Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2008. gada rudenī tika uzstādīts vēl neredzēts bezatbildības rekords - no pirmā oficiālā signāla par valsts galvojuma nepieciešamību Liepājas metalurgam līdz 112 miljonu latu galvojuma piešķiršanai likumdevēja līmenī pagāja apaļas divas nedēļas. Kā tas bija iespējams? Par to - vakar aizsāktais fragments no aprīļa beigās gaidāmās grāmatas "Liepājas metalurgs": kam jāsēž, kam jālido.

Lūk, ko saka vēl viens galvojuma organizēšanas procedūrā iesaistīts toreizējais deputāts, kurš gan nevēlas publiski tikt saistīts ar šīm savām atmiņām:

"Saprotiet, tas, ko es jums tagad teikšu, tā ir neoficiāla informācija. Uz mani jūs atsaukties nevariet. [Valērijam] Agešinam ar [Sergeju] Zaharjinu bija un ir acīmredzot ļoti tuvas attiecības, jo Zaharjins jau ir ļoti pietuvināts Saskaņas centram visādos veidos. To man teica [Liepājas mērs Uldis] Sesks, ka ir uzstādījums no Zaharjina, prasība, ka obligāti jāparaksta arī Agešinam. Tā prasība varbūt ir tādēļ… Un Agešins arī bez iebildumiem parakstīja.

Agešins jau tur bija pie Seska klāt tad, kad tas jautājums tika runāts, un Zaharjins Seskam bija tādu uzstādījumu teicis, ka jāparaksta ir Agešinam. Un Sesks par to informēja mani, ka diemžēl būs arī Agešina paraksts, ka tāds ir Zaharjina uzstādījums."

Taču šie kungi vismaz nekautrējas no saviem toreizējiem lēmumiem, kurpretī vēl viena priekšlikuma iesniedzēja - visu pensionāru draugs un aizstāvis Aija Barča pa šiem gadiem tādu sīkumu kā simt divpadsmit miljonus valsts naudas sakās esam vienkārši piemirsusi:

- Kā jums ienāca prātā sniegt priekšlikumu par galvojumu Liepājas metalurgam?

- Bija prasība, ka nevar kurināt trīs krāsnis, bija skaidrs, ka Metalurgs apstāsies, ja kaut ko nedarīs. To zināja visi.

- Jā, bet tieši kā ienāca prātā doma par galvojumu? Ar jums kāds runāja?

- Esmu liepājniece, un šo priekšlikumu iesniedza visi Liepājas deputāti. Ja ir tāda situācija, tad ir tāda prakse, ka sanāk kopā, pārrunā, notiek diskusija. Mēs toreiz regulāri pulcējāmies Liepājas pārstāvniecībā.

- Kurš tieši ierosināja sniegt priekšlikumu par galvojumu? Ar jums kāds runāja? Kāds no Metalurga?

- Nu, to es nepateikšu. Tajā laikā atceros, ka man bija saruna ar Terentjeva kungu. Segalu es nepazīstu, tikai esmu avīzēs redzējusi. Zaharjina kungu, arī Lipmana kungu pazīstu.

- Vai redzējāt kādu Liepājas metalurga biznesa plānu?

- Stāstīja gan mums, bet, vai es ko redzēju, neatceros.

- Kā jūs zinājāt, ka vajag tieši 112 miljonus? Un nevis 100? 150? 200? 60?

- To rēķināja pats Metalurgs.

- Bet jums no kurienes bija šāda informācija?

- Nu, es tik sīki neatceros.

- Vai jums bija pārliecība, ka valsts naudu nezaudēs? Uz kā balstījās šī pārliecība?

- Nebiju dzirdējusi, ka Liepājas metalurgs kādu būtu piekrāpis. Kad es biju Liepājas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja, bija laiks, kad Liepājas metalurgs nevarēja samaksāt sociālo nodokli. Toreiz bija saruna, un viņi apsolīja, ka konkrētā datumā šo nodokli samaksās. Tā bija džentlmeniska vienošanās. Un tā arī notika. Tas bija deviņdesmito gadu sākuma periods...

Tikpat naivs un nezinošs tagad izrādās arī toreizējais Saeimas deputāts Uldis Grava (attēlā), kura paraksts tāpat atrodams zem bēdīgi slavenā priekšlikuma:

- Liepājas pilsētas galva piezvanīja un lūdza šādu priekšlikumu iesniegt un atbalstīt. Toreiz uzrunāja visus Kurzemes apgabala deputātus. Es satikos ar Seska kungu, lai gan iepriekš biju izlēmis, ka tas ir jāatbalsta. Un joprojām tā uzskatu. Tas ir nozīmīgāk nekā garantēt kaut kādas bankas. Tā ir visa Liepājas dzīve, liepājnieku labklājība.

