Kā uzvedas uzņēmums, kas izceļas ar "mīlestību" uz skaitli "666"
Pietiek lasītājs30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lasot portālu Pietiek, redzu, ka bieži tiek pieminēts uzņēmējs un uzņēmums, kas izceļas ar savu aroganci un visatļautību, kā arī "mīlestību" uz skaitli "666".
Nu man arī personīgi par to nācās dabā pārliecināties tīri sīkā un sadzīviskā līmenī, acīmredzot šads darbības stils šiem ir norma pat sīkumos.
Sestdien pavēlu pēcpusdienā biju iebraucis Mordangas puses mežos pārbaudīt savas iecienītās sēņu vietas un ap 19:30, jau braucot šosejas virzienā, saskāros ar nepatīkamu pārsteigumu.
Pēkšņi priekšā, ceļa vidū, pilnībā to bloķējot, stāv smagais balķvedējs un krauj kokus. Mašīnu rotā uzraksts "Vella Kalpi" un zīmīgs numurs FH-666. Ceļš ir koplietošanas celš ar grants/šķembu segumu, ne jau kāda meža taka, attiecīgi to bloķēt atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem nu tā kā īsti nedrīkstētu, nekādu brīdinājuma zīmju utml. šai ceļa posmā nebija.
Bet lai nu paliek, cilvēcīgi saprotams, ka visādi gadās un tie meža darbi kaut kā jāveic ir, - nu nav tas posms ar intensīvāko kustību. Ir bijušas dzīvē šādas situācijas iepriekš, vienmēr smagā tehnika ir atbrīvojusi ceļu un palaidusi, ja nu tā sanācis. Bet šoreiz ne vella...
Pieejot klāt un lūdzot palaist garām, mani no iekrāvējtorņa augstumiem diezgan banāli pasūtīja, - vinš te kraujot, neko palaist nevarot... Uz norādījumiem, ka tas ir komplietošanas ceļš ņirdzot pateica, lai saucot policiju (labi zinot, ka zonas tur īsti nav)... Nofilmēju situāciju video...
Neesmu vietējais, kā un pa kurieni apbraukt to posmu, nezinu, zonas un interneta, kā jau minēju, tur nav... Tā nu stāvēju ceļa vidū un labu pusstundu gaidīju, kamēr kundzinš iekraus savu kravu un novāksies.
Nu, ko lai saka, acīmredzot arī šajā uzņēmuma līmenī "vella kalpiem" ceļu satiksmes un meža izstrādes noteikumi pie vienas vietas, par elementāru pieklājību pret citiem ceļu satiksmes dalībniekim i runāt nav vērts, - ne jau velti medijos "slava" skan pa visu valsti... Nu būs tad vēl mazliet "slavenāki".
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
