Iesaki rakstu: 
AirBaltic samazina kapitālu. Citiem vārdiem sakot, airBaltic vadība, tajā skaitā airBaltic Padomes locekļi, kuru uzdevums ir rūpēties par valsts ieguldīto uzņēmumā, un, protams, arī Satiksmes ministrs ir piedevuši tautai savus sataisītos parādus un godīgi pasaka, ka neko airBaltic atpakaļ atdot netaisās. Vismaz godīgi.
Kā tad paliek ar bijušā Satiksmes ministra Linkaita k-ga solīto, ka airBaltic piecu līdz septiņu gadu laikā atdos ieguldīto atpakaļ valsts budžetā?
Tāpat ar pašreizējā ministra Briškena k-ga priekiem par 340 milj. eiro "veiksmīgo" obligāciju emisiju, kas ļaus airBaltic atsperties un izkonkurēt visus pārējos šajā planētas daļā?
Nekāda lielā traģēdija jau nav notikusi. Arī pirms tam maz kurš ticēja, ka ieguldīto airBaltic jebkad izdosies dabūt atpakaļ. Politiķu solījumu un realitātes konkursā kārtējo reizi uzvarēja skaudrā realitāte.
Kā tautā saka - meliem īsas kājas, jeb apsolīja un uzmeta.
Taču IPO kontekstā tas ir ok un palielina pavisam vājās airBaltic izredzes uz veiksmīgu darījumu.
***
Daži komentāri par airBaltic akciju kontrolpaketes pārdošanu.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē esot lēmusi par airBaltic kontrolpaketes pārdošanu. Satiksmes ministrs gan skaidroja, ka runa esot bijusi par mazākuma paketes, nevis kontrolpaketes pārdošanu, taču diez cik ticami tas nav. Visdrīzāk lēma par to, ka pirms IPO nopirks no valsts mazākuma paketi par vienošanās cenu, un sprieda par nosacījumiem, kā tiks līdz kontrolpaketei.
Potenciālā stratēģiskā investora parādīšanās bez šaubām pozitīvi ietekmēs IPO gaitu, jo radīsies papildu interese par airBaltic akcijām, kas balstīta uz cerību, ka akciju cena vismaz sākotnēji varētu kāpt un ļaut biržas tirgoņiem kaut ko nopelnīt. Tur nav, ko iebilst.
Jebkuram, izņemot pašreizējo valdi, investēt airBaltic akcijās, neiegūstot kontroli pār uzņēmumu un nesaprotot, kā uzņēmumu atgriezt pelnītspējas stāvoklī, nebūtu prāta darbs. Pašreizējās uzņēmuma vadības spējas radīt zaudējumus ir fenomenālas. Kurš tad cits, izņemot Latvijas valsti un airBaltic Padomes locekļus, kuri pārstāv valsts intereses, būtu gatavi paciest 80 miljonu eiro zaudējumus pusgada laikā.
Nedomāju, ka kāds varētu noticēt Gausa realizētajam biznesa modelim, kas jau ir prasījis no valsts ieguldīt 340 miljonus eiro Covid laikā un vēl piedalīšanos obligāciju laidiena izpirkšanā ar 50 miljoniem eiro. Dodoties pa Gausa izvēlēto ceļu, pēc gada vai pusotra nauda būs beigusies, un uzņēmumam gals būs klāt. Valsts vienkārši fiziski nav spējīga turpmāk glābt airBaltic un arī ES diez vai atļaus.
Valdībai ir jāizšķiras starp diviem variantiem. Vai nu mainīt airBaltic vadību un līdz ar to arī atteikties no katastrofālā biznesa plāna realizācijas, vai arī atrast kādu, kuram šāds uzņēmums varētu būt interesants. Pirmais variants, manuprāt, ir nereāls, jo pārāk stipri M. Gausa k-gs varētu būt saaudzis ar atbildīgajiem politiķiem, un galu galā kur tad ir garantija, ka nākošie būs labāki. Amatos liks no savējiem. Laika un naudas arī nav.
Atliek otrais variants – meklēt kādu citu, kam pārdot savas problēmas. Ilūzijām par uzņēmuma, kura negatīvais kapitāls ir 130 miljoni eiro un zaudējumi pusgadā pārsniedz 80 miljonus eiro, kontrolpaketes cenu nevajadzētu būt.
Linkaita ministrēšanās laikā airBaltic vadībai tika uzdots izstrādāt akciju pārdošanas publiskā piedāvājuma plānu.
Tā bija stratēģiska kļūda.
Parasti uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu pārdošanas procesu vada pats īpašnieks, jo valdes un īpašnieka intereses var būtiski nesakrist. Pat vairāk, valdes tieši kontakti ar stratēģisko investoru ir pēc iespējas jāizslēdz un stingri jākontrolē, lai nepieļautu vienošanos starp esošo valdi un investoru. Tas tikai tāpēc, ka valdi iespējams pārpirkt un tā var sākt strādāt investora interesēs uz uzņēmuma vērtības pazemināšanu. To pieļaut nedrīkst.
Cik saprotu, tad airBaltic pārdošanas procesu šobrīd vada pats M. Gausa k-gs. Tāpēc uzņēmuma rekordlielie zaudējumi, kā arī pārspīlētā lidmašīnu pirkšana rada zināmus jautājumus. Neko neapgalvoju, jo trūkst informācijas. Visi jautājumi pie airBaltic Padomes locekļiem. Tieši viņi pārstāv valsts intereses un ir arī atbildīgi par piedāvāto risinājumu atbilstību valsts interesēm.
Iespējams, ka jaunie kontrakti par lidmašīnu iegādi ir jaunā, sabiedrībai vēl nezināmā investora interesēs. Turklāt, jo sliktāki būs uzņēmuma finanšu rezultāti, jo lielāks spiediens būs uz valdību un cenu. Un tieši tas esošajai valdei sanāk vienkārši lieliski.
Kurš tad ir slepenais investors?
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
