Iesaki rakstu: 
AirBaltic samazina kapitālu. Citiem vārdiem sakot, airBaltic vadība, tajā skaitā airBaltic Padomes locekļi, kuru uzdevums ir rūpēties par valsts ieguldīto uzņēmumā, un, protams, arī Satiksmes ministrs ir piedevuši tautai savus sataisītos parādus un godīgi pasaka, ka neko airBaltic atpakaļ atdot netaisās. Vismaz godīgi.
Kā tad paliek ar bijušā Satiksmes ministra Linkaita k-ga solīto, ka airBaltic piecu līdz septiņu gadu laikā atdos ieguldīto atpakaļ valsts budžetā?
Tāpat ar pašreizējā ministra Briškena k-ga priekiem par 340 milj. eiro "veiksmīgo" obligāciju emisiju, kas ļaus airBaltic atsperties un izkonkurēt visus pārējos šajā planētas daļā?
Nekāda lielā traģēdija jau nav notikusi. Arī pirms tam maz kurš ticēja, ka ieguldīto airBaltic jebkad izdosies dabūt atpakaļ. Politiķu solījumu un realitātes konkursā kārtējo reizi uzvarēja skaudrā realitāte.
Kā tautā saka - meliem īsas kājas, jeb apsolīja un uzmeta.
Taču IPO kontekstā tas ir ok un palielina pavisam vājās airBaltic izredzes uz veiksmīgu darījumu.
***
Daži komentāri par airBaltic akciju kontrolpaketes pārdošanu.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē esot lēmusi par airBaltic kontrolpaketes pārdošanu. Satiksmes ministrs gan skaidroja, ka runa esot bijusi par mazākuma paketes, nevis kontrolpaketes pārdošanu, taču diez cik ticami tas nav. Visdrīzāk lēma par to, ka pirms IPO nopirks no valsts mazākuma paketi par vienošanās cenu, un sprieda par nosacījumiem, kā tiks līdz kontrolpaketei.
Potenciālā stratēģiskā investora parādīšanās bez šaubām pozitīvi ietekmēs IPO gaitu, jo radīsies papildu interese par airBaltic akcijām, kas balstīta uz cerību, ka akciju cena vismaz sākotnēji varētu kāpt un ļaut biržas tirgoņiem kaut ko nopelnīt. Tur nav, ko iebilst.
Jebkuram, izņemot pašreizējo valdi, investēt airBaltic akcijās, neiegūstot kontroli pār uzņēmumu un nesaprotot, kā uzņēmumu atgriezt pelnītspējas stāvoklī, nebūtu prāta darbs. Pašreizējās uzņēmuma vadības spējas radīt zaudējumus ir fenomenālas. Kurš tad cits, izņemot Latvijas valsti un airBaltic Padomes locekļus, kuri pārstāv valsts intereses, būtu gatavi paciest 80 miljonu eiro zaudējumus pusgada laikā.
Nedomāju, ka kāds varētu noticēt Gausa realizētajam biznesa modelim, kas jau ir prasījis no valsts ieguldīt 340 miljonus eiro Covid laikā un vēl piedalīšanos obligāciju laidiena izpirkšanā ar 50 miljoniem eiro. Dodoties pa Gausa izvēlēto ceļu, pēc gada vai pusotra nauda būs beigusies, un uzņēmumam gals būs klāt. Valsts vienkārši fiziski nav spējīga turpmāk glābt airBaltic un arī ES diez vai atļaus.
Valdībai ir jāizšķiras starp diviem variantiem. Vai nu mainīt airBaltic vadību un līdz ar to arī atteikties no katastrofālā biznesa plāna realizācijas, vai arī atrast kādu, kuram šāds uzņēmums varētu būt interesants. Pirmais variants, manuprāt, ir nereāls, jo pārāk stipri M. Gausa k-gs varētu būt saaudzis ar atbildīgajiem politiķiem, un galu galā kur tad ir garantija, ka nākošie būs labāki. Amatos liks no savējiem. Laika un naudas arī nav.
Atliek otrais variants – meklēt kādu citu, kam pārdot savas problēmas. Ilūzijām par uzņēmuma, kura negatīvais kapitāls ir 130 miljoni eiro un zaudējumi pusgadā pārsniedz 80 miljonus eiro, kontrolpaketes cenu nevajadzētu būt.
Linkaita ministrēšanās laikā airBaltic vadībai tika uzdots izstrādāt akciju pārdošanas publiskā piedāvājuma plānu.
Tā bija stratēģiska kļūda.
Parasti uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu pārdošanas procesu vada pats īpašnieks, jo valdes un īpašnieka intereses var būtiski nesakrist. Pat vairāk, valdes tieši kontakti ar stratēģisko investoru ir pēc iespējas jāizslēdz un stingri jākontrolē, lai nepieļautu vienošanos starp esošo valdi un investoru. Tas tikai tāpēc, ka valdi iespējams pārpirkt un tā var sākt strādāt investora interesēs uz uzņēmuma vērtības pazemināšanu. To pieļaut nedrīkst.
Cik saprotu, tad airBaltic pārdošanas procesu šobrīd vada pats M. Gausa k-gs. Tāpēc uzņēmuma rekordlielie zaudējumi, kā arī pārspīlētā lidmašīnu pirkšana rada zināmus jautājumus. Neko neapgalvoju, jo trūkst informācijas. Visi jautājumi pie airBaltic Padomes locekļiem. Tieši viņi pārstāv valsts intereses un ir arī atbildīgi par piedāvāto risinājumu atbilstību valsts interesēm.
Iespējams, ka jaunie kontrakti par lidmašīnu iegādi ir jaunā, sabiedrībai vēl nezināmā investora interesēs. Turklāt, jo sliktāki būs uzņēmuma finanšu rezultāti, jo lielāks spiediens būs uz valdību un cenu. Un tieši tas esošajai valdei sanāk vienkārši lieliski.
Kurš tad ir slepenais investors?
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
