Kā Stradiņi iznīcināja savus attīstības plānus

Tomēr telpas, kurās atrodas operāciju zāles un palātas, jau sen kā neatbilst nekādām mūsdienu slimnīcas prasībām. Stāvoklis ir tik slikts, ka jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums, ka nav vērts censties remontēt vecās padomju laikos būvētās telpas, ir jāceļ pilnīgi jauns, moderns korpuss, kurš jau tika nodēvēts par jauno Sirds māju. Par laimi, šādam vērienīgam projektam bija pieejams dāsns Eiropas Savienības fondu finansējums 2021-2027. gada plānošanas periodā, kas nozīmēja, ka ir visas iespējas un nepastāv nekādi šķēršļi, lai jauno Sirds māju uzbūvētu.

Tagad ir kļuvis skaidrs, ka nekādas jaunās Sirds mājas līdz 2027. gadam nebūs. Tā pat netiks sākta būvēt, kur nu pabeigta. Vēl vairāk, ir skaidrs, ka pašā labākajā gadījumā ir iespējams cerēt, ka tā varētu tikt uzbūvēta ap 2035. gadu. Tas ir vēl pēc desmit gadiem.

Tas nozīmē, ka vēl desmit gadus Latvijas vadošais kardioloģijas centrs būs spiests atrasties telpās, kuras par nepiemērotām tika atzītas jau pirms pieciem gadiem. Vēl desmit gadus! Kā bija iespējams nonākt pie šāda rezultāta? Kurš atbildēs par šādu iznākumu?

Manuprāt, ir ļoti svarīgi šādus totālas nekompetences, bezatbildības, nolaidības un neizdarības gadījumus analizēt gan tāpēc, lai identificētu atbildīgos, atstādinātu viņus un kā minimums nekad vairs nelaistu tuvumā menedžmenta pozīcijām, gan tāpēc, lai sistēmiski saprastu, kas būtu jādara, lai nepieļautu šādus gadījumus nākotnē un vismaz tad, piemēram, tajā 2035. gadā mums tā slimnīca būtu.

Viss sākās ar Stradiņu slimnīcas valdes un padomes konfliktu ar A2 korpusa būvniekiem. Te vajadzīga neliela atkāpe kontekstam. Vēl lielāka prioritāte par jauno Sirds māju Stradiņu slimnīcai bija neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļa, kurā stāvoklis bija un vēl aizvien ir vēl sliktāks nekā kardioloģijas korpusā, attiecīgi darbi tika saplānoti tā, ka vispirms tiks uzbūvēts tā dēvētais A2 korpuss, kurā būs jauna slimnīcas uzņemšanas nodaļa, jauns operāciju bloks, un tostarp vieta arī tām nodaļām, kuras uz A2 pārvāksies, kad sāksies jaunās Sirds mājas būvniecība. Tas bija saprātīgs un pārdomāts plāns. Arī šim plānam nauda bija pieejama pilnībā pateicoties Eiropas Savienībai.

A2 bija jābūt uzceltam jau 2024. gadā, taču projekta sliktās kvalitātes dēļ, kas nemitīgi pieprasīja labojumus, būvnieks lūdza termiņa pagarinājumu līdz 2025. gadam, un ja būtu šo pagarinājumu saņēmis, A2 šobrīd jau strādātu un Sirds mājas būvniecību varētu šajā plānošanas periodā uzsākt, noslēgt līgumus, izmantot pieejamo fondu finansējumu. Tomēr nekas tāds nerealizējās. Šobrīd izsludinātais iepirkums A2 pabeigšanai paredz, ka (ja viss šoreiz ies gludi un bez aizķeršanās) tas tiks pabeigts 2029. gada 30. decembrī, kas nozīmē, ka tikai tad  (ja viss šoreiz ies gludi un bez aizķeršanās) varēs sākt Sirds mājas būvdarbus, kas mūs noved pie 2035. gada kā optimistiska termiņa, kad tajā varētu sākt ārstēties cilvēki.

