Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrs Sprūds pārvērtis aizsardzības resoru par viņa personiskā PR kantori, kur tiek veikti šaubīgi iepirkumi un nekompetentie, iespējams korumpētie, Sprūda padomnieki izsaimnieko aizsardzības budžetu.
Sprūds melo, ka Latvijā veidojot „dronu armiju”. Tādas nav – visi to zina. Sprūds melo par dronu koalīcijas mazspēju – iztērēti miljoni, bet Ukrainai piegādāti daži tūkstoši droni. Sprūds meloja par „Shahed” drona nenotriekšanu. Sprūds un taisnība neiet roku rokā.
Sprūds savu padomnieku U.Norīti iekārtoja par militārās industrijas vadītāju, kurš kopā ar Sprūda padomnieku V.Savicki organizē sarunātos iepirkumus. Sprūds ar Savicki par neadekvāti dārgu naudu pērk SIA „Belss” dronus. Tur izkūst „dronu koalīcijas” miljoni, kas nesasniedz Ukrainas karalaukus un krievu tankus.
Sprūda biroju vada Jevgēņijs Rjaščenko-Šaraks. Aizdomīgs personāžs, kurš tāpat kā Antoņina Ņenaševa bija „saskaņietis” un tad kļuva „progresīvs”. Rjaščenko joprojām uztur siltus kontaktus ar prokremliski orientētām personām no „Saskaņas”, „Latvijas krievu savienības”, bet pirms tam strādāja ministrijas Krīzes vadības departamentā. Kā tādiem iedod pielaides?
Kā tiek dāļāta nauda savējiem? Rjaščenko-Šaraka sieva Anita (iepriekš strādāja ministrijā) strādā uzņēmumā „Frankenburg Technologies”, kas pilnīgi dīvainā veidā par „pētniecību” dabūja daudzus miljonus EUR no ministrijas. Nevis par gatavu produktu, ko mēs varētu novērtēt, bet par „pētniecību”. Norītis/Savickis sakārtoja. Kur ir KNAB un Valsts kontrole?
Ministrijas parlamentārā sekretāre ir bijusī „Delnas” vadītāja L.Gātere, kura ir kvēla teroristiskās organizācijas „Hamas” atbalstītāja. Viņas izpratne par aizsardzību ir apaļa nulle, bet viņa par Sprūda „padomnieci” iekārtoja savu draudzeni no „Delnas”, kura ir tikpat „kompetenta” aizsardzības jautājumos. Kāpēc nepašlenderēt valsts naudu – kurš mums ko izdarīs?
Sprūds par nodokļu maksātāju naudu ir iekārtojis sev 3 (!!!) personiskos PR speciālistus, kuru darbs ir katru dienu slavināt Sprūdu. Vispār mediji varētu papētīt sakarību starp kādu ļoti zināmu PR aģentūru, kura apkalpo „Progresīvos” un kurai veicas pasmelties no aizsardzības budžeta. Bet tā jau tāda pati „sakritība” kā uzņēmuma „Frankenburg Technologies” gadījumā.
Nedēļas nogalē Singapūrā notika ievērojams aizsardzības/drošības forums, kuru apmeklēja liela daļa NATO valstu aizsardzības ministru. Sprūds tur nebija un nepārstāvēja LV drošības intereses, jo viņš tajā laikā skraidīja pa „Progresīvo” pašvaldību vēlēšanu aģitācijas teltīm. Sajutāt aizsardzības ministra prioritātes?
Kā ziņo dažādi izlūkdienesti, tad Eiropa ir pāris gadu attālumā no kara ar KF un mēs būsim uz frontes līnijas. Mūsu aizsardzību šobrīd „vada” nekompetenti un visticamāk arī korumpēti pašlabuma meklētāji, kam nospļauties par valsts drošību. Kā mēs varam justies droši, ja šādi cilvēki „gatavo” valsti iespējamam karam?
Ja premjere E.Siliņa un Valsts prezidents E.Rinkēvičs nerīkosies un neatlaidīs Sprūdu, tad kādus secinājumus varam izdarīt? Siliņai savs krēsls un mistiskā „valdības stabilitāte” ir svarīgāka par valsts drošību, bet Rinkēvičs turpinās likt smukas bildītes soc tīklos un X stundā pavēstīs „es palikšu savā vietā, bet jūs palieciet savā”. Vēsture atkārtosies?
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
