Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko portāla rīcībā nonākušo Lato Lapsas ģenerālprokuroram adresēto iesniegumu, par ko informējām jau aizvadītajā nedēļā un ar kuru tiek lūgts sākt kriminālprocesu pret trim Drošības policijas darbiniekiem. Šis iesniegums sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot.

"LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu

Ar šo lūdzu uzsākt kriminālprocesu sakarā ar Drošības policijas darbinieku prettiesiskām darbībām, par kurām kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 300., 317., 328.pantā.

2015.gada 23.jūlijā notika Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēde sakarā ar pret mani sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu.

Lietvedība lietā tika izbeigta, jo tiesa nekonstatēja manās darbībās administratīvā pārkāpuma sastāvu, taču vienlaicīgi iztiesāšanas laikā tika nodibināti fakti, kas norāda uz reālu iespēju, ka Drošības policijas amatpersonas ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 300., 317. un 328.pantā.

Minētās ziņas ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālajām metodēm, tādējādi uzskatu, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 370.pantā norādītie kriminālprocesa uzsākšanas pamati.

Andris Klešs

Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani tika uzsākta, pamatojoties uz Drošības policijas dežuranta Andra Kleša diviem dienesta ziņojumiem, kuros A.Klešs norāda uz sekojošām viņa it kā izteiktām prasībām, kurām es it kā neesmu pakļāvies:

- pārtraukt audio video ieraksta veikšanu;

- nodot audio ierakstus;

- iziet pārbaudi.

Ziņojumi ir pievienoti lietas materiāliem.

Tāpat lietas materiāliem Valsts policija kā iestāde, kura ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, ir pievienojusi audio ierakstu, kurā pilnībā ir fiksēta mana saruna ar Drošības policijas darbinieku A.Klešu. Minētais audio ieraksts tika atskaņots tiesas sēdē, un A.Klešs apstiprināja, ka šis ieraksts atbilst patiesībai un tajā ir atspoguļota viņa saruna ar mani.

No minētā audio ieraksta izriet (un tas arī tika konstatēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 31.jūlija spriedumā), ka Drošības policijas darbinieks A.Klešs neizsaka man prasību nedz pārtraukt audio ierakstu, nedz izsniegt manā rīcībā esošo audio ierakstu.

Vienīgā prasība, ko man izsaka policijas darbinieks A.Klešs un no kuras es neatsakos, ir prasība „iziet pārbaudi”. Pēc audio ieraksta noklausīšanās A.Klešs tiesas sēdē bija spiests atzīt, ka tik tiešām ziņojumos minētās „prasības” netika izteiktas.

Kā norādīju iepriekš, tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru precizēšu vēlāk.

Krimināllikuma 328.pantā ir paredzēta atbildība par nepatiesu dienesta ziņojumu. Uzskatu, ka A.Klešs nevarēja neapzināties savu ziņojumu nepatiesumu, jo tie tika sastādīti notikuma dienā (2015.gada 29.aprīlis) vai īsi pēc notikuma un maz ticams, ka A.Klešs varēja „aizmirst”, ka viņš nemaz nav pieprasījis man nedz izbeigt kaut kādu darbību, nedz, vēl jo vairāk, izsniegt jebkādus priekšmetus.

Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādīti ar mērķi radīt pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratīvās atbildības. Tādējādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 328.pantā.

Tāpat uzskatu, ka A.Klešs ir pārsniedzis savas dienesta pilnvaras,

1) izvirzot man nelikumīgu prasību „iziet pārbaudi”, kas nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā, t.sk. Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumos;

2) veicot manu nepamatotu aizturēšanu, neskatoties uz to, ka es ne tikai neatteicos izpildīt nelikumīgu prasību, bet, kā tas izriet no audio ieraksta, esmu konkrēti piekritis to izpildīt (pasakot „Labi, tūlīt iešu”), vienlaicīgi pieprasot izskaidrot man prasības likumīgo pamatu;

3) liedzot man tiesības uz advokāta palīdzību.