Situācija šobrīd tātad ir tāda, ka Stradiņos nav uzcelta jaunā uzņemšanas nodaļa un operāciju bloks, kas bija prioritāte numur viens un kam jau vajadzēja strādāt, savukārt Sirds mājas plāni aizvirzījušies neskaidrā un tālā nākotnē. Un tas ir apstākļos, kad visam šim bija nauda. Vienīgais, kā nebija – kompetences, prasmes, prāta. (Par iespējamām koruptīvām komponentēm, kas lika amatpersonām rīkoties tieši tā, kā tās rīkojās, es šobrīd nespekulēšu.)

Kas ir atbildīgi par šo? Nu, pirmkārt jau, protams, Stradiņu valde un padome, īpaši valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis un tā laika padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kuri pieņēma lēmumu apstādināt A2 būvniecību, acīmredzami nedz pārdomājot tālākos soļus un šī lēmuma domino efektu, nedz spējot tālāk spert saprātīgus soļus un nepieļaut visdramatiskākās sekas. 

Bez tā, ka, apstādinot A2 būvniecību, tika torpedēti visi slimnīcas attīstības plāni, sekas ir dramatiskas arī finansiāli. Būvnieka piedāvājums pabeigt A2 korpusu 2025. gadā bija par 101 miljonu. Tagad izmaksas uz 2029. gada beigām tiek lēstas vairāk nekā 160 miljonu apmērā un pieaug ar katru dienu, ņemot vērā, kā slimnīca glabā iekārtas un materiālus nepabeigtajā būvē. Nākotnes izmaksas neskaidras padara arī tas, ka Valsts nekustamie īpašumi ir pasūtījuši faktiski jaunu projektu un ir virkne citu pozīciju, kurās valsts tagad maksās otro reizi par vienu un to pašu darbu vai materiāliem, kas nez vai no Eiropas Savienības puses tiks uzskatīts par attaisnojamām un attiecināmām izmaksām.

Atbildīga, protams, ir arī Veselības ministrija un, jāsaka, arī Finanšu ministrija, jo ministrs Ašeradens nekautrējās gozēties A2 korpusa būvobjektā vēl pavisam īsi pirms lēmuma apturēt būvniecību, kad vēl likās, ka viss būs labi un lieliski, savukārt tagad par objektu atbild tās paspārnē esošā VNIA.

Taisnības labad jāsaka, ka nav tā, ka Veselības ministrija nebūtu vispār nekā reaģējusi.

Normunds Staņēvičs, kurš bija padomes priekšsēdētājs Stradiņos un valdes priekšsēdētājs RAKUS (par problēmām tur ir atsevišķs stāsts, bet pēc Staņēviča padzīšanas, tur situācija ir būtiski uzlabojusies), vairs neieņem nevienu no šiem amatiem, savukārt Stradiņu valdei ar Vidzi priekšgalā ir atņemta slimnīcu būvniecības vadīšana, atzīstot viņus par nekompetentiem un nododot šo funkciju VNĪ. Taču, kā redzam, visi šie organizatoriskie lēmumi nāk daudz par vēlu un liecina par ministrijas nespēju identificēt problēmas un padoto nekompetenci, pirms tā ir radījusi katastrofālas sekas.

Abas minētās universitātes slimnīcas ir kritiskās infrastruktūras objekti, uz kuriem mēs paļaujamies ne tikai ikdienā, bet jebkurā krīzes situācijā, nemaz nerunājot par pašiem sliktākajiem scenārijiem.

Šo slimnīcu attīstība, vadība, institucionālā noturība, krīzes menedžmenta spējas ir valstiski nozīmīgs nacionālās drošības, civilās aizsardzības jautājums. Šo slimnīcu kvalitāte skar katru nodokļu maksātāju, un nedrīkst pieļaut, ka tās vada nekompetenti cilvēki, kuri miera laikos, pietiekama finansējuma (būvniecībai)  apstākļos nespēj tikt galā ar salīdzinoši vienkāršiem menedžmenta uzdevumiem. 

Novērtē šo rakstu: