru algas palielināsies līdz 4798 eiro. 2018. gadā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie saņēma atalgojumā 3,8 miljardus eiro, un jau 2019. gadā viņi saņēma 4,2 miljardus eiro, liecina CSP dati.

K.Kariņa valdības plānotais nodokļu reformas virziens ir vienāds ar iepriekšējās M.Kučinska valdības veidoto reformu, jo to veidoja tie paši Finanšu ministrijas darbinieki. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšējo nodokļu reformu bija negatīvs. Komisijas eksperti norādīja, ka pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai bijuši maznozīmīgi un, tieši otrādi, palielināja ēnu ekonomiku un iedzīvotāju nevienlīdzību ienākumu pārdalē. Arī Fiskālās disciplīnas padome un Satversmes tiesa norādīja, ka nodokļu reforma nav nesusi būtiskus rezultātus ienākumu plaisas mazināšanā.

2017.gada 1.jūnijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padome saistībā ar 2018.gada nodokļu reformu nosūtīja valdībai vēstuli, kurā uzņēmēji norādīja: „Ministru kabineta pieņemtās nodokļu politikas pamatnostādnes neatbilst valsts ekonomikas reālajai situācijai, un tās nesasniegs abus galvenos noteiktos mērķus – sociālās nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības attīstību.” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padome bija aprēķinājusi, ka, palielinot minimālo algu līdz 430 eiro, valsts reģionos tiks likvidēti aptuveni 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu, bez darba atstājot ap 60 000 cilvēku.

Trīs gadu laikā pēc bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas reģionos ir būtiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmējdarbības formas. Viena no tām ir tā saucamie “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmējdarbību, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka Latgalē šajā laika periodā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 40 tūkstošiem.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latgalē bija 425 tūkstoši iedzīvotāju. Demogrāfs Ilmārs Mežs paredz: “Latgales reģionā 2030.gadā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums. Ja 2015.gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad 2030.gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāju.”

Ar regulāro nodokļu palielināšanu valdība veido nelabvēlīgu dzīves vidi reģionos. Jau tagad 40% Latgales iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas, liecina CSP dati. Nodokļi tiek palielināti proporcionāli izbraukušo iedzīvotāju skaitam. Varētu izveidot noteiktu algoritma programmu “Nodokļu slogs – Iedzīvotāju skaits”, ar kuru var aprēķināt, kā, palielinot nodokļu slogu, var mazināt iedzīvotāju skaitu. Pamatojoties uz K.Kariņa valdības piedāvāto nodokļu reformu, var paredzēt, ka 2030.gadā Latgalē paliks vien 120 tūkstoši iedzīvotāju.

Valdība izdomā visdažādākos argumentus, lai kārtējo reizi palielinātu nodokļus (sociālās iemaksas, videi draudzīgs autotransports utt. Varbūt arī būs nodoklis “Par neko”. Tikko Satiksmes ministrijas ierēdņi mēģināja ieviest Latvijā “Kubas automašīnu parka” modeli, kur iedzīvotāji pārvietojas ar 50 gadu vecām automašīnām.

Nav nekāda ekonomiskā pamata celt nodokļu likmes, jo pašreiz kopējais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmējiem pārsniedz 70% no ienākumiem. Darba ņēmēju, tiešo nodokļu maksātāju, kas maksā sociālos nodokļus un ģenerē visu nodokļu masu, valstī ir vien 400 tūkstoši! 90% no visiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem ir nodrošinājuši tikai 7 tūkstoši uzņēmumi.

Lai valsts tautsaimniecība pārietu jaunā ekonomikas attīstības fāzē, ir jāveic tikai divi samazinājumi:

- Valsts sabiedriskais sektors (2020.gada 2.ceturksnī 283 815 darbavietas) ir jāsamazina līdz vidējam ES līmenim, un, šos darbiniekus integrējot privātajā sektorā, fiskālais efekts sastādītu ap 2 miljardiem eiro!

- Jāsamazina darbaspēka nodokļi līdz ES līmenim, ieviešot Eiropas līmeņa progresīvo nodokļu likmes, (1) atsakoties no diferencētā IIN neapliekama minimuma, nosakot fiksēto neapliekamo minimumu 840 eiro apmēra visiem darba ņēmējiem, ieviest sociālo iemaksu diferencējumu, noteikt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes likmes no 12% līdz 40%.

Bet Latvijā paliek absurdais nodokļu politikas virziens – tas ir ekonomiskais analfabētisms vai tīša tautsaimniecības sabotāža?

Abbott, Lewis F. Statutory Minimum Wage Controls: A Critical Review of their Effects on Labour Markets, Employment, and Incomes. ISR Publications, Manchester UK, 2nd. edn. 2000. ISBN 978-0-906321-22-5. [1]

Attēlā - padomju preses publikācija par komjaunieti-proletārieti Jāni Reiru.

Novērtē šo rakstu:

223
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...