Un proti:

1) Prasība „iziet pārbaudi” nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā. Jebkādas personas pārbaudes izdarīšana ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi, tādejādi, lai tā būtu likumīga un cilvēktiesību normām atbilstoša, tai pirmām kārtām ir jābūt paredzētai likumā vai citā normatīvā aktā. Pie kam, izejot no Eiropas Cilvēktiesību tiesas kā starptautiskās tiesu institūcijas judikatūras, likumam ir jāatbilst kvalitātes kritērijiem, t.sk. ir jābūt pieejamam tai personai, uz kuru tas attiecas. Konkrētajā gadījumā prasība „iziet pārbaudi” (acīmredzot, bija domāta pārbaude ar metāldetektoru) nav paredzēta nevienā likumā vai citā normatīvajā aktā.

Pats A.Klešs norādīja, ka viņa prasība ir pamatota ar Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumiem, taču nevarēja norādīt, kas šajos noteikumos ir paredzēts. Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, Iekšējās kārtības noteikumi ir ierobežotas pieejamības informācija, kas vien padara jebkādu cilvēktiesību ierobežojumu, kas izriet no minētajiem noteikumiem, par apriori nelikumīgu.

Taču, ievērojot to, ka man bija atļauts iepazīties ar papīra lapu (bez rekvizītiem un parakstiem), kas ir piestiprināta pie sienas Drošības policijas telpās un pēc Drošības policijas darbinieka A.Kleša vārdiem ir izvilkums no Iekšējās kārtības noteikumiem, esmu konstatējis, ka arī šajā „dokumentā” nav paredzēta „pārbaude” personai, kura nav saņēmusi Drošības policijas apmeklētāja karti.

Konkrētajā gadījumā es nebiju nedz saņēmis, nedz pieprasījis izsniegt man apmeklētāja karti, nebiju mēģinājis iekļūt iekšā Drošības policijas kabinetos, bet tikai vēlējos pie Drošības policijas caurlaižu telpas galda iesniegt mutvārdu iesniegumu. Šādiem gadījumiem „pārbaudes veikšana” arī Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumos nav paredzēta.

2) Neskatoties uz prasības „iziet pārbaudi” nelikumību, nebiju atteicies izpildīt A.Kleša prettiesisku prasību, bet biju pieprasījis man izskaidrot pārbaudes veikšanas kārtību un tiesisku pamatojumu. Kad Drošības policijas darbinieks A.Klešs piedraudēja man ar fiziskā spēka pielietošanu, biju piekritis iziet „pārbaudi”, kā tas ir skaidri dzirdams administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošajā audio ierakstā.

Neskatoties uz to, A.Klešs veica manu aizturēšanu, par pamatu, kā izriet no viņa dienesta ziņojumā, norādot „lai novērstu iespējamo kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm”. LAPK neparedz šādu aizturēšanas pamatu, tādejādi uzskatu, ka mana aizturēšana nebija pamatota nedz faktiski, nedz juridiski. Kā izriet no aizturēšanas protokola, aizturēts es biju uz divām stundām.

3) A.Klešs tiesas sēdē atzina, ka, neskatoties uz maniem lūgumiem atļaut man sazināties ar advokātu, šāda iespēja man piešķirta netika. Kā zināms, tiesības uz advokāta palīdzību ir konstitucionālā līmenī nostiprinātas cilvēka pamattiesības un, ievērojot Drošības policijas nelikumīgu rīcību, manis nepamatotu aizturēšanu un prettiesisku prasību izvirzīšanu, man bija nepieciešama advokāta palīdzība konkrētajā brīdī. Liedzot man šīs tiesības, Drošības policijas darbinieks A.Klešs nelikumīgi ierobežoja manas tiesības.

Viss augstākminētais norāda uz to, ka A.Kleša darbībās ir saskatāms Krimināllikuma 317.p.1.d. paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Arnis Kupčs

Bez tam uzskatu, ka Drošības policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minētajā tiesas sēdē A.Kupčs tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību, taču ir sniedzis nepatiesu liecību.

Tā savā liecībā tiesas sēdē A.Kupčs norādīja: „L.Lapsam tika izteikta prasība, lai viņš pārtrauc iespējamo audio ieraksta veikšanu” un „L.Lapsam netika izteikta prasība iziet pārbaudi”.

Kā jau aprakstīts augstāk, tad ar tiesas sēdē pārbaudīto audio ierakstu ir konstatēts, ka prasība pārtraukt ieraksta veikšanu man izteikta netika, taču tika vairākkārtīgi uzstājīgi prasīts iziet pārbaudi, ko nevarēja nedz nepamanīt, nedz nedzirdēt arī liecinieks A.Kupčs. Šos faktus atzina A.Klešs, un tie arī ir atspoguļoti tiesas spriedumā.

Tādejādi uzskatu, ka A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecības acīmredzami nolūkā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratīvās atbildības, iespējams, pēc kādas augstāka ranga Drošības policijas amatpersonas rīkojuma.

Iļja Boronovskis

Visbeidzot, uzskatu, ka arī Drošības policijas amatpersonas Iļjas Boronovska darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 317.panta, sastāva pazīmes.

Un proti, tiku iesniedzis Valsts policijas darbiniekiem savu diktofonu, ar kuru biju fiksējis savu sarunu ar Drošības policijas darbinieku A.Klešu un citiem Drošības policijas darbiniekiem. Diktofonu tiku iesniedzis, lai pierādītu, ka Drošības policijas darbinieki ir veikuši pret mani pretlikumīgās darbības.

Pēc Drošības policijas pieprasījuma minētais diktofons tika atsūtīts uz Drošības policiju, kur tās darbinieks I.Boronovskis tika veicis ar to kaut kādas man nezināmas darbības. Diktofonā bija fiksētas dažādas manas sarunas, un tās visas I.Boronovskis ir noklausījies un nokopējis CD diskā, veicot „diktofona apskati” un sastādot par to „apskates aktu”, kas ir pievienots administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.

Tiesas sēdē I.Boronovskis paskaidroja, ka „apskate” tikusi veikta ārpus jebkāda konkrēta procesa – tātad nedz kriminālprocesa, nedz administratīvā procesa, nedz administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. No I.Boronovska teiktā tiesas sēdē var izdarīt secinājumu, ka Drošības policijā pastāv kaut kāds „savs” process, kas ir paredzēts dažādos „iekšējos normatīvajos aktos”.

Ievērojot to, ka diktofonā atradās ieraksti, ko veicu es un kuri saturēja manas privātās dzīves un profesionālās darbības noslēpumus, uzskatu, ka, veicot diktofona „apskati” bez tiesiskā pamatojuma, I.Boronovskis ir prettiesiski ierobežojis manas tiesības uz privāto dzīvi. Turklāt pie man piederošā diktofona „apskates” es nebiju uzaicināts piedalīties, kaut to biju pieprasījis, par šādu rīcību ar man piederošo mantu un privātās dzīves noslēpumu saturošajiem ierakstiem man netika paziņots, netika lūgta mana atļauja veikt minētās darbības.

Man nav zināms, vai I.Boronovskis nav veicis manipulācijas ar ierakstiem minētajā diktofonā, kā arī, vai man piederošo ierakstu kopijas netiek glabātas Drošības policijā un netiks izmantoti man nezināmiem mērķiem.

Norādu, ka tieši I.Boronovskis ir bijis procesa virzītājs kriminālprocesā Nr. 11840005513, kur es biju atzīts par aizdomās turēto un kurš tika izbeigts 2015.gada 27.aprīlī ar LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora lēmumu. Ievērojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatu, ka viņš ir personīgi ieinteresēts vērsties pret mani arī turpmāk un tieši šī iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzētās darbības ar man piederošo diktofonu, iegūstot ziņas par manu privāto dzīvi un žurnālista profesionālo darbību.

Šim iesniegumam es pievienoju minēto diktofonu pēc tā atsūtīšanas no Drošības policijas, oriģinālajā aploksnē, ko es neesmu atvēris, saņemot pa pastu, un lūdzu pārbaudīt to nolūkā noskaidrot, vai I.Boronovskis nav veicis manipulācijas ar diktofona saturu. Tāpat minētajā diktofonā atrodas (ja netika izdzēsts Drošības policijā) ieraksts, kas ir pievienots arī administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kurā ir atspoguļota visa notikuma gaita, kas veido šī iesnieguma priekšmetu.

Ievērojot visu augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.p. 1.d. un 2.d.1.pkt., 370.p., 371.p. 2.d., 372.p, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem Andri Klešu, Arni Kupšu un Iļju Boronovski; atzīt mani par cietušo kriminālprocesā; izprasīt no Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 130049615 materiālus (t.sk. audio ierakstus) un 2015.gada 23.jūlija tiesas sēdes protokolu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...