Iesaki rakstu: 
Par krāpniecības līkločiem sociālajā tīklā X (Twitter) runā tāds Elviss Strazdiņš, bet šo izstāstīšu Jums es. Man ir neliela pieredze - bērnībā čigānietei stacijā iedevu no maka naudaszīmi, jo solīja, ka, maciņu aizverot un pēc kāda laika atverot, tajā būs jau divas naudaszīmes. Es jau toreiz 100% sapratu, ka nekādas divas tur nebūs, bet iedevu, jo kaut kādā izteikti intensīvā veidā izjutu milzīgu vainas sajūtu, ja neiedošu. Psiholoģiski veikmīga manipulācija laikam.
Fast forward uz šodienu.
Sēž Arvils un gudro. Naudas nav tik, cik gribas, darbadevēji čīkst, jo uzmesti ar nodokļu grupu, situācija neiepriecinoša. Ko darīt? Jāizdomā kaut kas. Prātā nāk Ostaps Benders, bet globāls šaha turnīrs Vasjukos te kaut kā neveidojas. Kaut kā jāpaņem reāla, pavisam oficiāla naudaszīme.
A kur tās reālās naudaszīmes? Ieskatāmies valsts kases maciņā, tajā, kas vienotais nodokļu konts ar svarīgo ibanu LV33TREL1060000300000. Baigi daudz nulles tajā kontā, izskatās cerīgi.
Tajā kontā katru mēnesi iemaksā arī socnodokļus, daļa no kura budžetā nenokļūst, bet aiziet otrā pensiju līmeņa pārvaldniekiem. Valsts kā tāds maksājumu starpnieks, no sērijas „banka” - saņem no nodokļu maksātāja un pārskaita tālāk otrā pensiju līmeņa fondā.
Ha, reku ir! Ja reiz caur manu kontu tas maksājums iet, es taču varu… pagrābt no tā maciņa, nolaižas apgaismība pār Arvilu.
Nu lab, bet būs tak skandāls, brēks taču! A, bet es tad pateikšu, ka es nemaz nepagrābos, bet solīšu, ka Guntara maciņā pēc gadiem 40 vienas naudaszīmes vietā būs divas. Apsolīšu vēl ienesīgumu - apsolīšu trīs.
Guntars tai čigānietei toreiz naudiņu atdeva. Bet Guntars sen vairs nav padsmitgadīgs šmurgulis.
Rekomendācija - ar krāpniekiem labāk neielaisties. Viņi to praksi māk labāk, apjās tapat. Izņemot, ja esi pieaudzis un māki krāpniekus apjāt pats.
Do not try this at home!
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
