Iesaki rakstu: 
AirBaltic samazina kapitālu. Citiem vārdiem sakot, airBaltic vadība, tajā skaitā airBaltic Padomes locekļi, kuru uzdevums ir rūpēties par valsts ieguldīto uzņēmumā, un, protams, arī Satiksmes ministrs ir piedevuši tautai savus sataisītos parādus un godīgi pasaka, ka neko airBaltic atpakaļ atdot netaisās. Vismaz godīgi.
Kā tad paliek ar bijušā Satiksmes ministra Linkaita k-ga solīto, ka airBaltic piecu līdz septiņu gadu laikā atdos ieguldīto atpakaļ valsts budžetā?
Tāpat ar pašreizējā ministra Briškena k-ga priekiem par 340 milj. eiro "veiksmīgo" obligāciju emisiju, kas ļaus airBaltic atsperties un izkonkurēt visus pārējos šajā planētas daļā?
Nekāda lielā traģēdija jau nav notikusi. Arī pirms tam maz kurš ticēja, ka ieguldīto airBaltic jebkad izdosies dabūt atpakaļ. Politiķu solījumu un realitātes konkursā kārtējo reizi uzvarēja skaudrā realitāte.
Kā tautā saka - meliem īsas kājas, jeb apsolīja un uzmeta.
Taču IPO kontekstā tas ir ok un palielina pavisam vājās airBaltic izredzes uz veiksmīgu darījumu.
***
Daži komentāri par airBaltic akciju kontrolpaketes pārdošanu.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē esot lēmusi par airBaltic kontrolpaketes pārdošanu. Satiksmes ministrs gan skaidroja, ka runa esot bijusi par mazākuma paketes, nevis kontrolpaketes pārdošanu, taču diez cik ticami tas nav. Visdrīzāk lēma par to, ka pirms IPO nopirks no valsts mazākuma paketi par vienošanās cenu, un sprieda par nosacījumiem, kā tiks līdz kontrolpaketei.
Potenciālā stratēģiskā investora parādīšanās bez šaubām pozitīvi ietekmēs IPO gaitu, jo radīsies papildu interese par airBaltic akcijām, kas balstīta uz cerību, ka akciju cena vismaz sākotnēji varētu kāpt un ļaut biržas tirgoņiem kaut ko nopelnīt. Tur nav, ko iebilst.
Jebkuram, izņemot pašreizējo valdi, investēt airBaltic akcijās, neiegūstot kontroli pār uzņēmumu un nesaprotot, kā uzņēmumu atgriezt pelnītspējas stāvoklī, nebūtu prāta darbs. Pašreizējās uzņēmuma vadības spējas radīt zaudējumus ir fenomenālas. Kurš tad cits, izņemot Latvijas valsti un airBaltic Padomes locekļus, kuri pārstāv valsts intereses, būtu gatavi paciest 80 miljonu eiro zaudējumus pusgada laikā.
Nedomāju, ka kāds varētu noticēt Gausa realizētajam biznesa modelim, kas jau ir prasījis no valsts ieguldīt 340 miljonus eiro Covid laikā un vēl piedalīšanos obligāciju laidiena izpirkšanā ar 50 miljoniem eiro. Dodoties pa Gausa izvēlēto ceļu, pēc gada vai pusotra nauda būs beigusies, un uzņēmumam gals būs klāt. Valsts vienkārši fiziski nav spējīga turpmāk glābt airBaltic un arī ES diez vai atļaus.
Valdībai ir jāizšķiras starp diviem variantiem. Vai nu mainīt airBaltic vadību un līdz ar to arī atteikties no katastrofālā biznesa plāna realizācijas, vai arī atrast kādu, kuram šāds uzņēmums varētu būt interesants. Pirmais variants, manuprāt, ir nereāls, jo pārāk stipri M. Gausa k-gs varētu būt saaudzis ar atbildīgajiem politiķiem, un galu galā kur tad ir garantija, ka nākošie būs labāki. Amatos liks no savējiem. Laika un naudas arī nav.
Atliek otrais variants – meklēt kādu citu, kam pārdot savas problēmas. Ilūzijām par uzņēmuma, kura negatīvais kapitāls ir 130 miljoni eiro un zaudējumi pusgadā pārsniedz 80 miljonus eiro, kontrolpaketes cenu nevajadzētu būt.
Linkaita ministrēšanās laikā airBaltic vadībai tika uzdots izstrādāt akciju pārdošanas publiskā piedāvājuma plānu.
Tā bija stratēģiska kļūda.
Parasti uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu pārdošanas procesu vada pats īpašnieks, jo valdes un īpašnieka intereses var būtiski nesakrist. Pat vairāk, valdes tieši kontakti ar stratēģisko investoru ir pēc iespējas jāizslēdz un stingri jākontrolē, lai nepieļautu vienošanos starp esošo valdi un investoru. Tas tikai tāpēc, ka valdi iespējams pārpirkt un tā var sākt strādāt investora interesēs uz uzņēmuma vērtības pazemināšanu. To pieļaut nedrīkst.
Cik saprotu, tad airBaltic pārdošanas procesu šobrīd vada pats M. Gausa k-gs. Tāpēc uzņēmuma rekordlielie zaudējumi, kā arī pārspīlētā lidmašīnu pirkšana rada zināmus jautājumus. Neko neapgalvoju, jo trūkst informācijas. Visi jautājumi pie airBaltic Padomes locekļiem. Tieši viņi pārstāv valsts intereses un ir arī atbildīgi par piedāvāto risinājumu atbilstību valsts interesēm.
Iespējams, ka jaunie kontrakti par lidmašīnu iegādi ir jaunā, sabiedrībai vēl nezināmā investora interesēs. Turklāt, jo sliktāki būs uzņēmuma finanšu rezultāti, jo lielāks spiediens būs uz valdību un cenu. Un tieši tas esošajai valdei sanāk vienkārši lieliski.
Kurš tad ir slepenais investors?
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
