Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pusē Eiropas apspriestais Kremļa raksts, ka atkal kārtējo reizi “ukraiņi un krievi esot viena nācija”, ir produkts ilgi briedušai situācijai, kas savā būtībā interesanta arī mums: pilnībā nav izslēgti līdzīgi tiražējumi, piemēram, par “krievu un latviešu vēsturisko piederību vienai nācijai”.

Divus gadus nostrādājis prezidenta amatā, Volodimirs Zelenskis ļoti ciešas, lai viņa darba stilā neparādītos nekādi elementi no viņa iepriekšējās karjeras kā šovu producentam, scenāristam, TV raidījumu vadītājam un komiķim – viņš tagad ir nevis parodists un satīriķis, bet samērā jauneklīgs un vienlaikus nosvērts, kaut kādā ziņā Makronam līdzīgs valstsvīrs.

Tomēr 25 gadus ikdienā trenēta asprātība ir tāda rakstura iezīme, kas reizēm nostrādā tīri automātiski: aprīļa vidū viņa dzēlīgā pieeja Krievijas radītajām problēmām starptautiskajā politikā bija tiktāl nokaitinājusi Kremli, ka Putins bija licis savam preses sekretāram ārzemju žurnālistu priekšā izvirzīt jautājumu, ka Makronam un Merkelei esot jāpalīdz savaldīt komiķa Zelenska “provokatīvās militārās darbības”. (Protams, ka Kremlis dabūja pretī kārtējo nosodījuma devu no Eiropas Savienības valstīm, kam nākamajā dienā pievienojās arī Baidens.)

Kad šī pieeja deva pretēju efektu cerētajam, Kremlis sāka demonstratīvi uzkurināt militāro konfliktu. Atjaunoja saspīlējumu, intensificēja apšaudes, bez kādas maskēšanās sāka pārmest uz Ukrainas robežas pusi regulāro karaspēku no visām Krievijas malām, līdz sakoncentrēja iebrukumam tādu tehnikas, ieroču un kaujinieku masu, kāda nebija redzēta kopš 2014. gada vasaras kaujām. Teroristu ordas Donbasa iekšienē katru dienu klaji pārkāpa oficiāli it kā joprojām eksistējošo pamieru.

Anektētajā Krimā uz Perekopa koncentrējās krievu divīzijas, radot pārliecību, ka tie beidzot mēģinās izveidot “sauszemes koridora savienojumu” starp Krimu un Taganrogu, sagrābjot Melitopoli, Berdjansku, Mariupoli un citas Ukrainas pilsētas. Viltus ziņu un visādu “feiku” pētnieki ziņoja: to līmenis pat pārsniedz Krimas aneksijas laika “feiku” tiražēšanas līmeni. Starptautiskās diplomātijas centieni nedeva rezultātu: Kremlis pieturējās pie mūžīgās receptes – radīt problēmas kādā kaimiņvalsts teritorijā un tad to “atrisināt”. Skata pēc pirms tam noturot kārtējo bezjēdzīgo “sammitu” Minskas vai Normandijas formātā, bet beigās tāpat izdarot visu pa savam.

Šajos apstākļos prezidents Zelenskis iefilmēja desmit minūšu uzrunu tautai, kuras beigās pārgāja uz krievu valodu un tad atpakaļ uz ukraiņu – viņš tā dara regulāri, lai uzrunātu arī krievvalodīgos iedzīvotājus un tos, kas palikuši Donbasā. Taču šoreiz viņš, noslēgumā runādams krieviski, vienā palīgteikumā pievienoja vārdus: “Es piekrītu domai, ka ir vajadzīgs sammits, un uzaicinu Krievijas prezidentu Putinu uz divpusējo tikšanos… Donbasā!”

Līdz nedēļas beigām viss saspīlējums bija beidzies. Krievija atvilka tikko sakoncentrētos spēkus no Ukrainas robežām (oficiāli tika paziņots, ka “mācības beigušās”), separātistu ordas sāka pārkāpt pamieru drusku mazāk, nekā pirms tam, un arī viltus ziņu plūsma no Krievijas atgriezās parastajā līmenī. Zelenskis (tāpat kā pirms viņa Porošenko) katru mēnesi apmeklē frontes līniju Donbasā, taču Putins, kā jau Zelenskis to bija prognozējis, nobijās no idejas par sammitu uz frontes līnijas.

Paiet vēl kāds laiciņš, un Kremlis (kam nav īsti, ko teikt) nopublicē ar Putina vārdu parakstītu 40 tūkstošu zīmju sacerējumu ar vecām tēzēm no Krimas aneksijas laika, ka nekāda ukraiņu nācija nemaz neeksistējot, ka ukraiņi un krievi esot viena tauta. Un tūlīt pat Putins apgāzis pats savu tēzi, liekot Kremļa mājaslapā sacerējumu ievietot… ukraiņu valodā.

“Ja reiz Krievijas prezidents sācis rakstīt ukrainiski – tātad mēs visu darām pareizi,” komentē Zelenskis. “Šo viņa konkrēto valodas izvēli es atbalstu! Nepaspēju gan izlasīt visu, jo biju aizņemts ar pārrunām vizītes laikā Berlīnē, bet tik, cik ieraudzīju Kremļa saitā, – Putins tur ir daudz laika patērējis. Tagad es saprotu, kāpēc Putins negrib ierasties uz divpusējo sanāksmi [Donbasā]: viņš esot ļoti aizņemts cilvēks, kam neesot laika. Nu ir redzams, ar ko Putins bija tik ļoti aizņemts: rakstu rakstīja. Nekas: kad satiksimies, es viņam iedošu vēl materiālu nākamajam rakstam!”

Kamēr varam grauzt popkornu un skatīties, kā satīriķis Zelenskis vazā aiz deguna lutausi Putinu, tikmēr labi. Ukraiņu vietā varam nokļūt arī mēs.

Iepriekš par šo tēmu: “Putins lūdzas palīdzību Makronam un Merkelei, lai palīdz izbeigt viena Ukrainas TV komiķa “provokatīvās militārās darbības”. Nē, tas nav joks”

https://www.pietiek.com/raksti/putins_ludzas_palidzibu_makronam_un_merkelei,_lai_palidz_izbeigt_viena_ukrainas_tv_komika_provokativas_militaras_darbibas_ne,_tas_nav_joks/

Analīze par “Putina rakstu” (krieviski):

https://www.liga.net/politics/articles/putin-napisal-statyu-ob-ukraine-i-sovral-minimum-10-raz-na-samom-dele-bolshe

Baltija, Putins, Makrons:

https://pietiek.com/raksti/makrona_neparliecinosa_spele_ar_krieviju_ieradies_nomierinat_baltiju,_vins_to_it_nemaz_neizdarija/

Novērtē šo rakstu:

56
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti

FotoManas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais Tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94.pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!
Lasīt visu...

18

Uzticēšanos un naudu ārstiem, nevis ierēdņiem, – tā ir atslēga vakcinācijas procesa uzlabošanai

FotoLatvijā pakāpeniski atkal pieaug COVID-19 izplatība, un valdība, nespējot panākt vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanos, ķeras pie piespiedu mēriem. Saeimā iesniegts likumprojekts par obligātu vakcināciju atsevišķām strādājošo kategorijām: izglītības, veselības aprūpes un sociālās jomas darbiniekiem. Tos, kuri nevarēs uzrādīt atbilstošu sertifikātu, draud atlaist no darba.
Lasīt visu...

21

Ārstu biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu

FotoLatvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
Lasīt visu...

12

Tauta NAV ēzelis!

FotoMūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Lasīt visu...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

Lursoft