Kā strādā „Juraša brigāde”: primitīvi, bet pagaidām efektīvi
Pietiek lasītājs24.09.2023.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Bijusī KNAB darbiniece, tagadējā prokurore Madara Griķe, viņas izbijusī kolēģe, tagadējā advokāte Alla Barbaša, kas agrāk bija pazīstama ar uzvārdu Juraša, viņas visu veidu partneris Aleksandrs Berezins, tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana, par sadarbību ar krievu specdienestiem aizturētais „uzņēmējs” Igors Bobirs, - Jura Juraša „brigāde” dažādās kombinācijās turpina darboties primitīvi, bet efektīvi, un par šīs darbības izpausmēm pienāk aizvien vairāk jaunas informācijas.
Nesen Pietiek lasītājiem bija iespējams noskatīties no pirmā acu uzmetiena ne tik vienkārši izprotamu, taču patiesībā – ļoti zīmīgu, pat skandalozu video, kurā redzamās personas bija Rīgas rajona tiesas tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža, kā arī jau pieminētās prokurore M. Griķe un bēdīgi slavenā J. Juraša nu jau bijusī dzīvesbiedre, kādreizējā Rīgas brīvostas darbiniece, advokāta A. Berezina bērna māte A. Barbaša.
Video bija redzams, kā prokurore M. Griķe, ieraugot, ka tiesas zālē atrodas „nevēlami” cilvēki, tāpat kā tiesnese un advokāte A. Barbaša gluži vienkārši aizbēg uz citu zāli. Tas jau tāpat izskatās, maigi izsakoties, dīvaini, bet vēl savdabīgāki ir šīs „aizbēgšanas” apstākļi un ticamie iemesli.
Toreiz tika norādīts, ka šaurās aprindās ir labi zināma zvērināta tiesu izpildītāja E. Balasanjana, par kuras attiecībām ar to pašu J. Jurašu un „izpalīdzēšanu” viņam ir dzirdēts diezgan bieži, - viņa sava „saimnieka” uzdevumā cenšas tikt pie notiesātā uzņēmēja Mohammada Gulami ģimenes īpašumiem, un tāpat „komandā” ir arī cilvēki, kuri, darbojoties organizētajā grupā, uzpērk izsolāmos īpašumus par niecīgām cenām, lai pēc tam jau tos laistu apritē.
Saistībā ar šo interesanto video tika vēstīts, ka tieši pēc tiesu izpildītājas „lūguma”, protams, iesaistoties A. Barbašai un prokurorei M. Griķei, kurai ir arī sava loma bēdīgi slavenajā M. Gulami Vecrīgas viesnīcas lietā, bija sasaukta tiesas rīcības sēde, lai „savējo” lokā, bez garām runām paveiktu tiesu izpildītājai nepieciešamos priekšdarbus un „sagatavotu augsni”.
Taču kompanjones sagaidīja nepatīkams pārsteigums, - nez no kurienes tiesas zālē bija uzradies cilvēks no malas, un tas nu nevienai no iesaistītajām personām galīgi nebija vajadzīgs. „Neērtā” situācija tika atrisināta vienkārši – gan tiesnese, gan arī kompanjones no tiesas zāles, kurā oficiāli bija nolikta sēde, vienkārši aizbēga, lai savas tumšās lietas kārtotu jau tālāk no nevēlamām acīm.
Centieni „par sviestmaizi” tikai pie M. Gulami īpašumiem vēl turpinās, un te vietā ir aprakstīt gadījumu, kurā iesaistīts pašlaik iesēdinātais J. Juraša „kompanjons” I. Bobirs un kurš uzskatāmi rāda – kādas tieši metodes izmanto šī „Juraša brigāde”. Primitīvas, bet vismaz pagaidām efektīvas.
Runa ir par kādu nekustamo īpašumi – zemi ar 2007. gadā ekspluatācijā nodotu privātmāju Ropažu pagasta Gaidās, Strazdu ielā. Kā rāda zemesgrāmata, 2010. gadā to par 175 tūkstošiem latu iegādājas kāds 1967. gadā dzmis Oļegs K.
Taču tad, kā gadījies, kā ne, ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.marta lēmumu īpašums Oļegam K. tiek atņemts, un to savā īpašumā par krietni mazāku summu – 137 tūkstošiem, turklāt jau eiro, nevis latu iegūst kāda neko neizsakoša SIA „4B1”.
Savukārt pēc tam paiet nedaudz vairāk nekā pusgads, un īpašumu jau par gandrīz 100 tūkstošiem lielāku summu – 232 tūkstošiem eiro iegādājas cita tikpat nepazīstama SIA „RC7 Group”.
Kā notiek īpašuma nonākšana „4B1” rokās? Zemesgrāmata pastāsta tikai to, ka lietā ir bijis iesaistīts bēdīgi slavenais tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un kāds mistisks 1973. gadā dzimis kungs vārdā Dans Vāvers, kam par labu Oļegs K. pāris gadus pirms mājas atņemšanas sadomājis nostiprināt 250 000 eiro lielu hipotēku, kā runā zinoši cilvēki, lēmumu piepalīdzot izdarīt nu jau nelaiķim Genādijam Vaļaginam.
„Lursoft” dati rāda, ka SIA „4B1” vienīgais īpašnieks ir vēl viens mazāk zināms „astoņkāja” pārstāvis – bijušā Valsts robežsardzes priekšnieka, ģenerāļa Gunāra Dāboliņa dēls Jānis Dāboliņš.
Taču vēl ineresantāks ir tālākais šī īpašuma pircējs – SIA „RC7 Group” iepriekšējais nosaukums ir bijis „Ekonomiskās drošības aģentūra”, un tajā 25% pieder kādam Aleksandram Rjabikinam, bet 75% - tam pašam J. Juraša kompanjonam I. Bobiram.
Neoficiāla informācija liecina, ka naivajam Oļegam K. no īpašuma „likumīgā” ceļā palīdzējusi atbrīvoties kā reiz advokāte Alla, tolaik vēl uzvārdā Juraša, un te arī „puzle” saliekas – izmantojot advokātes „padomus”, vienam muļķim tiek atņemta māja ar zemi, kas pēc maksimāli īsas īpašnieku ķēdītes izmantošanas nonāk... J. Juraša kompanjona īpašumā.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
