Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu
Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāts24.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Ar tik dramatisku ekonomikas kritumu Eiropa nav saskārusies kopš Otrā pasaules kara. Tāpēc gaidāmos glābšanas plānus var salīdzināt tikai ar Māršala plānu. Gan pēc apjomiem, gan pēc nozīmes visai Eiropai.
Veselīga latviešu–krievu skepse attiecībā pret jebkādiem globālajiem plāniem ir saprotama. Kur esam mēs, un kur ir Māršala plāns? Šādu jautājumu bieži uzdod Latvijas iedzīvotāji.
Patiesībā mēs un jebkurš Māršala plāns vēl ilgi būsim saistīti. Pēc dažādiem aprēķiniem, līdz 20% no budžeta izdevumiem atsevišķos gados veidoja līdzekļi no Eiropas fondiem. Ja mēs skatāmies uz Rīgu – sākot ar VEF kultūras pili un LNMM, beidzot ar skolām, promenādēm un tiltiem. Tas viss tika remontēts ar lielāku vai mazāku Eiropas Savienības līdzfinansējumu. ES dažādu iemeslu dēļ var patikt un var nepatikt. Var mīlēt vai nemīlēt globalizāciju. Bet izkļūt no jaunās pasaules mēroga krīzes Latvijai ir izredzes tikai kopā ar ES.
Vienlaikus tiek runāts par to, ka ir jāatbalsta tikai moderna ekonomika, bet "vecmodīgajiem" ekonomikas sektoriem, piemēram, automobiļu vai naftas ražotājiem, atbalsts nav jāsniedz. Tajā ir liela daļa loģikas. Ieguldīt miljardus Eiropas nodokļu maksātāju naudas patiešām nepieciešams pirmām kārtām mūsdienīgā, digitālā, zaļā ekonomikā. Un, iespējams, atsevišķos gadījumos tik tiešām mums būtu jāpieturas pie principa – nereanimēt.
Taču ir viena svarīga nianse – var neatbalstīt "vecmodīgās" nozares, bet vitāli svarīgi ir atbalstīt cilvēkus, kas šajās nozarēs strādā, lai viņi varētu apgūt jaunas prasmes un atrast jaunas darba iespējas.
Mūsu valsts ir pārdzīvojusi vērienīgas ekonomiskās pārmaiņas 90. gados, pāreju no plāna un sociālisma uz tirgu un brīvo ekonomiku. Jaunās nozares parādījās no nulles. Tad jauns bija pilnīgi viss – no tirdzniecības līdz bankām. Vecā ekonomika un kopā ar to arī visa rūpniecība izzuda teju acumirklī. Šīs pārejas izmaksas bija milzīgas – desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pazaudēja darbu un tā arī nespēja vairs atgriezties darba tirgū. Viņi bija gudri, talantīgi, izglītoti, bet viņu iemaņas neatbilda toreizējām, jaunajām, prasībām. Inženieri, zinātniskie darbinieki utt. devās strādāt krāmu tirgos.
Tā kļuva ne tikai par personīgu katastrofu tiem, kas nespēja atrast savu vietu jaunajos ekonomikas apstākļos, tā kļuva par visas Latvijas katastrofu, jo mūsu valsts pazaudēja milzīgu cilvēcisko potenciālu.
90. gadu sākumā nevienam nebija pieredzes vērienīgā ekonomikas transformācijā, Latvija nebija ES dalībvalsts. Toreiz mēs varējām rēķināties tikai ar kredītiem un SVF padomiem, humāno palīdzību un savu entuziasmu.
Šobrīd tieši tādām valstīm kā Latvija ar tās deviņdesmito gadu pieredzi ir jāieņem visaktīvākā pozīcija ES. Jaunajam, ambiciozajam daudzgadu ES budžetam kopā ar vēl ambiciozāku Atjaunošanas fondu ir jākļūst par krīzes pārvarēšanas un ekonomikas modernizācijas pamatu. Bet ne mazāk svarīga kļūst palīdzība un atbalsts darbiniekiem no ne tik ļoti mūsdienīgiem ekonomikas sektoriem. Tai ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm kā daudzgadu budžetā, tā arī Atjaunošanas fondā!
Latvijā šobrīd runā par to, ka daudziem šī brīža aviācijas, tūrisma un tranzīta sektora darbiniekiem būs jāmaina profesija. Šādi izteikumi nedrīkst būt akadēmiski faktu konstatējumi. Jau šobrīd ir jāgatavojas tam, lai no visiem mums pieejamiem finanšu līdzekļiem palīdzētu ikvienam Latvijas iedzīvotājam apgūt jaunas iemaņas un jaunas iespējas darbam. Turklāt ļoti gribētos, lai šīs jaunās darba iespējas būtu arī Latvijā.
Latvijai ir pieredze globālās ekonomiskās pārmaiņās. Mēs vairs neesam vieni, mēs esam daļa no lielās ES. Mums pašiem sevi jāspēj pasargāt no 90. gadu kļūdām. Un neļaut pieļaut kļūdas mūsu kaimiņiem Eiropā.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