Tie, kas parakstīja šī priekšlikuma iesniegšanu, nekad kopā nav tikušies un to apsprieduši, bet tā bija visu pārliecība, ka tas ir jādara.

- Vai redzējāt kādu Liepājas metalurga biznesa plānu?

- Nē, iedziļināšanās šajā jautājumā absolūti nenotika. Man bija saruna ar Uldi Sesku, un bija skaidrs arguments – nav cerību, ka Liepājas metalurgs var izdzīvot ar vecajām krāsnīm. Bija skaidrs, ka vienīgais glābiņš ir jauna tehnoloģija. Skaitļus neredzējām. Bet arī, ja būtu redzējuši, mēs tur neko nebūtu sapratuši. Bet tas jau bija gadiem ilgi aprakstīts, tas bija saprotams. Tādu pierādījumu, ka tas ir labākais pirkums, to neviens nevērtēja. Nebija nekādu debašu. Visi saprata, ka bez tehnoloģijas pārmaiņām Liepājas metalurgs aizies dibenā.

- Kā jūs zinājāt, ka vajag tieši 112 miljonus? Nevis 100? 150? 200? 60?

- Mēs neiedziļinājāmies. Ar Liepājas metalurgu man nekādu sakaru nav bijis. Pietika ar to, ka dome ir iedziļinājusies, ka tas jādara. Tas balstījās uz Seska kunga pārliecību.

- Vai jums bija pārliecība, ka valsts naudu nezaudēs? Uz kā balstījās šī pārliecība?

- Bija pārliecība, ka nezaudēs naudu. Lai gan, protams, tas ir saimniecisks darījums un nekad nav nekādas garantijas. Seska kungs teica, ka Liepājas metalurgs varēs dažu gadu laikā parādu samaksāt. Tā ka tas balstījās uz Seska teikto. Tas viss notika dažu dienu laikā, atbalsts bija absolūti vienprātīgs no visām partijām, visiem bija pārliecība, ka tā nav dāvana Zaharjinam, bet gan nepieciešama lieta uzņēmumam. Varbūt vajadzēja rūpīgāk jāpieiet, bet es paļaujos uz to, ko saka. Esmu pārliecināts, ka Sesks godprātīgi runāja.

Ticība bija ļoti liela, jo Liepājas metalurgs bija viens no retajiem valsts uzņēmumiem, kas bija izdzīvojis. Kā zinām, daudzas rūpnīcas neizturēja pārmaiņas un pārtrauca darboties. Uzņēmuma vadība bija pierādījusi, ka rūpnīca var pastāvēt...

Pārsteidzoši, bet izrādās, ka arī kādreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš, kuram jau nu gan tā kā būtu vajadzējis painteresēties arī par skaitļiem un pamatojumiem, izrādās tikpat nezinošs un labvēlīgs - "kaut kādus skaitļus" viņam nezin kas gan tā kā esot rādījis, bet vispār jau viss balstījies uz "lielu pārliecību":

- Kā jums ienāca prātā sniegt priekšlikumu par valsts galvojumu Liepājas metalurgam?

- Es jau vairs neatceros. Tur jau bija vairāki deputāti. Varbūt kāds no kolēģiem uzrunāja. Es tiešām neatceros. Es toreiz biju pilnīgi pārliecināts, ka tas ir pareizs solis, un tagad darītu tieši tāpat. Man pat prātā nevarēja ienākt, ka Finanšu ministrija iedos šo galvojumu, pretī nepaprasot nekādu ķīlu, garantiju. Es lieliski sapratu, kādā mēs esam situācijā, ka esam Eiropas Savienībā, ka ASV tirgus ir bloķēts, man tas šķita tikai loģiski. Es jau to dokumentu negatavoju.

- Vai redzējāt kādu Liepājas metalurga biznesa plānu vai kādus aprēķinus?

- Biznesa plānu un aprēķinus jau skatās Finanšu ministrija, kad paraksta dokumentus. Tas, ka Saeima ir nobalsojusi par šo galvojumu, jau nenozīmē, ka obligāti tas ir jādod. Tas toreiz tur tā ar vieglu roku tika izsniegts, nesaprotu, kādēļ. Mums rādīja kaut kādus skaitļus. Kā viss mainīsies, kādu jaunu produkciju izlaidīs. Tas viss bija tādā anotācijas formā. Mēs jau nebūrāmies cauri biznesa plāniem...

