Iesaki rakstu: 
Svētdien noklausījos un noskatījos, kā neizdevies Latvijas Futbola federācijas vadītājs un neveiksmīgais provinces advokāts, pašlaik iekšlietu ministra amatu ieņemošais Sandis Ģirģens melo par savu rīcību pēc tam, kad kļuva zināms par viņa it kā pārraudzītās, bet faktiski piesegtās Valsts robežsardzes vadītāja Gunta Pujāta aizturēšanu un atzīšanu par aizdomās turēto.
Šis ir precīzi tas, ko S. Ģirģenam jautāja un ko viņš svētdien atbildēja TV3.
Jautājums: Ko jūs runājāt ar ģenerālprokuroru pēc Pujāta kunga aizturēšanas?
S. Ģirģens: Es jums varu pateikt tikai to, ka šodien ir atcelts lēmums par Pujāta kunga aizdomās turētā statusu un Pujāta kungs dotajā brīdī ir atjaunots savā amatā.
Jautājums: Bet ko jūs runājāt ar ģenerālprokuroru Stukāna kungu tajā dienā, kad aizturēja Pujātu?
S. Ģirģens: Es publiski paudu savu nostāju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. pantu, ja ir uzsākts kriminālprocess pret augsta ranga amatpersonām, tādā gadījumā procesam ir jābūt ātram, tiesiskam, ja apstiprinās aizdomas, visīsākajā termiņā jānonāk tiesā.
Jautājums: Vai jūsu viesošanos pie ģenerālprokurora Stukāna tajā brīdī nevar uzskatīt kā politiskā spiediena izdarīšanu?
S. Ģirģens: Kurā brīdī es viesojos, un kur mēs esam runājuši par šo jautājumu?
Jautājums: Es saprotu, ka jūs esat bijis pie Stukāna kunga pēc Pujāta kunga aizturēšanas?
S. Ģirģens: Absolūti nē, tā ir jūsu neapstiprināta informācija.
Jautājums: Tad jūs noliedzat?
S. Ģirģens: Es neesmu runājis ar ģenerālprokuroru pieņemt vienu vai otru lēmumu, tas būtu prettiesiski.
Jautājums: Bet jūs vispār esat runājis ar viņu?
S. Ģirģens: Tad vēlreiz saku, pēc Pujāta aizturēšanas neesmu ticies ar ģenerālprokuroru tādā izpratnē, kā jūs domājat, lai ietekmētu procesu. Iekšlietu ministram nav tiesības ietekmēt kriminālprocesu, tas, ko esmu lūdzis prokuratūrai, caur publisko telpu, ka uzraugošajam prokuroram ir jādod skaidra procesuāla nostāja, vai apstiprinās aizdomas vai ne.
Realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš pārzina visas iekšlietu sistēmas darbu un par to it kā atbild, publiski izlokās un melo. Ja kādam ienāks prātā pārbaudīt Ģenerālprokuratūras apmeklētāju žurnālu, tur būs atrodams S. Ģirģena vārds.
Šis apmeklējums notika pēc G. Pujāta aizturēšanas, un jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš apgalvo, ka to lāga neatceroties, protams, melo tieši tāpat kā iekšlietu ministrs. Visu viņš atceras – bet par šādām sarunām mafijas aprindās nav pieņemts kādam stāstīt tālāk,
Kas tālāk? G. Pujātam bēdīgi slaveno advokāti Allu Jurašu „piespēlēja” viņas oficiālais vīrs Juris Jurašs kompānijā ar savu bijušo KNAB kolēģi Signi Boli, kura tagad Iekšlietu ministrijā „pieskata” S. Ģirģenu tāpat kā G. Pujāta priekšgājēja, robežas izbūves kriminālprocesā aizdomās turētā ģenerāļa Normunda Garbara sieva, kura ir ministra biroja sekretāre. Un, lūk, rezultāts – G. Pujāts ir atjaunots amatā, bet Iekšējās drošības biroja vadītāja dienas amatā ir skaitītas. Tā, lūk, strādā mafija.
Vai kaut vienam ir kaut mazākā cerība, ka cīņā ar šo ģenerāļu, drošībnieku un politiķu mafiju, kas barojas no būvnieku karteļa un līdzīgas naudas, var uzvarēt tie, kuri virza šo kriminālprocesu? It īpaši, ja, kā izskatās, šajā mafijā ir ļoti labi iejuties jaunais ģenerālprokurors? Un tagad šī mafija solās atklāt advokāta slepkavību...
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
