Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no ilggadējiem mītiem, kas dzīvo krieviskajā blogosfērā, soctīklos un tvītos, no kurienes paretam pārlec arī uz latvisko “murgosfēru” — ka savulaik nevis Latvija uzvarējusi neatkarības cīņās ar ieročiem rokās, bet “Ļeņins uzdāvinājis Latvijai brīvību”. Interesanti, no kurienes tādas iedomas?

Šie brīnumi pēkšņi aktualizējās augusta beigās, kad no tiešā priekšnieka (kurš sēž Varšavā un pirms tam sēdēja Londonā) saņēmu jautājumu: “Vai tavā valstī 6. septembrī kaut kas tiek plānots saistībā ar trīsdesmito gadadienu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas? Vai tur sanāks fotogalerija?”

Labi, ka tas bija e-pastā, nevis telefoniski, jo man sākumā nebija, ko atbildēt. Sestajam septembrim Latvijā nav nekāda nozīme, vēl jo mazāk tajā datumā netika atjaunota mūsu neatkarība. Arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas atbildēja to pašu: Baltijā tā nekad nav bijusi nekāda atceres diena. Tagad jau palika interesanti: no kurienes pēkšņi tāds 6. septembris izpeldējis? Kas tāds vēsturiski svarīgs notika 1991. gada 6. septembrī, ka par to zina ārpus Baltijas, bet pašā Latvijā ne?

Ikviens, kas bija apzinīgā vecumā Atmodas un Barikāžu laikā, atceras: Latvijas neatkarības atgūšana bija ne tik daudz viena aktivitāte, cik ilgstošs, dinamisks un aizraujošs process, kurā svarīgi notikumi nomainīja cits citu.

Helsinki-86 kustība, ASV vēstnieka Padomju Savienībā 1986. gadā Jūrmalas konferencē skaidrā latviešu valodā nolasītais paziņojums, ka ASV nekad nav atzinusi un nekad neatzīs Baltijas okupāciju, tautas gājieni pie Brīvības pieminekļa, pirmās puslīdz brīvās pašvaldību vēlēšanas 1989. gadā, pirmās godīgās Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas karoga atjaunošana, 4. maija balsojums, Barikādes, diplomātisko attiecību atjaunošana ar tuvām un tālām valstīm, VDK likvidācija un “čekas maisu” konfiskācija, 1991. gada augusta puča ietekme uz Latviju un Satversmes darbības atjaunošana, un tā līdz pat viena reti izturīga robežmieta, kurš bija saglabājies no 1940. gada, demonstratīvai atlikšanai savā vietā uz Krievijas robežas — tie ir notikumi, kas iededzināti atmiņā visiem, kas tos laikus piedzīvoja.

Kad dažas dienas pirms 1992. gada iestāšanās Ukrainas prezidents Kravčuks, baltkrievu demokrātiskais līderis Šuškevičs un Krievijas jaunais vadītājs Jeļcins parakstīja formālo papīru par PSRS likvidāciju, Baltijas valstīs šis fakts jau izklausījās pēc necerēta pārsteiguma — mēs uz to brīdi jau dzīvojām savu dzīvi, un tās mūsu izpratnē skaitījās ziņas no citām valstīm.

Tad no kurienes tagad ārzemnieki pēkšņi izrāvuši kaut kāda 1991. gada 6. septembra atceri?!

Pēc vairāku apnicīgu teksta blāķu izlasīšanas kirilicā noskaidrojās, ka brūkošā Ļaunuma Impērija pēc nesekmīgā Janajeva puča augustā un Pugo nošaušanās centās izveidot kaut kādas struktūras PSRS institūciju saturēšanai kopā, un viena no tām bijusi t.s. “Valsts padome” (“Госсовет СССР”) — tajā sastāvējuši 12 “savienoto republiku” vadītāji kopā ar Gorbačovu. Baltijas valstis, protams, šajā padarīšanā nepiedalījās, jo mēs uz to brīdi bijām ārā no PSRS gan juridiski, gan faktiski.

