Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā tālāk?

Andris Upenieks
12.03.2019.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs, drosmīgs, ja būtu šantažēts, biedēts, vervēts un, iespējams, arī savervēts, kā tika savervēti daudzi.

Kartītes izkaisītas, izbērtas ziņkārei, apkarošanai, karošanai, tiesāšanai, mūžīgai atgādināšanai no paaudzes paaudzē, bet ne patiesībai... Un tagad pat izglītoti ļaudis pamelš, ka nekas nav noticis, nav nekādas traģēdijas (ja pašu neskar?), ka sen to vajadzēja izdarīt! Tur jau tā lieta, ka vajadzēja sen, bet vai tagad?

Nevainības prezumpcijas jēdziens tiesiskā valstī nav staipāms vai kā citādi grozāms: ja nav tiesiska verdikta, ka esi vainīgs, tu esi nevainīgs. Un pat tiesa taisnu tiesu spriež ne vienmēr… Un politisko rēķinu kārtošanas instrumenti izlien kā īlens iz maisa.

Valsts ir rīkojusies bezatbildīgi un pret nevainības prezumpcijas burtu un garu, jo sabērusi publiskai apskatei visus vienā kaudzē - vainīgos un nevainīgos. Bez pierādījumiem un tiesas. Ar aizdomām apzīmogojot visus.

Nav grūti iedomāties, kā jūtas kartīšu īpašnieki, kuru vainas kādā nodarījumā vienkārši nav, bet kuri šodien atrodas kolēģu vidū savās darba vietās, vada vecumdienas, satiek paziņas, draugus uz ielas, citās publiskās vietās, kur neizbēgt arī no baltas acs, kas mēdz iebakstīt tieši acī: “Nu, ko tagad teiksi? Kāpēc neko nesaki? Stāsti! Pastāsti? Ko slēpies? Baidies?!”

Nav grūti iedomāties, kā palaimējies tiem, kas no kartītēm izsprukuši, bet kā čekisti, komunisti tā arī palikuši. Palaimējies un nelaimējies mirušajiem. Laimējies izsprukt no kauna, apvainojumiem un nelaimējies nespējā aizstāvēt sevi.

Sāpīgi nelaimējies kartīšu īpašnieku tuviniekiem, kuriem ar čekas uzliktu lāstu būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Laimējies pašai čekai: tāds taču tās uzdevums: spiegot, šantažēt, vervēt, naidot, nepiedot, tiesāt, arī pametot naida kaulu mūžīgai graušanai.

Taisnība tiem, kuri cietuši no komunistu, čekistu varas un kuriem tagad sāpīgi apjaust, ka taisnas tiesas nebūs, patiesība paliks puspatiesība, neizdibināta: kaut vai divu iemeslu dēļ – vairums 4500 kartītēs ierakstīto paši netiesāsies, bet izmeklēšana, tiesa patiesību kvalificēti un taisnīgi pierādīt diez vai griboša un diez vai varoša.

Kas paliek pāri? Taisnību lērumi no vienas puses, otras, trešās, sazin`, cik taisnību no visām, visām pusēm un juku jukām…

Mana attieksme pret kartītēs redzamajiem paliks tāda, kāda tā izriet no zināmās (arī Bībeles) atziņas “Netiesājiet…!” Ko darītu, ja kāda kartītes īpašnieka vietā būtu es pats?

Paziņotu publiski, kas mūsdienās nav nekāda problēma, kaut vai sociālajos tīklos, liekot roku uz sirds, kā tad īsti bija. Kā to jau sen izdarījis Georgs Andrejevs, nesen Jānis Rokpelnis, pavisam nesen vēl daži. Ar piebildi - manā varā manis paša liecība sirdsapziņas tiesā, jūsu varā ticēt vai neticēt. Tiesājiet, ja gribat un vajag, bet pats netiesāšos: ar to baltam nenomazgāties…

Visbeidzot – kā ar piedošanu? Dievs piedod visiem, ja ir grēksūdze, nožēla. Ja Dievs piedod, kāpēc mums – cilvēkiem – nepiedot?

Novērtē šo rakstu:

23
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...