Kā tikko tevis paustais nesaskan ar vissmalkākajām politkorektuma vadlīnijām ar kreisajiem - spēle ir beigusies
Laura Hiragana17.02.2024.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Re:Baltica rakstam par „troļļiem” nav ne vainas, bet “apklusina citādi domājošos” ir skaļi teikts, ņemot vērā, ka ne tikai Latvijā, bet arī globāli interneta telpa tiek veidota izteikti progresīva, iekļaujoša un ar eksistējošu pareizo viedokli, kur var atrauties, paužot citādas domas, pat ne radikālas.
Re:Baltica izpētīja, ka toni tviterī nosaka vien aptuveni 167 kontu. Simts no tiem ir anonīmi. Tas ir mazāk nekā viens procents no Latvijas Twitter lietotājiem, taču viņi ir tik agresīvi un skaļi, ka apklusina citādi domājošos.
Kamēr labējo “troļļu”, kā kaut kur izlasīju, “psiholoģiskā operācija”, beidzas līdz ar to nobloķēšanu vai ierīces ekrāna izslēgšanu, tikmēr kreisie “troļļi” un “ne-troļļi” būs jau uzšmorējuši e-pastu tavam darba devējam, radiniekam un iedalījuši rasistos, nacistos un seksistos.
Esmu izvēlējusies biežāk paturēt savu viedokli, komentāru vai jautājumu pie sevis, nekā publicēt X (Twitter). Pagājušā gada oktobrī ierakstīju ļoti “radikālu” tvītu, kurš balstījās manā personīgajā pieredzē un iespaidos, bet kāds jau bija aizsūtījis e-pastu uz manu darbavietu.
Savā ziņā nožēloju ka vispār paudu savas domas, jo nav šobrīd laika un vēlmes piedalīties visās izrietošajās diskusijās. Man ir liels un patiess prieks par katru, kurš nav piedzīvojis nepatīkamas un bīstamas situācijas saskarsmē ar “bēgļiem” un nekad to arī nenovēlu.
Apgalvot, ka “nacionālkonservatīvie troļļi” apklusina citādi domājošo,s ir vairāk gan nekorekti, jo tieši par šo pašu grupu vai tās izteikumiem – pretēji – tiek ierosinātas daudzas diskusijas, strīdi - “shitstorms”, sašutums un pasmiešanās.
Esam godīgi, šitie jau nu galīgi nav nekādi citādi domājošo slāpētāji, tieši otrādi, kā tikko izskan kontroversiāls, aplams vai rupjš teksts no šamējiem, tā pretējais flangs sāk vaukšķēt vēl skaļāk, aktīvāk un vairāk.
Bet, kā tikko tevis paustais nesaskan ar vissmalkākajām politkorektuma vadlīnijām ar kreisajiem - spēle ir beigusies. Parūpēsies par to, lai tu labi iegaumētu, kā turēt muti, savus viedokļus, jautājumus un iespaidus uz ilgu laiku.
Kas, iespējams, varētu arī izskaidrot to, kāpēc tik daudzi anonīmi lietotāji iedalās “nacionālkonservos”, jo ar kreisajiem joki ir mazi - tiem patīk sist pa tavu iztikas avotu, reputāciju un iedalīt tevi kategorijā, kura, interneta vidē skaļi atskaņota, spēs stipri pabojāt dzīvi.
Ņem vērā, ka es šo nesasaistu ar reāli radikāliem aicinājumiem, draudiem un izteikumiem. Ir pagājuši vairāki mēneši, kopš mana “radikālā” tvīta, taču es vēl aizvien nesaprotu, kurš no maniem personīgajiem pārdzīvojumiem man bija jācenzē, lai tas būtu pieņemams.
Ja mana darbavieta nebūtu mans, privātais uzņēmums, tad iespējams, ka mans darba devējs būtu mani norakstījis uzreiz, kā izlasītu, ka esmu neiejūtīga rasiste, kura ļoti slikti atspoguļo uzņēmuma vērtības un iespaido tā reputāciju. How dare she share her experiences!
Un galu galā - vai nav tā, ka pat šī paša Re:Baltica raksta tapšanai tika terorizēts konkrēts cilvēks? Zvani bijušajiem dzīvesbiedriem, darba devējiem, radiniekiem? Un priekš kam? Rakstā nav atspoguļota nepieciešamība šādai rīcībai. Vai tā bija iebiedēšana? Indivīda apklusināšana?
Par to, cik ietekmīgs vai godprātīgs ir šis konkrētais indivīds, nespriedīšu, to pārējie dara jau nedēļām ilgi. Taču, pārlasot rakstu vairākkārt, - vai šo žurnālistu pieeja bija korekta attiecībā uz šo indivīdu? Šī terorizēšana bija tiešām tik ļoti nepieciešama?
Bet tikpat labi visa vaina var būt tajā, ka, ja lielu daļu no sekotājiem veido NFT reklāmu, “crypto” shēmu, tukši, neaktīvi, spama un dažādu citu reklāmu konti, tad var gadīties, ka visur rādās anonīmie “nacionālkonservatīvie” troļļi un aizmiglo sevis paša atspulgu spogulī.
Noslēgumā ielikšu diskleimeri, ka es te rakstu, balstoties uz savu personīgo un profesionālo pieredzi, atsauce uz šo un to pētījumu, visi personāži ir izdomāti un iespējamās sakritības ir sagadīšanās, black lives matter, un vispār var būt, ka es pat pati esmu liberasts!
Pārpublicēts no X (Twitter)
Attēlā – Uz „nepareizo” viedokļu apklusināšanu vērstā Re:Baltica raksta autore Inga Spriņģe
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