Kāpēc šajā bezjēdzīgajā iniciatīvā bija klāt ukraiņu prezidents Kravčuks, Gruzijas prezidents Gamsahurdija, Šuškevičs no Baltkrievijas — viņus var saprast: juku laikos centās izmantot katru iespēju pārstāvēt savas nācijas, kur tik var. Tikmēr no lielkrievu šovinistu puses izskatās otrādi: pat Wikipēdijas krievu teksta anonīmie autori vairākkārt uzsver faktu, ka šādas “Госсовет СССР” eksistence netika paredzēta PSRS konstitūcijā un līdz ar to tās lēmumi esot bijuši nelikumīgi, pie kam tos vēlāk neesot apstiprinājis ne referendums, ne vēlētie tautas priekšstāvji — pat ne padomju izpratnē “ievēlētie” ne.

https://ej.uz/agonija

Viens no lēmumiem, kuru 1991. gada 6. septembrī pieņēma šī “PSRS valsts padome”, bija par Baltijas valstu neatkarības formālo atzīšanu, kaut arī mēs jau bijām izstājušies no PSRS pirms tam gan de iure, gan de facto. Tieši šis 6. septembra lēmums bija tas, kuru 2014. gada Donbasa kauju karstumā, lai ieriebtu Baltijas valstīm par to atbalstu Ukrainai, vairāki Krievijas valsts domes deputāti centās “atcelt” vai padarīt par “spēkā neesošu”, kamēr pie mums neviens pat nesaprata, par ko viņi tur runā — kaut kādas PSRS funkcionāru sanāksmes iekšējais lēmums, pieņemts pusotru gadu pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Tāpēc arī par tādu 6. septembra lēmumu pie mums neviens nav pat dzirdējis, kur nu vēl to atcerējies. Mēs tāpat pirms divām nedēļām nesvinējām trīsdesmito gadadienu kopš PSRS formālās likvidācijas Belovežas gāršā — lai arī notikums patīkams, tas uz mums vairs neattiecās, jo mēs bijām neatkarīgi jau pirms tam.

Šis beznozīmīgais, sen aizmirstais dokuments tomēr kalpo par ilustrāciju tam, kā Krievijā un vienā otrā citā sabiedrībā uztver brīvību un tiesības uz pašnoteikšanos. Mums ir skaidrs, ka brīvību valstis un nācijas izcīna ar gribasspēku un cīņu (vēlams — nevardarbīgu, taču apspiedēji reti padodas bez kaujas). Tauta un valsts savu brīvību paņem pati, tai to nevar “piešķirt” no malas. Tas pats attiecas uz cilvēktiesībām un katrai personai piemītošajām tiesībām, piemēram, piedalīties vēlēšanās, deleģējot varu saviem priekšstāvjiem.

Taču Krievijā ir otrādi: tur valdošais pasauluzskats ir tāds, ka visa vara pieder “caram” (lai nu kāds tas kurā gadsimtā nebūtu) un cars izlemj, kādus tiesību elementus uzdāvināt iedzīvotājiem. Attiecīgi jebkurā brīdī cilvēkiem var atņemt to varas un tiesību mazumiņu, kāds viņiem ticis “iedots”, ieskaitot tiesības netikt spīdzinātiem, tiesības veikt savu profesionālo nodarbošanos, brīvi izteikties, kritizēt korumpantus, izbraukt no valsts utt.

Starptautiskajā arēnā tas noved pie Krievijas politiķu pārliecības, ka tautas un valstis neesot spējīgas lemt patstāvīgi par sevi: Baltijas valstis nevarot atjaunot savu neatkarību — kādam tā viņām “jāpiešķir”, lai vēlāk varētu pie iespējas to “atņemt atpakaļ”. Tas pats attiecas uz protestējošu tautu Kazahstānā, Ukrainā, Armēnijā, Moldovā utt.: Krievijas politiķi neizliekas, kad automātiski izturas tā, it kā iedzīvotājiem pašiem nevarētu būt sava griba, ko izteikt — ideju protestēt pret korupciju, valsts izzagšanu un diktatūras veidošanos tautai noteikti taču iedvesusi kāda “Gejropa” vai “Gosdeps”. Cilvēki paši taču līdz tam nevarētu aizdomāties, ja viņiem kāds nebūtu “iedevis” tādas tiesības!

