Kā strādā VID un Latvijas Televīzijas „pasūtījumu galds” – varēsiet pārliecināties paši
Lato Lapsa02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau teicu, ka piespiedīšu „sabiedrisko” mediju saimniekus krist pietiekamā panikā un histērijā, lai tie iepriekšējo komandu šiem par nodokļu maksātāju naudu uzturētajiem un valsts varas kontrolētajiem medijiem – par katru cenu klusēt saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietas skandālu un šī noziedzīgā pasūtījuma līdzdalībniekiem un uzkūdītājiem – atceļ un uzdod tiem uzražot vismaz vienu „analītisku” sižetu par šo tēmu, labākajās „Pravdas” un komunistes Sarmītes Ēlertes tradīcijās mēģinot atrast lētticīgu publiku, kam paskaidrot – kas ir labie un kas ir sliktie. Tā arī notika.
Mans brālis ir viens no tiem, attiecībā uz kuriem tika īstenots atstādinātās VID izmeklētājas Initas Lūres intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstītais noziedzīgais uzdevums – sameklējiet par viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem „da jebko”. Vakar pie viņa tika atsūtīts valsts kontrolētās Latvijas Televīzijas raidījuma „DeFacto” „analītiskais žurnālists” Matīss Arnicāns.
No šī ieraksta 42 minūtēm Jūs iegūsiet divas lietas. Pirmkārt, skaidrību par to, cik gudri, cik kompetenti, cik ieinteresēti un cik angažēti ir „sabiedriskās” televīzijas žurnālisti, cik dziļas ir viņu zināšanas un cik patiesa – ieinteresētība noskaidrot patiesību vai tomēr nepieciešamība pildīt saimnieku uzdevumu. Un, otrkārt, Jums būs iespēja salīdzināt šo interviju ar to, ko no tās svētdien parādīs „sabiedriskās” televīzijas raidījums „DeFacto” – ja, protams, vispār parādīs. Secinājumus varat izdarīt paši.
Saite uz YouTube ierakstu - šeit:
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
