Kā uzvedas uzņēmums, kas izceļas ar "mīlestību" uz skaitli "666"
Pietiek lasītājs30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lasot portālu Pietiek, redzu, ka bieži tiek pieminēts uzņēmējs un uzņēmums, kas izceļas ar savu aroganci un visatļautību, kā arī "mīlestību" uz skaitli "666".
Nu man arī personīgi par to nācās dabā pārliecināties tīri sīkā un sadzīviskā līmenī, acīmredzot šads darbības stils šiem ir norma pat sīkumos.
Sestdien pavēlu pēcpusdienā biju iebraucis Mordangas puses mežos pārbaudīt savas iecienītās sēņu vietas un ap 19:30, jau braucot šosejas virzienā, saskāros ar nepatīkamu pārsteigumu.
Pēkšņi priekšā, ceļa vidū, pilnībā to bloķējot, stāv smagais balķvedējs un krauj kokus. Mašīnu rotā uzraksts "Vella Kalpi" un zīmīgs numurs FH-666. Ceļš ir koplietošanas celš ar grants/šķembu segumu, ne jau kāda meža taka, attiecīgi to bloķēt atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem nu tā kā īsti nedrīkstētu, nekādu brīdinājuma zīmju utml. šai ceļa posmā nebija.
Bet lai nu paliek, cilvēcīgi saprotams, ka visādi gadās un tie meža darbi kaut kā jāveic ir, - nu nav tas posms ar intensīvāko kustību. Ir bijušas dzīvē šādas situācijas iepriekš, vienmēr smagā tehnika ir atbrīvojusi ceļu un palaidusi, ja nu tā sanācis. Bet šoreiz ne vella...
Pieejot klāt un lūdzot palaist garām, mani no iekrāvējtorņa augstumiem diezgan banāli pasūtīja, - vinš te kraujot, neko palaist nevarot... Uz norādījumiem, ka tas ir komplietošanas ceļš ņirdzot pateica, lai saucot policiju (labi zinot, ka zonas tur īsti nav)... Nofilmēju situāciju video...
Neesmu vietējais, kā un pa kurieni apbraukt to posmu, nezinu, zonas un interneta, kā jau minēju, tur nav... Tā nu stāvēju ceļa vidū un labu pusstundu gaidīju, kamēr kundzinš iekraus savu kravu un novāksies.
Nu, ko lai saka, acīmredzot arī šajā uzņēmuma līmenī "vella kalpiem" ceļu satiksmes un meža izstrādes noteikumi pie vienas vietas, par elementāru pieklājību pret citiem ceļu satiksmes dalībniekim i runāt nav vērts, - ne jau velti medijos "slava" skan pa visu valsti... Nu būs tad vēl mazliet "slavenāki".
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
