Kā strādā VID un Latvijas Televīzijas „pasūtījumu galds” – varēsiet pārliecināties paši
Lato Lapsa02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau teicu, ka piespiedīšu „sabiedrisko” mediju saimniekus krist pietiekamā panikā un histērijā, lai tie iepriekšējo komandu šiem par nodokļu maksātāju naudu uzturētajiem un valsts varas kontrolētajiem medijiem – par katru cenu klusēt saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietas skandālu un šī noziedzīgā pasūtījuma līdzdalībniekiem un uzkūdītājiem – atceļ un uzdod tiem uzražot vismaz vienu „analītisku” sižetu par šo tēmu, labākajās „Pravdas” un komunistes Sarmītes Ēlertes tradīcijās mēģinot atrast lētticīgu publiku, kam paskaidrot – kas ir labie un kas ir sliktie. Tā arī notika.
Mans brālis ir viens no tiem, attiecībā uz kuriem tika īstenots atstādinātās VID izmeklētājas Initas Lūres intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstītais noziedzīgais uzdevums – sameklējiet par viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem „da jebko”. Vakar pie viņa tika atsūtīts valsts kontrolētās Latvijas Televīzijas raidījuma „DeFacto” „analītiskais žurnālists” Matīss Arnicāns.
No šī ieraksta 42 minūtēm Jūs iegūsiet divas lietas. Pirmkārt, skaidrību par to, cik gudri, cik kompetenti, cik ieinteresēti un cik angažēti ir „sabiedriskās” televīzijas žurnālisti, cik dziļas ir viņu zināšanas un cik patiesa – ieinteresētība noskaidrot patiesību vai tomēr nepieciešamība pildīt saimnieku uzdevumu. Un, otrkārt, Jums būs iespēja salīdzināt šo interviju ar to, ko no tās svētdien parādīs „sabiedriskās” televīzijas raidījums „DeFacto” – ja, protams, vispār parādīs. Secinājumus varat izdarīt paši.
Saite uz YouTube ierakstu - šeit:
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