Ik pa laikam krieviskajā vidē uzpeldošā leģenda par to, ka “Ļenins ar savu dekrētu iedevis Latvijai neatkarību 1918. gadā”, ir vēl viena izpausme šai pašai civilizācijas vērtību sadursmei.

Reaģējot uz Latvijas neatkarības proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī, Pagaidu valdības izveidi Kārļa Ulmaņa vadībā, valsts struktūru veidošanas darbu, pirmo neatkarīgās Latvijas armijas apakšvienību formēšanos, kā arī britu, franču, poļu sniegto diplomātisko un militāro atbalstu, Petrogradā varu sagrābusī tautas komisāru padome izdomāja, ka padomju varai arī kaut kā vajag iejaukties.

Iznākumā 22. decembrī tapa dekrēts Nr. 1005, kas stājās spēkā trīs dienas vēlāk un ar kuru “Krievijas padomju valdība atzīst Padomju Latvijas Republiku […], par augstāko varu Latvijā atzīstot padomju varu, […] ko vada biedrs Stučka”. Paraksti: priekšsēdētājs V. Uļjanovs (Ļeņins), lietu pārvaldnieks V. Bončs-Brujevičs.

Dekrēta teksts: http://istmat.info/node/32108

Tātad Ļeņins atzina nevis likumīgo Latvijas valsti un tās valdību, bet gan pats savu marionešu režīmu — Stučkas valdību, kas ar Sarkanās armijas durkļiem metās iekarot Latvijas teritoriju un kas pēc tam mūsu armijai bija jāiztīra. 1920. gada pirmajā pusē Sarkanā armija līdz ar Stučkas padomju pseidovaldību zaudēja karā, viņus sakāva un aizdzina atpakaļ uz Krieviju, bet padomju Krievija bija spiesta parakstīt miera līgumu ar Latviju, atsakoties no pretenzijām pret Latviju, pie kam šī līguma oriģināls ar visiem parakstiem un zīmogiem par godu tā simtgadei vēl nesen bija izstādīts mūsu Ārlietu ministrijas foajē iedzīvotājiem par prieku.

Stučkas paša vērtējums par šo “atzīšanu” vēlāk bija šāds: “Latvijas Komunistiskā partija nekad nav uzstājusies ar “patstāvīgas” un “neatkarīgas” Latvijas lozungu. Gluži pretēji, mēs vienmēr esam izsmējuši tamlīdzīgu lozungu kā bezjēdzīgu, jo imperiālisma laikmetā niecīgu valstu neatkarība ir nekas cits kā diplomātisks apmāns, savukārt sociālisma laikmetā tā, mazākais, nav vajadzīga. Un tomēr mums nācās šo lozungu pieņemt un nodibināt savu neatkarīgo Padomju Latviju. Kā gan tas gadījās?”

Politisku apsvērumu dēļ nācies piekāpties Krievijas biedriem un, “varētu sacīt – pret mūsu gribu”, pasludināt neatkarīgu republiku. Vēl trakāk – Krievija “bez mūsu piekrišanas” faktiski to izdarījusi pati, kad ar dekrētu paziņots, ka Padomju Krievija atzīst Padomju Latvijas “valstiskumu”. “Krievijas Federācijā mēs neiekļāvāmies,” Stučka ar nožēlu vēlāk rakstījis.

Vairāk: https://www.la.lv/peteris-stucka-sarkanais-kenins

Ļeņina rīcība, paužot atzīšanu Stučkas LPSR padomju valdībai, maz atšķiras no Putina dāvātā atbalsta Doņeckas un Luhanskas teroristu “republikām”. Krieviskajā vidē dažkārt joprojām dzīvā leģenda par to, ka “Ļeņins esot Latvijai neatkarību piešķīris 1918. gadā”, ir vairāk nekā simts gadus nodzīvojis “feiks”, ar kura palīdzību šodien varam lielā mērā izprast tos apstākļus, kuru dēļ tauta pēc tautas, nācija pēc nācijas arvien cenšas distancēties no sava “lielā kaimiņa” — tā ir mazāk personību un interešu, vairāk sabiedrības pamatvērtību sadursme. Šonedēļ šīs lielās cīņas jaunākais etaps notiek Kazahstānā.

Novērtē šo rakstu:

92
52

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...