Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts
24.05.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.

Ar tik dramatisku ekonomikas kritumu Eiropa nav saskārusies kopš Otrā pasaules kara. Tāpēc gaidāmos glābšanas plānus var salīdzināt tikai ar Māršala plānu. Gan pēc apjomiem, gan pēc nozīmes visai Eiropai.

Veselīga latviešu–krievu skepse attiecībā pret jebkādiem globālajiem plāniem ir saprotama. Kur esam mēs, un kur ir Māršala plāns? Šādu jautājumu bieži uzdod Latvijas iedzīvotāji.

Patiesībā mēs un jebkurš Māršala plāns vēl ilgi būsim saistīti. Pēc dažādiem aprēķiniem, līdz 20% no budžeta izdevumiem atsevišķos gados veidoja līdzekļi no Eiropas fondiem. Ja mēs skatāmies uz Rīgu – sākot ar VEF kultūras pili un LNMM, beidzot ar skolām, promenādēm un tiltiem. Tas viss tika remontēts ar lielāku vai mazāku Eiropas Savienības līdzfinansējumu. ES dažādu iemeslu dēļ var patikt un var nepatikt. Var mīlēt vai nemīlēt globalizāciju. Bet izkļūt no jaunās pasaules mēroga krīzes Latvijai ir izredzes tikai kopā ar ES.

Vienlaikus tiek runāts par to, ka ir jāatbalsta tikai moderna ekonomika, bet "vecmodīgajiem" ekonomikas sektoriem, piemēram, automobiļu vai naftas ražotājiem, atbalsts nav jāsniedz. Tajā ir liela daļa loģikas. Ieguldīt miljardus Eiropas nodokļu maksātāju naudas patiešām nepieciešams pirmām kārtām mūsdienīgā, digitālā, zaļā ekonomikā. Un, iespējams, atsevišķos gadījumos tik tiešām mums būtu jāpieturas pie principa – nereanimēt.

Taču ir viena svarīga nianse – var neatbalstīt "vecmodīgās" nozares, bet vitāli svarīgi ir atbalstīt cilvēkus, kas šajās nozarēs strādā, lai viņi varētu apgūt jaunas prasmes un atrast jaunas darba iespējas.

Mūsu valsts ir pārdzīvojusi vērienīgas ekonomiskās pārmaiņas 90. gados, pāreju no plāna un sociālisma uz tirgu un brīvo ekonomiku. Jaunās nozares parādījās no nulles. Tad jauns bija pilnīgi viss – no tirdzniecības līdz bankām. Vecā ekonomika un kopā ar to arī visa rūpniecība izzuda teju acumirklī. Šīs pārejas izmaksas bija milzīgas – desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pazaudēja darbu un tā arī nespēja vairs atgriezties darba tirgū. Viņi bija gudri, talantīgi, izglītoti, bet viņu iemaņas neatbilda toreizējām, jaunajām, prasībām. Inženieri, zinātniskie darbinieki utt. devās strādāt krāmu tirgos.

Tā kļuva ne tikai par personīgu katastrofu tiem, kas nespēja atrast savu vietu jaunajos ekonomikas apstākļos, tā kļuva par visas Latvijas katastrofu, jo mūsu valsts pazaudēja milzīgu cilvēcisko potenciālu.

90. gadu sākumā nevienam nebija pieredzes vērienīgā ekonomikas transformācijā, Latvija nebija ES dalībvalsts. Toreiz mēs varējām rēķināties tikai ar kredītiem un SVF padomiem, humāno palīdzību un savu entuziasmu.

Šobrīd tieši tādām valstīm kā Latvija ar tās deviņdesmito gadu pieredzi ir jāieņem visaktīvākā pozīcija ES. Jaunajam, ambiciozajam daudzgadu ES budžetam kopā ar vēl ambiciozāku Atjaunošanas fondu ir jākļūst par krīzes pārvarēšanas un ekonomikas modernizācijas pamatu. Bet ne mazāk svarīga kļūst palīdzība un atbalsts darbiniekiem no ne tik ļoti mūsdienīgiem ekonomikas sektoriem. Tai ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm kā daudzgadu budžetā, tā arī Atjaunošanas fondā!

Latvijā šobrīd runā par to, ka daudziem šī brīža aviācijas, tūrisma un tranzīta sektora darbiniekiem būs jāmaina profesija. Šādi izteikumi nedrīkst būt akadēmiski faktu konstatējumi. Jau šobrīd ir jāgatavojas tam, lai no visiem mums pieejamiem finanšu līdzekļiem palīdzētu ikvienam Latvijas iedzīvotājam apgūt jaunas iemaņas un jaunas iespējas darbam. Turklāt ļoti gribētos, lai šīs jaunās darba iespējas būtu arī Latvijā.

Latvijai ir pieredze globālās ekonomiskās pārmaiņās. Mēs vairs neesam vieni, mēs esam daļa no lielās ES. Mums pašiem sevi jāspēj pasargāt no 90. gadu kļūdām. Un neļaut pieļaut kļūdas mūsu kaimiņiem Eiropā.

Novērtē šo rakstu:

17
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...