Tā nu jau 2008. gada 10. novembrī priekšlikums par 112 miljonu latu valsts galvojumu, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, kā smērēts tiek cauri arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijai. Šajā sēdē pirmoreiz parādās vēl viens nopietns arguments - Austrijas banka, kurā bijis plānots ņemt kredītu uzņēmuma ražotņu modernizācijai, "negaidot" esot pieprasījusi valsts garantijas. Kāda banka, kad plānots - tādi sīkumi nevienu deputātu neinteresē.

Toreizējais komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns piecus gadus pēc šīs "apspriešanas" tikai rausta plecus:

"Galvojuma summa bija zināma. Mēs kā atbildīgā komisija atbalstījām šo galvojumu klusējot. Nebija nekādas diskusijas. Ja Ministru kabinetam nav iebilžu, tad komisijai arī nemēdz būt. Un valdībai nebija nekādu iebilžu. Manā praksē nekad nav bijis tā, ka valdība neiebilst, bet komisija ir pret. Ir bijis otrādi, ka valdība iebilst, bet komisija nobalso par.

Saeima jau nedod galvojumu. Saeima dod atļauju valdībai piešķirt galvojumu. Tā ir finanšu ministra atbildība. Tāpēc jau arī Saeimā nav nekādas diskusijas. Tas neatstāj nekādu iespaidu uz budžetu. Visi aprēķini, izpēte un tā tālāk ir jāveic Finanšu ministrijai pirms galvojuma izsniegšanas. Saeimā šāda debate nenotiek..."

Jā, "debate" patiešām nenotiek. Viss likumsakarīgi noslēdzas 14. novembrī, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalsta valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem. Lūk, kā Saeimas stenogrammā izskatās bezgala nopietnās un valstiski atbildīgās debates parlamenta plenārsēdē par šo jautājumu:

"Par 15. pielikumu mēs skatīsim priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Lagzdiņš, Agešins, Barča, Hanka, Kalvītis, Bērziņš, un šis 497. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs: "Deputāti… Es atvainojos! Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Uldim Gravam." (No zāles dep. J. Dobelis: „Ai! Ko tas sagribēja?”)

U. I. Grava (frakcija Jaunais laiks): "Vēlās stundas dēļ es aprobežošu savu sakāmo ar vienu teikumu. Tie Saeimas deputāti, kas nāk no Liepājas puses un ir no visdažādākajām partijām, kas šeit pārstāvētas, atbalsta valsts garantiju Liepājas metalurgam, lai mums būtu šis uzņēmums, lai tas paliktu no visiem privātajiem uzņēmumiem kā vislielākais nodokļu maksātājs (No zāles dep. J. Dobelis: „Lai dzīvo Kirovs Lipmans!”), no kura ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji, un lai šinī valstī būtu arī tāds uzņēmums, kura ražotās produkcijas 90 procenti aiziet eksportam, no kā atkal ieguvēji būs visi Latvijas pilsoņi."

Sēdes vadītājs: "Paldies. Debates beidzam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj? Priekšlikums atbalstīts. Turpinām ar 498. priekšlikumu.""

Līdz ar to ir uzstādīts faktiski unikāls rekords - no pirmā oficiālā signāla par valsts galvojuma nepieciešamību līdz 112 miljonu latu galvojuma piešķiršanai likumdevēja līmenī ir pagājušas apaļas divas nedēļas...

Vai tiešām mums būtu jānotic, ka šādu politorganizēšanas rekordu spēj uzstādīt viens provinces pilsētas mērs, lai cik glumjš arī nebūtu, un viens lielas rūpnīcas saimnieks, kurš, lai cik bagāts arī nebūtu, tomēr ir tālu no praktiskās politiskās ietekmes mehānismiem? Protams, ne, - visam šim pasākumam ir aizkulišu diriģenti. Bet par tiem lasiet gaidāmajā grāmatā. Vairs nav ilgi jāgaida.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

21

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

Foto2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu fotoilustrācijās) Roberts Raimo izstājās no nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam uzticīgi kalpojošās „zaļās partijas”, lai dibinātu šodienas Latvijā unikālu politisko spēku. Par Roberta Raimo nodomu „Delfi” rakstīja: "Viņš uzskata, ka ir nepieciešams dibināt jaunu politisko spēku – kustību, kas savās rindās vienotu vairāk nekā 20 tūkstošus biedru un "būtu nopietns pretsvars ārējās pārvaldes (!?) uzspiestajai politikai Latvijā".”
Lasīt visu...

10

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

FotoArvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad.
Lasīt visu...

21

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

FotoZaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu turpināt konstruktīvu darbu pie jaunās valdības izveides, lai attaisnotu sabiedrības doto mandātu un izvestu valsti no politiskā strupceļa, akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...