Iesaki rakstu: 
Par krāpniecības līkločiem sociālajā tīklā X (Twitter) runā tāds Elviss Strazdiņš, bet šo izstāstīšu Jums es. Man ir neliela pieredze - bērnībā čigānietei stacijā iedevu no maka naudaszīmi, jo solīja, ka, maciņu aizverot un pēc kāda laika atverot, tajā būs jau divas naudaszīmes. Es jau toreiz 100% sapratu, ka nekādas divas tur nebūs, bet iedevu, jo kaut kādā izteikti intensīvā veidā izjutu milzīgu vainas sajūtu, ja neiedošu. Psiholoģiski veikmīga manipulācija laikam.
Fast forward uz šodienu.
Sēž Arvils un gudro. Naudas nav tik, cik gribas, darbadevēji čīkst, jo uzmesti ar nodokļu grupu, situācija neiepriecinoša. Ko darīt? Jāizdomā kaut kas. Prātā nāk Ostaps Benders, bet globāls šaha turnīrs Vasjukos te kaut kā neveidojas. Kaut kā jāpaņem reāla, pavisam oficiāla naudaszīme.
A kur tās reālās naudaszīmes? Ieskatāmies valsts kases maciņā, tajā, kas vienotais nodokļu konts ar svarīgo ibanu LV33TREL1060000300000. Baigi daudz nulles tajā kontā, izskatās cerīgi.
Tajā kontā katru mēnesi iemaksā arī socnodokļus, daļa no kura budžetā nenokļūst, bet aiziet otrā pensiju līmeņa pārvaldniekiem. Valsts kā tāds maksājumu starpnieks, no sērijas „banka” - saņem no nodokļu maksātāja un pārskaita tālāk otrā pensiju līmeņa fondā.
Ha, reku ir! Ja reiz caur manu kontu tas maksājums iet, es taču varu… pagrābt no tā maciņa, nolaižas apgaismība pār Arvilu.
Nu lab, bet būs tak skandāls, brēks taču! A, bet es tad pateikšu, ka es nemaz nepagrābos, bet solīšu, ka Guntara maciņā pēc gadiem 40 vienas naudaszīmes vietā būs divas. Apsolīšu vēl ienesīgumu - apsolīšu trīs.
Guntars tai čigānietei toreiz naudiņu atdeva. Bet Guntars sen vairs nav padsmitgadīgs šmurgulis.
Rekomendācija - ar krāpniekiem labāk neielaisties. Viņi to praksi māk labāk, apjās tapat. Izņemot, ja esi pieaudzis un māki krāpniekus apjāt pats.
Do not try this at home!
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
