Kā Tamuža kungs citam bedri raka, bet pats tādā pašā iekrita
Pietiek lasītājs24.06.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Aga
30.06.2018. 01:43»
hei
papētiet V.Tamuža un M.Simanoviča (EBV valdes pr-js)saistību un konfliktu ,un, būs skaidrs kas tad lej to ūdeni uz tām dzirnavām
Tas jau sen nav noslēpums, ka Tamužs ar saviem 16% Eco Baltia mēģina diriģēt parādi, čakarējot Altumu un ERAB. Turklāt Tamuža mērķis tikt vaļā no Simanoviča, lai noviltotu papîrus un tiktu sveikā cauri ar jau vismaz gadu ir aktuāls. Būs interesanti paskatīties vai tik viltīgais jaunpartiju dibinātājs nedabūs pa degunu par visiem saviem grēkiem... vienā reizē
Turkāt jautājums
25.06.2018. 10:21Turklāt jautājums, kādēļ šis kungs pats kā bagātnieks nevēlas veidot partiju, bet jau trešo (!) reizi pieslejas jau gatavam partijas veidojumam, arī pirms Sudrabnas viņš panāca, ka viņu reklamē kā kādas sīkas partijas premjera kandidātu.
Tamuža kungs negrib izdot naudu un liekas klapatas savas partijas veidošanai , viņa gājiens ir ekonomiski taupīgāks un viltīgāks: pieslieties jebkādai citai tādai partijai, kura viņu virzīs par ministru vai premjeru.Un nav svarīgi, kādas politikas partijai - vismaz tā no malas šķiet, kad redzams, ka Tamuža kungs jau pie trešās partijas meklē sev amatu varas struktūrās, jo viņam vajag apbrīnu vēl un vēl, cik viņs skaists un gudrs. Nožēlojams skats...
O,jā
25.06.2018. 10:15papētiet nelaiķa - "Zelta roku" ārsta bēru fotogrāfijas un tur šis attēlā redzamais kungs kā " Zelta roku" tuvs draugs bija bērēs : tas nav nekas slikts, ka draugs pie drauga ieradās uz bērēm , tas vien apliecina , ka abi draugi tendēti uz mahinācijām (viens, no šiem draugiem " Zelta rokas" jau aizsaulē).
hei
25.06.2018. 07:25papētiet V.Tamuža un M.Simanoviča (EBV valdes pr-js)saistību un konfliktu ,un, būs skaidrs kas tad lej to ūdeni uz tām dzirnavām!
Viedais
25.06.2018. 04:32Sudraba kļuva par savu ideālu upuri, jo kā negrozi ideju īstenošanai ir vajadzīga nauda... A Tamuži bija, ir un būs
staigā pa partijām
24.06.2018. 22:13staigā pa partijām un meklē sev posteni, Tamuža kungs, un ja nu Artuss būs premjers, tad Atis gribēs būt ekonomikas ministrs, tā, ka Tamuža kungs, nedomājiet , ka tik lēti var iegūt sev varu, kurā pagozēt savas spalvas.
Interesanti
24.06.2018. 19:48Savā laikā viens cilvēks atstāstīja, ka Tamužs esot par nieka 4000 pirms vēlēšanām nopircis vietu sev Sudrabas partijā. Bet vai tā tiešām bija nez..
Katrā ziņā žēl, ka Kaimiņam apkārt tādi, vēl runā, ka viņam Garciemā draugs/kaimiņš esot ar Krieviju saistīts bandīts, bet nu tas ir viena tante teica ziņa.
Katrā ziņā balsošu par KPV, jo reāli nav par ko palsot. Tās otras 2 partijas tik PAR geju tiesībām un izsaimniekošanu rūpējas.
Ojārs
24.06.2018. 19:14Lai arī kā tur būtu bijis, tagad nav šaubu par vienu - šis kungs ir toksisks un labāk ir turēties no viņa pa gabalu.
nevaru saprast,kādēļ nepietiek
24.06.2018. 12:32nevaru saprast, kādēļ Tamužam nepietiek ar jau sarausto , bet šim vajag arī varu, ... šķiet, ka viņam vajag varu, lai viņu apbrīnotu, jo iepriekš, ja nekļūdos , viņš piedalījās akcijā apmēram tā... pievilcīgākais premjera kandidāts...
iespējams, viņu nav kas apbrīno un dzied viņam slavas dziesmas ikdienā, tādēļ viņam vajag varas posteni... noskatījos video puaro.lv par viņu... nu, patiesi, kaut kāds narcisisms.
Iepriekšējo vēlēšanu haosa atslēgvārds ir SUDRABA
24.06.2018. 11:38Nediskutējot par citu raksta informāciju, ziņa, ka „Sudrabas kundze kļuva aizvien dīvaināka un dīvaināka, pakāpeniski novedot savu partiju līdz pašreizējai faktiski pilnīga bankrota situācijai” ir nepareiza. Sudrabas kundze jau tolaik bija dīvaina, un Tamužam kā uzņēmējam un ķīmijas doktoram nesaprotama. Pie Sudrabas piesūcās tikai tie,kas neredzēja vai nevēlējās redzēt tālāk par vienām vēlēšanām vai tie, kas iekļuvuši Saeimā, meklēja citu partiju, kurā rosīties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
