Kā Tamuža kungs citam bedri raka, bet pats tādā pašā iekrita
Pietiek lasītājs24.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Staigāja pa mīnām, bet uzsprāga uz s...da, - apmēram tā var raksturot uzņēmēja Viestura Tamuža ieķēpāšanos ar Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu: cilvēks nodarbojās ar miljonu mahinācijām un krāpa valsti uz nebēdu, bet iekrita uz summām, kas kapeiku p...sējiem Kaimiņam un Zakatistovam varbūt arī ir kapitāls, bet pašam Tamužam – pilnīgas kapeikas. Taču saistībā ar Tamuža aizturēšanu var norādīt uz vēl kādu interesantu sakritību, kas uzskatāmi apliecina – Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi.
Daudziem jau aizmirsušies 2014. gada notikumi, kad šis pats miljonārs Tamužs publiski paziņoja, ka nepiedalīšoties Saeimas vēlēšanās no bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai saraksta. Nosauktais iemesls – šī partija, kurā Tamuža kungs bija valdes loceklis, tiekot finansēta no viņam nezināmiem finanšu avotiem.
„Man ir nepieņemama situācija, ka partija tiek finansēta no nezināmiem finanšu avotiem, ka partijas valdē netiek sniegta nekāda informācija par šo līdzekļu izcelsmi, ka partijas būtiskie lēmumi tiek pieņemti nevis partijas valdes sēdēs, bet Ingunai Sudrabai konsultējoties ar dažādās valodās komunicējošiem, sevi par biznesmeņiem dēvējošiem iespējamiem partijas finansētājiem," – šādos vārdos toreiz savu sirdsšķīsto sašutumu pauda Tamuža kungs.
Savukārt pretējā puse tikpat skaļi vēstīja, ka „Tamužs izvirzīja partijas valdei prasības, kuru izpildi mēģināja panākt ar nepieņemamām metodēm, pārkāpjot ētikas kodeksu. Turklāt Tamužs vēl izvirzīja prasības iekļaut viņu Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ar pirmo numuru, kā arī speciāli izveidot partijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, kuru tad viņš arī ieņemtu”.
Kurš sāka, kurš turpināja - kas to lai zina. Jebkurā gadījumā viss beidzās ar to, ka Tamuža kungs izlidoja gan no partijas valdes, gan no pašas partijas, savukārt Sudrabas kundze kļuva aizvien dīvaināka un dīvaināka, pakāpeniski novedot savu partiju līdz pašreizējai faktiski pilnīga bankrota situācijai.
Taču ir kāds interesants sīkums, kas šai sakarā būtu vērā ņemams. Izlidojot no partijas, Tamuža kungs ņēma un aizspērās uz KNABu, lai izklāstītu visu, kas vien viņam zināms – vai iedomāts – par Sudrabas partijas finansēm. Līdz ar to tā noteikti nosaucama ja arī ne par Dieva dzirnu izpausmi, tad noteikti par likteņa ironiju – pašlaik Tamuža kungs ir iekritis tieši par to, ko mēģināja inkriminēt citiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
