Iesaki rakstu: 
Svētdien noklausījos un noskatījos, kā neizdevies Latvijas Futbola federācijas vadītājs un neveiksmīgais provinces advokāts, pašlaik iekšlietu ministra amatu ieņemošais Sandis Ģirģens melo par savu rīcību pēc tam, kad kļuva zināms par viņa it kā pārraudzītās, bet faktiski piesegtās Valsts robežsardzes vadītāja Gunta Pujāta aizturēšanu un atzīšanu par aizdomās turēto.
Šis ir precīzi tas, ko S. Ģirģenam jautāja un ko viņš svētdien atbildēja TV3.
Jautājums: Ko jūs runājāt ar ģenerālprokuroru pēc Pujāta kunga aizturēšanas?
S. Ģirģens: Es jums varu pateikt tikai to, ka šodien ir atcelts lēmums par Pujāta kunga aizdomās turētā statusu un Pujāta kungs dotajā brīdī ir atjaunots savā amatā.
Jautājums: Bet ko jūs runājāt ar ģenerālprokuroru Stukāna kungu tajā dienā, kad aizturēja Pujātu?
S. Ģirģens: Es publiski paudu savu nostāju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. pantu, ja ir uzsākts kriminālprocess pret augsta ranga amatpersonām, tādā gadījumā procesam ir jābūt ātram, tiesiskam, ja apstiprinās aizdomas, visīsākajā termiņā jānonāk tiesā.
Jautājums: Vai jūsu viesošanos pie ģenerālprokurora Stukāna tajā brīdī nevar uzskatīt kā politiskā spiediena izdarīšanu?
S. Ģirģens: Kurā brīdī es viesojos, un kur mēs esam runājuši par šo jautājumu?
Jautājums: Es saprotu, ka jūs esat bijis pie Stukāna kunga pēc Pujāta kunga aizturēšanas?
S. Ģirģens: Absolūti nē, tā ir jūsu neapstiprināta informācija.
Jautājums: Tad jūs noliedzat?
S. Ģirģens: Es neesmu runājis ar ģenerālprokuroru pieņemt vienu vai otru lēmumu, tas būtu prettiesiski.
Jautājums: Bet jūs vispār esat runājis ar viņu?
S. Ģirģens: Tad vēlreiz saku, pēc Pujāta aizturēšanas neesmu ticies ar ģenerālprokuroru tādā izpratnē, kā jūs domājat, lai ietekmētu procesu. Iekšlietu ministram nav tiesības ietekmēt kriminālprocesu, tas, ko esmu lūdzis prokuratūrai, caur publisko telpu, ka uzraugošajam prokuroram ir jādod skaidra procesuāla nostāja, vai apstiprinās aizdomas vai ne.
Realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš pārzina visas iekšlietu sistēmas darbu un par to it kā atbild, publiski izlokās un melo. Ja kādam ienāks prātā pārbaudīt Ģenerālprokuratūras apmeklētāju žurnālu, tur būs atrodams S. Ģirģena vārds.
Šis apmeklējums notika pēc G. Pujāta aizturēšanas, un jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš apgalvo, ka to lāga neatceroties, protams, melo tieši tāpat kā iekšlietu ministrs. Visu viņš atceras – bet par šādām sarunām mafijas aprindās nav pieņemts kādam stāstīt tālāk,
Kas tālāk? G. Pujātam bēdīgi slaveno advokāti Allu Jurašu „piespēlēja” viņas oficiālais vīrs Juris Jurašs kompānijā ar savu bijušo KNAB kolēģi Signi Boli, kura tagad Iekšlietu ministrijā „pieskata” S. Ģirģenu tāpat kā G. Pujāta priekšgājēja, robežas izbūves kriminālprocesā aizdomās turētā ģenerāļa Normunda Garbara sieva, kura ir ministra biroja sekretāre. Un, lūk, rezultāts – G. Pujāts ir atjaunots amatā, bet Iekšējās drošības biroja vadītāja dienas amatā ir skaitītas. Tā, lūk, strādā mafija.
Vai kaut vienam ir kaut mazākā cerība, ka cīņā ar šo ģenerāļu, drošībnieku un politiķu mafiju, kas barojas no būvnieku karteļa un līdzīgas naudas, var uzvarēt tie, kuri virza šo kriminālprocesu? It īpaši, ja, kā izskatās, šajā mafijā ir ļoti labi iejuties jaunais ģenerālprokurors? Un tagad šī mafija solās atklāt advokāta slepkavību...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
