Kā uzdevumā „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas vadība cenšas apkarot tos, kas palīdz Ukrainai
Egils Helmanis27.04.2025.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Raidījums “De facto” man pārmet palīdzību Ukrainai: īpatnējais LTV raidījums ik pa brīdim iegriežas Ogrē – ik reizi ar jaunām iebildēm, sensāciju meklējumiem un pārmetumiem. Pirms pāris dienām viņi bija ieradušies atkal. Šoreiz mani neintervēja, bet – kas to lai zina, ko rādīs un raidīs!
Kamēr ir vieni, kurus par palīdzību Ukrainai slavē un apbalvo, ir otri, kurus par to pašu nopeļ un kritizē. Visu nosaka izdabāšana mūsu varas elitei un piederība pie tai lojālām aprindām. Tie, kurus traucē fakts, ka Latvijas lielākajā novadā valda valstiskas un latviskas vērtības, nekautrējoties izmanto sabiedriskos medijus savās politiskajās kampaņās.
Ja runājam par Ukrainu, uzskatu, ka mans kā pašvaldības vadītāja pienākums ir darīt visu, lai karš nekad nenonāktu līdz mūsu valstij un novadam. Jau pirmajās kara dienās, ar palīdzības kravu devos uz mūsu sadraudzības pilsētām. Uzskatīju, ka mans pienākums ir rādīt piemēru (pirmajā braucienā neviens līdzbraucējs nepieteicās).
Manuprāt, tas ir attaisnojies, jo nu jau esam krietns pulks braucēju, nogādātas ap divi simti automašīnu, ļoti daudz dažādu noderīgu lietu. Esot Ukrainā esam daudz mācījušies praktiskas lietas, guvuši pieredzi, kā strādāt un gatavoties, ja nedod Dievs…
Nododu jūsu vērtējumam pilnu ieraksta fragmentu, kurā redzams, kā norisinājās pēdējā intervija “De facto” – tieši par Ukrainas tēmu.
Video: https://www.facebook.com/egils.helmanis/videos/1664814167738734.
Attēlā – Baiba Zūzena, Latvijas „sabiedriskā” medija valdes priekšsēdētāja ar gandrīz 10 000 eiro mēnešalgu
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
