Kā Stukāns izmanto Domburu un „sabiedrisko” mediju, lai dezinformētu sabiedrību par notiekošo VID
Pietiek lasītājs27.04.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 19.aprīlī Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā” ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Pirmās izmeklēšanas daļas bijušais vadītājs Intars Štālbergs esot “nomuļļājis”savā izmeklēšanā esošu kriminālprocesu, kurš tikai tagad esots nodots prokuratūrā.
Žurnālistiem izdevās noskaidrot, ka šī lieta ir saistīta ar naftas produktu kontrabandu Rīgas Brīvostas teritorijā, kur zaudējums valsts budžetam tika nodarīts ap 30 miljoniem € apmērā. Taču Juris Stukāns aizmirsa piebilst vienu lietu: tikai pateicoties Intara Štālberga uzstājībai, šī lieta tika izmeklēta.
Proti, sākotnēji VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Šajā lietā zīmīgi ir tas, ka izmeklētāja, kas šo lietu izbeidza bija izmeklētaja Julija Buslajeva, kuras priekšniece - tiešā vadītāja bija Natālija Dolgova.
Pēc kriminālprocesa izbeigšanas šīm abām dāmām notika straujš karjeras izaugums/lēciens- J.Buslajeva kļuva par VID NMPP muitas izmeklēšanas daļas vadītāju, bet N. Dolgova par IDP direktora vietnieci.
Šajā visā ir saskatāma līdzība ar šobrīd izskanējušo informāciju par iespējamo naftas kontrabandu Rīgas Brīvostā 2022.gada beigas un 2023.gada sākumā. Arī šajā lietā tika pieņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu nodaļā, kuru šobrīd vada iepriekš minētā J. Buslajeva. Šo atteikumu prokuratūra atcēla kā nepamatotu un norādīja, ka atteikums ir pieņemts pārsteidzīgi.
Pēc analoģijas ar iepriekšējo, visticamākais, arī šajā gadījumā pēc neilgas izmeklēšanas – pēc gada vai diviem šis kriminālprocess tiks izbeigts, nenoskaidrojot nevienu vainīgo personu, un, iespējams, mēs redzēsim, kādu strauju karjeras izaugumu šīs lietas izmeklētājam.
Augstāk stāvošais uzraugošais prokurors šajā procesā ir Rimants Kuzma, bijušais KNAB darbinieks un bēdīgi slavenā VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora Aigara Prusaka kolēģis.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
