Iesaki rakstu: 
Par krāpniecības līkločiem sociālajā tīklā X (Twitter) runā tāds Elviss Strazdiņš, bet šo izstāstīšu Jums es. Man ir neliela pieredze - bērnībā čigānietei stacijā iedevu no maka naudaszīmi, jo solīja, ka, maciņu aizverot un pēc kāda laika atverot, tajā būs jau divas naudaszīmes. Es jau toreiz 100% sapratu, ka nekādas divas tur nebūs, bet iedevu, jo kaut kādā izteikti intensīvā veidā izjutu milzīgu vainas sajūtu, ja neiedošu. Psiholoģiski veikmīga manipulācija laikam.
Fast forward uz šodienu.
Sēž Arvils un gudro. Naudas nav tik, cik gribas, darbadevēji čīkst, jo uzmesti ar nodokļu grupu, situācija neiepriecinoša. Ko darīt? Jāizdomā kaut kas. Prātā nāk Ostaps Benders, bet globāls šaha turnīrs Vasjukos te kaut kā neveidojas. Kaut kā jāpaņem reāla, pavisam oficiāla naudaszīme.
A kur tās reālās naudaszīmes? Ieskatāmies valsts kases maciņā, tajā, kas vienotais nodokļu konts ar svarīgo ibanu LV33TREL1060000300000. Baigi daudz nulles tajā kontā, izskatās cerīgi.
Tajā kontā katru mēnesi iemaksā arī socnodokļus, daļa no kura budžetā nenokļūst, bet aiziet otrā pensiju līmeņa pārvaldniekiem. Valsts kā tāds maksājumu starpnieks, no sērijas „banka” - saņem no nodokļu maksātāja un pārskaita tālāk otrā pensiju līmeņa fondā.
Ha, reku ir! Ja reiz caur manu kontu tas maksājums iet, es taču varu… pagrābt no tā maciņa, nolaižas apgaismība pār Arvilu.
Nu lab, bet būs tak skandāls, brēks taču! A, bet es tad pateikšu, ka es nemaz nepagrābos, bet solīšu, ka Guntara maciņā pēc gadiem 40 vienas naudaszīmes vietā būs divas. Apsolīšu vēl ienesīgumu - apsolīšu trīs.
Guntars tai čigānietei toreiz naudiņu atdeva. Bet Guntars sen vairs nav padsmitgadīgs šmurgulis.
Rekomendācija - ar krāpniekiem labāk neielaisties. Viņi to praksi māk labāk, apjās tapat. Izņemot, ja esi pieaudzis un māki krāpniekus apjāt pats.
Do not try this at home!
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
