Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" no 2021. gada 23. janvāra līdz 2021. gada 24. janvārim laikaposmā no plkst. 22:00 līdz plkst. 05:00 bija aizliegts atrasties un pārvietoties ārpus savas dzīvesvietas.
Ievērojot šo aizliegumu, R.K. 2021.gada 24. janvārī atradās kopā ar savu dzīvesbiedri savā dzīvoklī. Starp R.K. un viņa dzīvesbiedri izvērsās sadzīviska rakstura strīds. Strīda karstumā tika paceltas balsis. Uz to noreaģēja kaimiņi, izsaucot policiju. Policijai ierodoties, strīds jau bija norimis.
Norādot uz nepieciešamību pārbaudīt R.K. personību, policijas darbinieki lūdza iznākt no dzīvokļa un sekot viņiem uz policijas dienesta mašīnu. R.K., pildot policijas darbinieku likumīgās prasības, devās tiem līdz. Pēc personības pārbaudes R.K. varēja doties atpakaļ uz dzīvokli. Nekādi protokli R.K. klātbūtnē sastādīti netika, kā arī netika prasīts rakstīt paskaidrojumu.
2021. gada marta vidū R.K. saņēma no zvērināta tiesu izpildītāja vēstuli, kurā norādīts, ka R.K. esot jāsamaksā sods EUR 2000 apmērā un papildus EUR 431 sprieduma izpildes izdevumi. Sods esot piemērots par MK rīkojuma pārkāpumu t.i. R.K. 2021. gada 24. janvāri esot atradies ārpus savas dzīvesvietas, bet tas esot bijis aizliegts.
Tā kā R.K. nebija saņēmis nekādus lēmumus, viņš vērsās Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirknī, lūdzot paskaidrot notikušo un izsniegt administratīvā pārkāpuma lietas materiālus. Materiālus R.K. saņēma tikai pēc soda piemērošanas 2021. gada 12. aprīlī. Jāpiebilst, ka 400 soda naudas vienības (€2000 euro) ir maksimālais iespējamais naudas sods par šādu pārkāpumu.
Neskatoties uz to, ka policijas darbinieki izteica prasību iznākt no dzīvokļa un doties uz policijas dienesta mašīnu, pakļaušanās policijas darbinieku prasībām tika pavērsta kā komendantstundas pārkāpums. Policijas darbinieki ir gājuši vēl tālāk - falsificējuši pārkāpuma lietas materiālus un viltojuši rokrakstu/parakstu.
Tā, piemēram, no ziņojuma par pārkāpumu izriet, ka policijas darbinieki veikuši kontroles pasākumus (patrulējuši ielas) un konstatējuši, ka R.K. atrodas ārpus savas dzīvesvietas (pie mājas), nevis devušies uz izsaukumu par konfliktu. Pārkāpums esot konstatēts 2021. gada 24. janvārī plkst. 01:45. Savukārt no aizturēšanas protokola izriet, ka R.K. esot ticis aizturēts un plkst. 01:45 jau atradies VP Rīgas Kurzemes iecirknī.
Jānorāda, ka R.K. netika aizturēts un vests uz iecirkni. Policijas darbinieki aizturēšanas protokolā (kurš ticis sastādīts iecirknī) norāda, ka R.K. ir atteicies parakstīt protokolu, bet protokolā atrodams it kā R.K. rakstīts paskaidrojums. Savukārt pie atbildības saucamās personas paskaidrojumu un apliecinājumu R.K. esot parakstījis.
Kā norādīts iepriekš, tad R.K. nav ticis aizturēts/aizvests uz policijas iecirkni, tāpat R.K. nav parakstījis vai atteicies parakstīt protokolus vai citus dokumentus, tas nav ticis piedāvāts. Līdz ar ko minētie paraksti un rokraksts paskaidrojumā tika viltoti. Minētie apstākļi protams ir viegli pārbaudāmi, piemēram, apskatot izsaukumu žurnālu, policijas dienesta auto videoierakstus, policijas iecirkņa videoierakstus u.c.
Vai tik tiešām valsts ir tik nabadzīga un Covid-19 iztukšota, ka policijai tiek dots uzdevums "pelnīt" kā vien ienāk prātā!? Papildus jānorāda, ka lēmums par maksimālā naudas soda piemērošanu (R.K. nav bijis iepriekš administratīvi sodīts) ticis pieņemts vien 50 (02:39) minūtes pēc it kā konstatētā pārkāpuma, t.i. steigā, nedodot iespēju aizstāvēties un/vai pieaicināt aizstāvi.
Likumā "Par policiju" ir teikts: "Policijas galvenais pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem nodarījumiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.. Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību."
Bet kā jau tas ir ierasts Latvijā, likumā jābūtīgais/vēlamais arī šoreiz nesakrīt ar reāli esošo. Kauns, tiešām kauns....
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
