Iesaki rakstu: 
"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Jautājums
Sveiki, aizvadītās nedēļas nogalē Jūsu uzņēmums uz vairākām stundām pārtrauca līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu Rīgā, ..., par to mani neinformējot ne pirms pārtraukuma, ne arī tā laikā. Tā kā Jūsu uzņēmums regulāri man uz manu mobilo tālruni piesūta dažādu komercinformāciju, ir skaidrs, ka Jūsu uzņēmumam piesūtīt informāciju par pakalpojumu pārtraukšanu bija iespējams, bet tas netika darīts tīši, ar nodomu. Tā kā šis atgadījums man ir nodarījis kaitējumu, vēlos saņemt no Jūsu uzņēmuma informāciju - kā tieši tas man kompensēs šo nodarīto kaitējumu.
Papildjautājums
Skatos, ka arī operatīvi atbildēt uz vēstuli Jūsu uzņēmums nevēlas.
Atbilde
Labdien! Pateicamies ka izmantojat Lattelecom pakalpojumus!
Vēlamies paskaidrot, ka Daļai Latvijas mājsaimniecību pagājušās nedēļas nogalē bija novērojami traucējumi interneta, Interaktīvās televīzijas pakalpojumu darbībā, turklāt klientu lielās intereses dēļ, tika pārslogota Lattelecom mājas lapa un Lattelecom Klientu apkalpošanas dienests 177, kas ietekmēja mūsu un klientu savstarpējo saziņu. Tāpat tehniski nevarējām klientiem nosūtot e-pastus un īsziņas. Līdz ar to nevarējām Jums nosūtīt informāciju par šo notikumu. Kā saziņas kanālus šajā laikā izmantojām sociālos tīklus. Tiklīdz atjaunojās mājas lapas un pašapkalpošanās portāla darbība, arī tur tika izvietota informācija.
Atvainojamies par neērtībām un aicinām būt saprotošiem, jo šī bija ārkārtēja situācija. Esam jau izdarījuši secinājumus un darīsim visu, lai turpmāk pakalpojumu darbība netiktu ietekmēta.
Papildjautājums
Sveiki, vai no Jūsu izvairīgās, nepilnīgās atbildes pareizi saprotu, ka Jūsu uzņēmums atsakās kompensēt man nodarīto kaitējumu?
Atbilde
Sveicināti! Pateicamies par Jūsu vēstuli! Diemžēl tehniskas problēmas mēdz gadīties ikvienam pakalpojumu sniedzējam, no tā neviens nav un nevar būt pasargāts. Radušās problēmas tika atrisinātas pāris stundu laikā, nevis ilgākā termiņā. Šādas situācijas ir atrunātas savstarpēji noslēgtajā sadarbības līgumā, kas paredz kompensāciju, ja bojājumu neizdodas novērst vairāku dienu laikā.
Papildjautājums
Paldies. Tādā gadījumā uzskatu, ka nevēlos turpināt līgumattiecības ar Jūsu uzņēmumu. Lūdzu, sniedziet informāciju par līgumattiecību izbeigšanas kārtību.
Atbilde
Labdien! Lai sniegtu detalizētu atbildi uz Jūsu uzdoto jautājumu un rastu labāko risinājumu, Lattelecom darbinieks sazināsies ar Jums četru darba dienu laikā.
Papildjautājums
Paldies, bet es vēlos saņemt rakstisku skaidrojumu par ātrāko veidu, kā šajā situācijā varu pārtraukt līgumattiecības ar Jūsu uzņēmumu.
Atbilde
Sveicināti! Paldies par Jūsu vēstuli! Atteikties no Lattelecom pakalpojumiem Jūs varat, atsūtot atteikuma e-pastu pašapkalpošanās sistēmā Mans Lattelecom, sadaļā - ''Saziņa''', vai uz e-pasta adresi [email protected], kā pielikumu pievienojot ieskenētu iesniegumu ar e-parakstu.
Papildjautājums
Sveiki, nosūtu ieskenētu iesniegumu par atteikšanos no Jūsu uzņēmuma pakalpojumiem.
Atbilde
Sveicināti! Pateicamies par Jūsu vēstuli! Jūsu iesniegums par atteikšanos no pakalpojuma TV un Pamata internets ir saņemts. Pakalpojums tiks noņemts 30.06.2018. Pakalpojuma noņemšana ir automatizēts process, kas tiks veikts 24 stundu laikā šajā dienā.
Pēc atslēgšanas 10 dienu laikā nepieciešams atgriezt Lattelecom piederošās iekārtas. Interneta modemu un TV dekoderi pilnā komplektācijā varat nodot jebkurā Lattelecom veikalā. Jums tuvāko veikalu adreses un darba laikus atradīsiet Lattelecom mājas lapā. Paldies, ka izmantojāt Lattelecom pakalpojumus!
Papildjautājums
Sveiki, paldies par Jūsu ierosinājumu apmeklēt Jūsu veikalus, taču man nav vēlēšanās tos apmeklēt. Jūsu uzņēmuma pilnvarots pārstāvis var ierasties saņemt Jūsu minētās iekārtas to atrašanās vietā Rīgā, ..., ierašanās laiku iepriekš saskaņojot pa tālruni ...
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
