Kā strādā VID un Latvijas Televīzijas „pasūtījumu galds” – varēsiet pārliecināties paši
Lato Lapsa02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau teicu, ka piespiedīšu „sabiedrisko” mediju saimniekus krist pietiekamā panikā un histērijā, lai tie iepriekšējo komandu šiem par nodokļu maksātāju naudu uzturētajiem un valsts varas kontrolētajiem medijiem – par katru cenu klusēt saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietas skandālu un šī noziedzīgā pasūtījuma līdzdalībniekiem un uzkūdītājiem – atceļ un uzdod tiem uzražot vismaz vienu „analītisku” sižetu par šo tēmu, labākajās „Pravdas” un komunistes Sarmītes Ēlertes tradīcijās mēģinot atrast lētticīgu publiku, kam paskaidrot – kas ir labie un kas ir sliktie. Tā arī notika.
Mans brālis ir viens no tiem, attiecībā uz kuriem tika īstenots atstādinātās VID izmeklētājas Initas Lūres intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstītais noziedzīgais uzdevums – sameklējiet par viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem „da jebko”. Vakar pie viņa tika atsūtīts valsts kontrolētās Latvijas Televīzijas raidījuma „DeFacto” „analītiskais žurnālists” Matīss Arnicāns.
No šī ieraksta 42 minūtēm Jūs iegūsiet divas lietas. Pirmkārt, skaidrību par to, cik gudri, cik kompetenti, cik ieinteresēti un cik angažēti ir „sabiedriskās” televīzijas žurnālisti, cik dziļas ir viņu zināšanas un cik patiesa – ieinteresētība noskaidrot patiesību vai tomēr nepieciešamība pildīt saimnieku uzdevumu. Un, otrkārt, Jums būs iespēja salīdzināt šo interviju ar to, ko no tās svētdien parādīs „sabiedriskās” televīzijas raidījums „DeFacto” – ja, protams, vispār parādīs. Secinājumus varat izdarīt paši.
Saite uz YouTube ierakstu - šeit:
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
