Kā suņi uz sienas kaudzes: ierēdniecības “astoņkāja” ignorance pret valsts varu un tautu

Pandēmijas gaitā redzama imunitātes lielā ietekme uz vieglāku slimības gaitu, dramatiski pieaug mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kas vidēji ir 16 000 pers./gadā. Iespējamā pandēmijas atkārtošanās 2030. gadā ļauj vēl mums tai sagatavoties. Tāpēc senās tautu gudrības un mūsdienu zinātnes pierādījumi par speciālu dzērveņu šķirņu palīdzību pret baktēriju pielipšanu, iekaisumiem, nieru, asinsvadu slimībām un pat pret 4 vēža formām sniedz mums pamatojumu sekot gudrākām un zinošām tautām.

Ierēdņi atbildēja izvairīgi, ne pēc būtības, un nevienā ministrijā šis dokuments nenonāca līdz ministram (EM, VARAM, ZM, LM), savukārt 3 ministrijas mēneša laikā pat neatbildēja – VM, FM, IZM.

Skaidrs, ka Finanšu ministrijai grūti atbildēt, jo 1998.g. dzērveņu attīstībai sūtīto Pasaules Bankas finansējumu (25 milj.$) atņēma pašu partijas biedri - Guntara Krasta valdības finanšu ministrs Roberts Zīle - un “uzdāvināja” dažām bankām. Mēs zaudējām attīstības iespēju, ko šajā laikā paspēja Čīle ar līdzīgu “starta kapitālu”, kur tagad eksportē dzērveņu produkciju (sukādes un sulas koncentrāts) par 573 000 000 US$, pavisam 113 610 tonnas par vidējo cenu 5,05 US$/kg.

Čīles iestādītās dzērveņu platības arī latviešu zemniekiem būtu pa spējam, ja vien šeit vēl ļautu pirkt degradētos un nevienam nevajadzīgos purvus. Aprobežotie ierēdņi ministrijās joprojām iesaka zemniekiem nomāt no LVM purvus, ieguldīt milzīgas summas un lūgt Dievu, lai nepaceļ nomas maksu… Tāpēc jau Lietuvā neaudzē dzērvenes, jo tur neļauj zemniekiem pirkt purvus.

Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām jau sen vajadzētu padomāt par to, kāda daļa skolēnu pēc attālinātām mācībām būs spiesti palikt uz otru gadu vai bezcerīgi atpalikt, ko norādīja Eiropas Komisijas ierosinātais pētījums.

Projekta mērķi: skolu un pirmskolu iestāžu nodrošināšanai ar imūnās sistēmas un veselību uzlabojošiem 2 veidu lielogu dzērveņu produktiem (sukādes un kečupi), izmantojot optimālās dzērveņu šķirnes no ZA NBD radītās šķirņu kolekcijas un ASV tehnoloģijai un veselības mērķiem piemērotām šķirnēm.

Kā pamatojums šim projektam ir ASV valdības lēmums jau 2014. g. skolās ieviest 2 dzērveņu produktus kā pārtiku. Latvijas dzērveņu žāvējumi – sukādes 2015. gadā ieguva ekspertu atziņu kā labākas, salīdzinot ar Amerikas produktiem, un esam saņēmuši 2 Zelta medaļas – par augstu kvalitāti un tehnoloģijas jaunumu. Sukādes 1 dienai skolām un pirmskolām vajadzēs 94 tonnas, ko spēj saražot 7 tuneļa žāvētavās.

1.solis. Nostiprināt pret dabas riskiem (radiācijas salnas, austrumu vējš) unikālu – ES lielāko lielogu dzērveņu kolekciju ar 7 ASV radītām šķirnēm un 7 NBD Dr.sc. biol. Alfreda Ripas perspektīvām šķirnēm, turpināt novērot jaunus 4 klonus. Tehniskais nodrošinājums ar mūsdienu tehniku un tehnoloģiju kā demonstrācijas objektu zemniekiem un sadarbības partneriem no ES valstīm. Izstrādāt informācijas bāzi un pamatojumus paplašinātam attīstības projektam Latvijā – līdz 500 ha - līdzīgi Pasaules bankas piedāvātai kredīta līnijai $ 25 000 000 jau 1999.gadā, lai varētu sākt meklēt ES finansējumu.

2.solis. Uzcelt jaunu pētniecības un eksperimentālu ražotni 406 m2 platībā (203 000 eiro) un 400 m2 pirmapstrādes angāru 240 m2 (120 000eiro), jaunu enerģijas apgādi un nepieciešamo aparatūru (90 000 eiro - 2 tuneļa žāvētavas, kečupa eksperimentālo līnijas elementi, pirmapstrādes aparāti). Šajā ražotnē “Vērdiņi” plāns dubultot sukāžu ražošanu, ražojot līdz 6 t sukādes/mēnesī, un varēsim sākt izstrādāt 4 kečupu receptes – vienu skolēnu imunitātei, 3 receptes senioriem (sirds un asinsvadu, urīna sistēmas slimībām, palīgs pret vēzi).

3.solis. Ražotne “Pēdas” integrēti un bioloģiski audzētu ogu, augļu pārstrādei kečupā un sukādēs, izmantojot eksperimentālā ražotnē izstrādātās jaunās tehnoloģijas. Ražotne tiks izvietota 3 jau esošās ēkās ar 5 reizes lielāku kopējo platību 2000 m2, t.sk. 580 m2 saldētavas ēka ar >500 t ogu, 1430 m2 ražošanas platība, kas būs 3 reizes lielāka ražotne par plānoto 2. solī .

Ņemot vērā ierēdņu vispārīgo ignoranci pret zinātnieku idejām, skaidrs, ka vides situācijas un sociālo jautājumu risināšanai pēc pandēmijas ar šo projektu mums jāgriežas Eiropas Komisijā un jāatgādina ASV Zemkopības departamentam, kā šeit sacūkoja labi domāto ASV politisko palīdzību vienīgajā dzīvotspējīgā projektā “Ag Link Baltia”. Savukārt Pasaules Bankā jānoskaidro, kādi pamatojumi Latvijas valdībai bija, kad tā PB piedāvāto 25 milj. kredīta līniju “Jauno lauksaimniecības nozaru attīstībai” atdeva “Parex” un citām bankrotējušām bankām.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu: