Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Attaisnojošais spriedums pirmajā tiesu instancē 2021. gada 21. janvārī saistībā ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa it kā saņemto kukuli pusmiljona eiro apmērā izraisīja pamatīgu rezonansi sabiedrībā. Pēc prokuratūras paziņojumiem viss it kā bija skaidrs, un situāciju saasināja arī bijušā KNAB darbinieka un Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums, ka saistībā ar šo lietu viņam piedāvāts viens miljons eiro liels kukulis. Tomēr tiesā šī lieta būtībā sabruka, un Jauns.lv rīcībā nonākušie liecinieku pratināšanas materiāli liecina, ka tas varēja notikt tieši prokuratūras dīvainās liecinieku izvēles taktikas rezultātā.

Kas prokuratūrai bija tiesā jāpierāda

Pirmajā tiesu instancē apsūdzības būtība bija – Oļegs Osinovskis piedāvāja un nodeva kukuli Uģim Magonim par to, ka viņš, ļaunprātīgi izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli, panāks Osinovskim labvēlīgus lēmumus saistībā ar izdevīgu četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi no uzņēmuma “Skinest Rail” pārdošanu uzņēmumam “LDz ritošā sastāva serviss”.

Tāpat Magonim, izmantojot personisko pazīšanos ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, bija jānodrošina ritošā sastāva remontu pasūtījumi “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai”. 

Respektīvi, prokuratūrai tiesā bija jāpierāda, ka Magonis ir tieši ietekmējis lokomotīvju pirkšanas procesu, lai panāktu sev un Osinovskim vēlamo rezultātu, bet pieprasītais sods abiem apsūdzētajiem bija četri gadi cietumā un mantas konfiskācija – tiesa gan, tikai Magonim. 

Tomēr liecinieku pratināšanas materiāli parāda, ka faktiski tieši prokuratūras rīcības rezultātā šos pierādījumus tiesa tā arī neieguva. Jāatzīmē, ka otrās instances tiesā epizode par naudas tālāknodošanu Jakuņinam vispār vairs netiek izskatīta, jo prokuratūra ir mainījusi apsūdzību. Gadījumā, ja procesā nenotiks nekādas kardinālas izmaiņas, pastāv iespēja, ka arī otrā instance Magoni būs spiesta attaisnot.

Dīvainā liecinieku izvēle

Nav nekāds noslēpums, ka tiesas procesā lieciniekiem ir visai nozīmīga loma un parasti prokuratūra pieaicina konkrētas personas, kuras stiprina apsūdzības pozīciju, savukārt advokāti meklē lieciniekus, kas liecina par labu viņu aizstāvamajam.

Šajā procesā notika pilnīgi pretēji. Prokuratūra kā lieciniekus bija izsaukusi vairāk nekā divdesmit amatpersonas un darbiniekus un no visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem – “LDz ritošā sastāva serviss”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Baltijas tranzīta Serviss”. “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kā arī “LDz Cargo” un AS “Skinest Rail”.

Liecinieku vidū bija gan vadošie darbinieki, gan dažāda līmeņa izpildītāji, kuri jau izmeklēšanas laikā bija snieguši savas liecības prokuratūrā. Tātad prokuratūrai konkrēti bija zināms, ka neviens no šiem lieciniekiem savās liecībās neapstiprina apsūdzības versiju par Magoņa iesaistīšanos lokomotīvju darījumā, taču, neraugoties uz to, visiem viņiem tika dota iespēja to izklāstīt arī tiesā. 

Rezultāts bija tāds, ka neviens no valsts apsūdzības pieaicinātajiem lieciniekiem nenorādīja ne uz kādām ziņām par faktiem, kas pierādītu apsūdzēto vainu un vairums no viņiem, tieši otrādi, faktiski sniedza liecības par labu apsūdzētajiem. 

Atbildot gan uz tiesneša, gan uz apsūdzēto advokātu konkrētiem jautājumiem par to, vai Magonis kā AS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents varēja ietekmēt lokomotīvju pirkšanas darījumu, liecinieki visi kā viens apgalvoja, ka nekāda koleģiālo lēmumu pieņemšanas ietekmēšana ļoti komplicētajā iegādes procedūrā no vienas personas puses nebija iespējama pat teorētiski.

Kā apgalvoja “LDz Ritošā sastāva serviss” direktors Ivars Rullis, tad “tas vienkārši nav iespējams, jo tika veikts gan mērķa, gan iekšējais audits, tika pieaicināti arī neatkarīgie vērtētāji un iepirkuma procedūrā nekādi pārkāpumi netika konstatēti”.

To pašu apstiprināja arī uzņēmuma juridisko lietu direktors Jānis Jaunzems: “Viņš neko nevarēja ietekmēt, tāpēc ka šo jautājumu skatīja komisija, kuras locekļi ir parakstījušies arī par neieinteresētību.” Arī pārējo liecinieku apgalvojumi ir līdzīgi. 

Viena no lietas advokātēm Jeļena Kvjatkovska intervijā Jauns.lv norādīja: “Kā konkrētās lietas advokāte es, protams, par šādu prokuratūras rīcību varu tikai priecāties, taču manā praksē tā ir pirmā reize, kad prokurors izdara visu darbu manā vietā.

Šī rīcība ir saistīta arī ar prokuratūras bēdīgi slaveno praksi ielikt krimināllietās pēc iespējas vairāk materiālu un saaicināt pēc iespējas vairāk liecinieku, lai lieta izskatītos pēc iespējas “nopietnāk”. Piemēram, tā sauktajā “Zolitūdes lietā” materiālos tika ielikta pat elektriskās tējkannas lietošanas instrukcija un vesela kaudze citu pilnīgi nevajadzīgu dokumentu. Šādas situācijas, diemžēl prokuratūras prestižu nepaaugstina.”

Tikmēr Rīgas apgabaltiesā notiek šīs lietas izskatīšana, un prokuratūras pieaicinātajiem lieciniekiem būs visas iespējas liecināt atkārtoti. 

Novērtē šo rakstu:

81
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi