Kā tieši Satiksmes ministrija iecerējusi veikt "apvērsumu" Ventspils un Rīgas ostu pārvaldē
PIETIEK11.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi par visu, kas saistīts ar Aivara Lemberga un saistīto personu iekļaušanu ASV sankciju sarakstā, Pietiek šodien publicē Satiksmes ministrijas ieceres par Ventspils un Rīgas ostu pārvaldes „apvērsumu”.
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām”
Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2005, 14., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 76., 118., 205.nr., 2013, 232.nr., 2016, 241.nr.) šādus grozījumus:
1. 7.pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ostas pārvalde, izņemot šī panta (11) daļā paredzēto izņēmumu, ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Šo ostu pārvalžu nolikumus apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.”;
papildināt pantu ar (11) daļu šādā redakcijā:
“(11) Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas osta”, turpmāk likumā “ostas pārvalde”.
2. 8.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”.
svītrot ceturto daļu;
papildināt 8.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Šī panta noteikumi neattiecas uz Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldnieku valsts akciju sabiedrību “Latvijas osta”, kura papildus šajā likumā noteiktajam:
1) izskata un pieņem lēmumu par brīvostas noteikumu projektu;
2) apstiprina ostas pārvaldes attīstības programmu;
3) apstiprina ostas pārvaldes mārketinga stratēģiju trim gadiem;
4) apstiprina ostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam;
5) izdara izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprina un precizē turpmāko gadu investīciju programmu;
6) apstiprina ostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un izdara grozījumus tajā;
7) izlemj jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā, kā arī nosaka zemes un būvju nomas maksas apmēru;
8) apstiprina zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanas principus un nomas līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;
9) izskata komersantu iesniegumus par to darbību ostas pārvaldes teritorijā;
10) izskata visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;
11) pieņem lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";
12) izsniedz atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai ostas pārvaldes teritorijā;
13) izsniedz atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus;
14) apstiprina ostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu;
15) apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;
16) iesniedz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;
17) sagatavo un iesniedz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;
18) pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu ostas pārvaldes īpašumā un ostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu;
19) izīrē vai iznomā ostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu;
20) apstiprina korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzrauga to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.”
3. 10.pantā:
Izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sastāvā ir:
padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents; padomes locekļi:
satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;
Rīgas domes priekšsēdētājs;
Liepājas domes priekšsēdētājs;
Ventspils domes priekšsēdētājs;
Liepājas ostas pārvaldnieks;
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas osta” pārstāvis;
citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;
Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs;
Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis;
finanšu ministrs;
ekonomikas ministrs;
iekšlietu ministrs;
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;
zemkopības ministrs;
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs;
Jūrniecības savienības pārstāvis;
Aizsardzības ministrijas pārstāvis;
Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.”
4. Papildināt nobeiguma noteikumus ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:.
“11. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas osta” ir atvasināto publisko personu Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde tiesību un saistību pārņēmēja.
12. Atvasināto publisko personu Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde īpašumā esošie pamatlīdzekļi – nekustamais īpašums, ēkas, būves un cita manta tiek ieguldīta valsts akciju sabiedrības “Latvijas osta” pamatkapitālā”.
13. Ministru kabinets izveido komisiju, kura veic atvasināto publisko personu Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu apzināšanu, kā arī apstiprina attiecīgās mantas nodošanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas osta”. [DI1]
Iesniedzējs: Satiksmes ministrs T.Linkaits
Vīza: valsts sekretāra p.i. Dž.Innusa
Likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
|
Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums |
|
|
Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm) |
Likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir nodrošināt Ventspils brīvostas pārvaldes darbības nodalīšanu no Amerikas Savienoto valstu sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, kā arī novērst vai mazināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi tranzīta plūsmai un komersantiem, kas strādā Ventspils un Rīgas brīvostā. Ar regulējumu plānots mainīt ostas pārvaldības modeli pēc būtības un noteikt valsts kapitālsabiedrības uzdevums, nodrošinot Ventspils brīvostas teritorijas un Rīgas brīvostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, atvasinātās publiskās personas vietā. Likums stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktā vispārīgā kārtībā. |
|
I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
|
1. |
Pamatojums |
Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 2019.gada 9.decembra lēmums. |
|
2. |
Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumu Nr.379 “Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums” 1.punktu Ventspils brīvostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kas veic Ventspils brīvostas pārvaldīšanu un darbojas publisko un privāto tiesību jomā, un tā atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar satiksmes ministra starpniecību. Rīgas brīvosta ir lielākā Latvijas osta un otra lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma - 36,4 milj.t. Rīgas brīvostā strādā ap 200 dažādi uzņēmumi, tostarp 34 stividorkompānijas un 28 kuģu aģentu kompānijas. Savukārt, Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otro lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un ostas teritorijā esošajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Amerikas Savienoto valstu (turpmāk – ASV) Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs OFAC (turpmāk - OFAC) 2019.gada 9.decembrī izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas noteic, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem - Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Sankcijas balstītas uz tā dēvēto Magņitska likumu, kas vēršas pret cilvēkiem, kas iesaistīti korupcijā vai smagos cilvēktiesību pārkāpumos. Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi A.Lemberga un iepriekš minēto struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC. Saistībā ar OFAC lēmumu varētu būt traucēti norēķini par Ventspils brīvostas pakalpojumiem. Lai mazinātu pret A.Lembergu un līdz ar to arī pret Ventspils brīvostas pārvaldi vērsto ASV sankciju ietekmi, kā arī ietekmi uz Ventspils ostā strādājošiem komersantiem, ir izstrādāts Likumprojekts, kas paredz pārņemt valsts kontrolē Ventspils brīvostas pārvaldīšanu. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienādus pārvaldības principus abās lielākajās Latvijas ostās, pārvaldības izmaiņas tiktu veiktas arī Rīgas brīvotas pārvaldībā. Tādējādi Likumprojektā paredzēts, ka valsts pārņem kontroli par Rīgas brīvostu un Ventspils brīvostu, nododot ostu teritoriju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu valsts kapitālsabiedrībai, kas tiks dibināta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktajām normām. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajai daļai jaundibināmās publiskas personas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi gan valsts, gan pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai. |
|
3. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības |
Satiksmes ministrija. |
|
4. |
Cita informācija |
nav. |
|
II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |
|||||||||
|
1. |
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt |
Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdes locekļi. |
|||||||
|
2. |
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu |
Projekts šo jomu neskar. |
|||||||
|
3. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
|||||||
|
4. |
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
|||||||
|
5. |
Cita informācija |
Ar šiem likuma grozījumiem netiks mainītas administratīvās procedūras un procesi attiecībās uz komersantiem, kas veic komercdarbību Ventspils un Rīgas ostu teritorijās. Un nav sagaidāma negatīva ietekme uz pakalpojumu sniegšanu ostās un ostu budžetiem. Ņemot vērā, ka ostas valdes locekļu skaits tiek samazināts, attiecīgi samazināsies nepieciešamo finanšu līdzekļu resursi ostu valžu atlīdzībai, tādējādi radot ekonomiju ostu budžetos. Ar šiem likuma grozījumiem netiek mainītas īpašuma tiesības uz ostu teritoriju, ne ostas teritorijā ietilpstošajām ēkām un būvēm, līdz ar to atbilstoši spēkā esošajam regulējumam jaundibinātā valsts kapitālsabiedrība nodrošinās līdz šim atvasinās publiskās personas valdījumā nodotos valsts un pašvaldību nekustamos īpašumus atbilstoši noteiktajiem ostas darbības mērķiem. |
|||||||
|
III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||||
|
Rādītāji |
2019 |
Turpmākie trīs gadi (euro) |
|||||||
|
2020 |
2021 |
2022 |
|||||||
|
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019. gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam |
|||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
||
|
1. Budžeta ieņēmumi |
0 |
35 500 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
0 |
35 500 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
2. Budžeta izdevumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
2.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
3. Finansiālā ietekme |
0 |
35 500 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
35 500 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
x |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
5. Precizēta finansiālā ietekme |
x |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
|
5.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||
|
5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||
|
5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||
|
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Projekts šo jomu neskar. |
||||||||
|
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|||||||||
|
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
|||||||||
|
7. Amata vietu skaita izmaiņas |
Projekts šo jomu neskar. |
||||||||
|
8. Cita informācija |
Nav |
||||||||
|
IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
|
1. |
Saistītie tiesību aktu projekti |
Ņemot vērā, ka plānots nodot ostu teritoriju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu valsts kapitālsabiedrībai nepieciešami attiecīgi grozījumi Ventspils brīvostas likumā un Rīgas brīvostas likumā. |
|
2. |
Atbildīgā institūcija |
Satiksmes ministrija. |
|
3. |
Cita informācija |
Nav. |
|
V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
|
Projekts šo jomu neskar. |
|
VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes |
|
Projekts šo jomu neskar. |
|
VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
|
1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Satiksmes ministrija. |
|
2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. |
Paredzēts dibināt jaunu 100% valsts kontrolē esošu valsts akciju sabiedrību. Pamatkapitāla izmaksas (minimālais akciju sabiedrības pamatkapitāla lielums ir 35000 EUR) un izmaksas, kas saistītas ar kapitālsabiedrības reģistrāciju (apmēram 500 EUR) iespējams segt no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem. |
|
3. |
Cita informācija |
Nav. |
Satiksmes ministrs T.Linkaits
Vīza: valsts sekretāra p.i. Dž.Innusa
[DI1]Iespējams, ka redakcija ir neveikla un nepilnīga, tāpēc lūdzu Jūsu priekšlikumus un ierosinājumus, kā normā ielikt visas nepieciešamās administratīvās darbības, kā arī varbūt ir labāki priekšlikumi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
